ULDIS IVARS GRAVA

Tirgzinis un žurnālists, sabiedrisks darbinieks un politiķis,
vadījis un dibinājis latviešu un baltiešu organizācijas ASV,
kas sekmējušas Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu;
bijis Amerikas laikrakstu apvienības viceprezidents,
Radio Brīvā Eiropa tirgzinības direktors,
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.
Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Uldis Ivars Grava dzimis 1938. gada 1. aprīlī Liepājā advokāta Nikolaja un skolotājas Matildes Gravas ģimenē; brālis Sigurds. Uldis precējies ar mākslas skolotāju Sarmīti Juberti. Bērni Roberts Latvis, Dauma Kursa un Grants Līvs, katrs ar savu ģimeni. Seši mazbērni
1944. gadā U. Grava kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās. Dzīvoja bēgļu nometnē Grēvenē, Vācijā. 1950. gadā ģimene izceļoja uz Ameriku. U. Grava ieguva bakalaura grādu tautsaimniecībā Kolumbijas universitātē Ņujorkā (1958.). Papildināja zināšanas statistikā un tirgzinībās Ņujorkas universitātē. Bija viceprezidents tirgzinības plānošanā Amerikas laikrakstu izdevēju apvienībā, kuras uzdevumā vadīja seminārus ASV, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes laikrakstu saimnieciskām nodaļām.
Ar latviešu organizāciju darbu U. Grava iepazinās sešdesmitajos gados. No 1960. gada 9. aprīļa viņš bija Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) pirmais darba un studiju stipendiāts. Strādājot ALA birojā 1960. gadā, U. Grava iepazinās ar ALA darbu un palīdzēja ģenerālsekretāram. Jaunu ierosmi ALA sekretariāta darbā ienesa U. Gravas darbība – pētījumi un aptaujas par kultūras un politisko darbu. No 1962.gada U. Grava strādāja kā Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības (ALJA) valdes priekšsēdis. 1962. gadā ALA 11. gadskārtējā kongresā U. Grava, būdams ALJA priekšsēdis, plaši referēja par jaunatnes darbu un pasvītroja, ka jaunatne vēlas piedalīties nacionālpolitiskā cīņā. Sakarā ar pārmaiņām ALA valdē U. Grava kļuva par Informācijas biroja vadītāju. ALA 1962. gada kongresā U. Gravu ievēlēja valdē, sākumā par sekretāra vietnieku (1962. – 1964.), vēlāk par vicepriekšsēdi (1964., 1967. – 1970.) un priekšsēdi (1970.- 1972.). Informācijas birojs U. Gravas vadībā sekmēja vairāku nozīmīgu politisko akciju norisi. Īpaši biroja darbs izcēlās laikā, kad notika ASV vēlēšanu kampaņa, kā arī Latvijas valsts dibināšanas 50 gadu jubilejas sagatavošana.
Vēlāk, kad trimdas vidējā paaudze pieteica savu gatavību iesaistīties latviešu organizāciju darbā, pārmaiņas Amerikas Latviešu Apvienībā ievadīja Gunārs Meierovics, Ilgvars Spilners un Uldis Grava. Gravu ievēlēja valdes priekšsēža, Meierovicu – priekšsēža vietnieka, bet Spilneru – valdes locekļa un Informācijas biroja vadītāja amatā. Priekšsēža amatu U. Grava pildīja no 1970. – 1972. gadam. Uzņemoties ALA valdes priekšsēža amatu, U. Grava nāca ar daudziem jauninājumiem: decentralizēja ALA darbību, uzsāka “iešanu pie tautas”, rīkojot valdes sēdes dažādos latviešu centros, kur piedalījās vietējie sabiedriskie darbinieki. U. Gravas laikā izveidojās ciešākas attiecības starp ALA valdes locekļiem, jo priekšsēdis daudz darīja, lai uzturētu savstarpējos sakarus un rosinātu darbību. ALA 40.kongresā 1991.g.maijā Vašingtonā Uldis Grava izteica novēlējumu: “Valdes darbā jācenšas iesaistīt visus mūsu sabiedrības nogrupējumus, ne tikai vienādi domājošus darbiniekus.” Viņa kā priekšsēža pārliecība vienmēr bija, ka Amerikas Latviešu Apvienībai nav jābaidās uzņemties grūtus uzdevumus. Ja kāds vajadzīgs darbs paliek nepadarīts, tad pašai apvienībai tas jāpaveic papildus.
Tā kā Amerikas Latviešu Apvienība bija trimdas latviešu lielākā organizācija, tad ex officio tās priekšsēdis pildīja arī Brīvās Pasaules Latviešu Apvienības un Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras Fonda priekšsēža pienākumus. U. Grava uzskatīja, ka turpmāk sekmīgam darbam katrā amatā vajadzīgs savs atsevišķs izpildītājs. Šie amati tika sadalīti trim personām. Viņš arī ierosināja, ka uz trimdas globālās koporganizācijas vadītāja posteni var kandidēt jebkurš latvietis, neatkarīgi no dzīves vietas. Kad Brīvās Pasaules Latviešu Apvienību pārdēvēja par Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību (PBLA), pirmajās PBLA vēlēšanās Uldis Grava tika ievēlēts par PBLA priekšsēdētāju. Globālo organizāciju viņš vadīja no 1970. līdz 1975. gadam.
U. Gravas darbības laikā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība tika izveidota par patstāvīgu, aktīvu nacionālpolitisku organizāciju. Tas atbilda latviešu sabiedrības vēlmei, lai, Latvijas okupācijai ieilgstot, trimdas organizāciju vadība ne tikai reaģētu uz atsevišķiem notikumiem, bet arī lai tā pati veiktu starptautisku darbību un nāktu ar saviem politiskiem uzstādījumiem. Uzdevums bija panākt, lai pasaule neaizmirst, ka latviešu tautai ir tiesības pašai lemt savu likteni, kaut arī tautas lielākā daļā ir pakļauta okupācijai.
1972.gada novembrī latviešu īpašumā Katskiļos (ASV) U.Grava noorganizēja pirmo PBLA 14 valdes locekļu klātienes sēdi pilnā sastāvā ar dalībniekiem no ASV, Kanadas, Venecuēlas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas un Austrālijas. (Pirms tam sēdes bija notikušas rakstveidā vai tikai piedaloties pārstāvim no tālākiem kontinentiem. Ceļa izdevumus sedza Ziemeļamerikas latviešu centri, kas arī uzaicināja valdes locekļus teikt svētku runu katra centra 18. novembra valstssvētku aktā.) Sēdē pieņēma lēmumu, ka PBLA aktīvi aizstāvēs Latvijas un latviešu tautas intereses visos starptautiskos forumos, kur varētu izšķirties Latvijas liktenis.
Ulža Grava organizatoriskie nopelni parādījās arī visas Baltijas trimdas centienu apvienošanā, kas 1972.gadā noslēdzās ar Pasaules Baltiešu Apvienības (PBA) nodibināšanu tieši 18. novembrī. Šīs baltiešu centrālās organizācijas delegācija ieradās 1973.gada jūlijā Helsinku Drošības un sadarbības konferences sagatavošanas konferencē (tā notika ārlietu ministru līmenī) un iepazīstināja valstu delegācijas ar Baltijas valstu okupācijas dokumentāciju. To palīdzēja sagatavot starptautisko tiesību speciālists prof. Dītrihs Andrejs Lēbers (Dietrich Andre Loeber). Pieņemšanā, ko konferences laikā rīkoja Austrumvācijas vēstniecība, U. Grava Baltijas okupācijas jautājumā personīgi konfrontēja PSRS ārlietu ministru A. Gromiko. PSRS delegācijas spiediena dēļ policija baltiešu delegāciju apcietināja, tomēr baltieši bija gandarīti – šis notikums plaši atbalsojās pasaules presē, liecinot, ka baltiešu brīvības centieni joprojām ir dzīvi. Tas aktivizēja arī trimdas latviešu sabiedrību, jo kļuva redzams, ka PBLA izvēlētā līdzdalība pasaules notikumos bija pareizais darbības ceļš.
Nākamos divus gadus līdz t.s. Helsinku nolīguma parakstīšanai (valsts prezidentu līmenī 1975.gadā Somijā) PBLA un Pasaules Baltiešu Apvienība sekmīgi strādāja šajā virzienā. Dienu pirms Helsinku akta parakstīšanas ASV prezidents Džeralds Fords uzaicināja uz Balto namu toreizējo Pasaules Baltiešu Apvienības priekšsēdi U. Gravu un citus Austrumeiropas trimdas organizāciju vadītājus, lai paziņotu, ka panākta piekrišana no Varšavas pakta valstīm un Helsinku nolīgumā būs noteikts, ka neviena nelikumīgi vai ar varu iegūta teritorija netiek atzīta par likumīgu. Tādējādi tika noraidīta PSRS vadītāja Leonīda Brežņeva iecere panākt, ka Helsinku konference atzīst 2.pasaules kara rezultātā radītās robežas par iesaldētām uz mūžīgiem laikiem. Prezidents Dž. Fords nolasīja arī deklarāciju, ka, parakstot Helsinku nolīgumu, ASV nekādā veidā neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā.

