
Skolotāja, deju kolektīvu vadītāja,
Dziesmu svētku dalībniece,
rajona deju kolektīvu virsvadītāja
Dzimusi 1924.gada 19.februārī Gulbenes rajonā. Mamma –
Anna Ozoliņa, tētis- Osvalds Ozoliņš. Māsas – Mirdza Ozoliņa un Velta Ozoliņa.
Vīrs Jānis Grass, kurš diemžēl ir jau miris. Ir divi bērni: meita Velga –
skolotāja, dēls Valdis – strādā biznesā.
Mācījusies Vecgulbenes draudzes skolā, kur beidza 1.- 6.klasi. Dejot Olga sāk
jau no 2.klases, kā arī nodarbojās ar vingrošanu. No 1944.gada mācījās Gulbenes
valsts komercskolā. Izglītība turpināta Rīgas Izglītības darbinieku
kvalifikācijas celšanas institūtā, kur 1949. gada 13.augustā tiek iegūta
fiziskās audzināšanas skolotājas kvalifikācija. Pēc tam seko studijas Latvijas
valsts fiziskās kultūras institūtā.
Darba gaitas Olga sāk Gulbenes pamatskolā kā jaunāko klašu skolotāja. Pēc tam
strādā par fizkultūras un deju skolotāju, kā arī māca koriģējošo vingrošanu.
Skolā strādā līdz 1979.gadam.
1948.gadā vada deju kolektīvu Gulbenes kultūras namā. Tautas tērpus auduši paši
dejotāji, jo pēc kara nevarēja iegādāties gatavus tautu tērpus. Vēlāk Olga sāk
strādāt arī ar skolēnu deju kolektīviem. No 1950. gada Gulbenes vidusskolas deju
kolektīvam, kuru vada Olga Grase, dejojot skatēs Rīgā, vienmēr bija labi
rezultāti. Arī 1960. un 1965. gadā Dziesmu un deju svētkos Gulbenes deju
kolektīvs ieguva godalgotas vietas. Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku
skatēs Olgas Grases dejotāji 5. – 8. klašu grupā ir izcīnījuši 2. vietu, bet
1979. gadā arī 1. – 3. klašu grupā ir izcīnīta 2.vieta. 1967. gadā Olgai Grasei
tiek uzticēti Gulbenes rajona deju kolektīvu virsvadītājas pienākumi.
Deju kolektīviem bija jādejo ne tikai latviešu, bet arī cittautiešu dejas –
krievu, ukraiņu, lietuviešu, igauņu. Skolēnu deju kolektīva mēģinājumi sākās 7
no rīta, notika arī pēcpusdienās un vakaros, bērni nāca labprātīgi. Deju
kolektīvam bija tradīcijas, skaistākais pasākums bija deju kolektīvu vakars kopā
ar bijušajiem dejotājiem, viņu vecākiem un skolotājiem – salidojums. Dejotāji,
kuri beidza 8. klasi, nodeva savus tērpa atribūtus nākamajiem kolektīva
dalībniekiem, meitenes šķīrās no vainadziņiem, zēni – no jostas. Skolas
direktors apbalvoja absolventus – dejotājus ar goda rakstiem par lielo ieguldīto
darbu.
Olga Grase atceras: “Patīkami brīži bija vienmēr, jo mēs paveicām visu labi
un tas patika skatītājiem un mūsu dejotāju vecākiem. Vecāki no Dziesmu svētkiem
mūs vienmēr sagaidīja ar ļoti garšīgiem saldumiem un skaisti izdomātiem
apsveikumiem. Kolektīvs strādāja nopietni un rūpīgi gan agrās rīta stundās, gan
lielajos starpbrīžos un vēlās vakara stundās. Pašiem bija prieks par ieguldīto
darbu”.
Ar deju kolektīviem tika braukts ekskursijās pa Latviju (koncerti Skrundā,
Kocēnos, Valmierā un citur). Ar kultūras nama kolektīvu tika braukts uz
Igauniju, bija draudzīgas attiecības ar Igaunijas Veru pilsētas deju kolektīvu.
“Neviens neprasīja, kas man par to būs un cik par to maksās. Galvenais bija
prieks par padarīto un vēlēšanās būt kopā,” – tādu atziņu par Gulbenes
dejotāju gaitām 20.gs. 60. –70.gados pauž Olga Grase .
Attēlā:
Olga Grase kopā ar saviem mazajiem Gulbenes vidusskolas dejotājiem (trešajā
rindā, trešā no kreisās puses).
Gulbenes vidusskola
Materiālu sagatavoja 12.b klases skolnieces Brigita Spaliņa un Zane Kazāka
LIIS izstrādne