Kad 1975. gadā U. Grava kopā ar lietuviešu trimdas organizāciju vadītāju Jozefu Valiunasu ieradās uz Helsinku noslēguma konferenci, viņi tika uz laiku aizturēti Helsinku lidostā. Pēc dažām stundām policijas pavadībā viņi tika ievesti Helsinkos (tieši starp Brežņeva un Tito limuzīniem!). 2005. gadā, atzīmējot Helsinku nolīguma 30 gadu jubileju, Somijas Ārlietu ministrija uzaicināja U. Gravu kā goda viesi uz jubilejas sarīkojumu, tādā veidā atvainojoties par baltiešu delegācijas nepamatoto arestu pirms 30 gadiem.
Latviešu sabiedriskie darbinieki, kas strādājuši kopā ar U. Gravu, atzinīgi vērtējuši viņa veikumu norādot, ka trimdas laikā tikai retais ir strādājis ar tādu atdevi un sekmēm, kādas savā darbības laikā ir parādījis daudzu galveno trimdas organizāciju kādreizējais vadītājs Uldis Grava. Viņš bija tas, kas latviešu organizāciju politiskajā un saimnieciskajā darbā ieveda laikmetīgas, apstākļiem piemērotas profesionālas darba metodes.
Atmodas laikā U.Grava ieguldīja daudz pūļu, veidojot kontaktus starp trimdas un Latvijas organizācijām, kas sekmēja Latvijas neatkarības atjaunošanai nepieciešamo svarīgo lēmumu pieņemšanu. Šajā laikā U.Gravas veikto darbu virknē ir arī Latvijas Brīvības Fonda (LBF) aktivizēšana un panākumi fonda dalībnieku skaita vairošanā. Viņš pildīja LBF pārvaldes priekšsēža amatu no 1990.gada līdz 1993.gadam. U. Gravas laikā tika iesākta programma – “Aizdevumi Latvijas pašvaldībām”, kas deva iespēju lauku pašvaldībām saņemt līdzekļus skolu remontiem un citām vajadzībām.
1992.gadā Uldis Grava ASV atstāja, lai 10 gadus strādātu radio Brīvā Eiropa darbā, sākumā kā Latviešu redakcijas vadītājs, bet vēlāk kā radio tirgzinības direktors, pārzinot programmu izplatīšanu 27 Eiropas un Āzijas valstīs. Dzīvojot Prāgā, U. Grava bija līdzdibinātājs un pirmais priekšsēdis Latviešu Apvienībai Čehijā un Slovākijā.
2002.gadā U. Grava atgriezās uz dzīvi Latvijā, jo viņš uzvarēja konkursā uz ģenerāldirektora amatu Latvijas Televīzijā. Šo darbu beidza 2004.gadā (iepriekšējo darbības gadu viņš bija novadījis ar 500 000 latu peļņu). Uldis Grava izvēlējās pievienoties politiskam darbam Latvijā, iestājoties partijā “Jaunais laiks”. Sākumā strādāja par partijas attīstības direktoru un izveidoja partijas nodaļas visos Latvijas rajonos. 2004.gadā viņu ievēlēja par partijas ģenerālsekretāru, un šajā gadā partijas biedru skaits trīskāršojās. 2005.gadā Uldis Grava piedalījās pašvaldību vēlēšanās Liepājā, ievēlēts par deputātu pilsētas domē. 2006.gada oktobrī ievēlēts par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputātu no Kurzemes apgabala.
Apbalvojumi: Latvijas Trīs Zvaigžņu Ordeņa virsnieks (1995.g.), Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības gada balva (2005.g.), LR Saeimas medaļa (2003.g.), Liepājas goda pilsonis (atzinības raksts), Apspiesto Nāciju Komitejas prezidenta Eizenhauera medaļa, Augstākās Komitejas Lietuvas Atbrīvošanai medaļa, Radio Brīvā Eiropa prezidenta balva.

ATTĒLI:
1. Uldis Grava – Latvijas 9.Saeimas deputāts (2007)
2. Uldis Grava ar sievu Sarmīti pie Latvijas televīzijas ēkas (2003)
3. Uldis Grava – radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas vadītājs Minhenē (1993)
4. PBLA priekšsēdis Uldis Grava sarunā ar ASV prezidentu Džeraldu Fordu Baltajā namā, Vašingtonā pirms došanās uz Eiropas Drošības un sadarbības konferenci Helsinkos (1975)
5. PBLA priekšsēdis Uldis Grava uzrunā Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) kongresu. Ņujorkā. (1975)
6. Pasaules Baltiešu Apvienības dibināšanas sēde 1972.gada 18.novembrī. No kreisās – Igaunijas vēstnieks E.Jaksons un baltiešu centrālo globālo organizāciju vadītāji – I. Valiunas, U.Grava, A.Andersons un Lietuvas konsuls A.Šimutis
7. Uldis Grava – jaunatnes nometnes 2x2 vadītājs Katskiļu kalnos ASV sarunā ar LR sūtni Amerikā Dr. Anatoliju Dinbergu (1967)

2007.gada maijā

Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Uldi Gravu
Darba vadītāja bibliotekāre Biruta Pokule

Ievietots ar PBLA atbalstu