AIGARS GODIŅŠ

Kultūras darbinieks, komponists,
aktīvs Atmodas dalībnieks,
apbalvots ar Barikāžu piemiņas nozīmi.

“Tāda ir mūsu dzīve starp nomodu un starp sniegu, starp mīlestību un pasaku, starp maizes donu un miegu…” (no Aigara dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem)

Dzimis 1958. gada 26.aprīlī.
Aigars kopā ar dvīņu brāli Guntaru un māsu Anitu audzis ģimenē, kur mājo savstarpēja mīlestība, uzticība, saticība, darba tikums.

Izglītība un darba gaita
1965.g. –1977.g. Viesītes vidusskola
1967.g – 1972.g. Jēkabpils Bērnu mūzikas skola
1979.g. – 1984.g. - Latvijas Valsts konservatorija, klavieru un pūšamo instrumentu izpildītāju fakultāte, fakultatīvi mācās kompozīciju
1984.g. – skolotājs Jēkabpils Bērnu mūzikas skolā
1984.g. – 1985.g. - mūzikas skolotājs Sēlpils 8. - gadīgā skolā
1985.g. – 1989.g. skolotājs Jēkabpils 1. vidusskolā
1984.g. – 1988.g. vada vokāli instrumentālo ansambli “Sala”
1990.g. – 2001.g. muzikālās daļas vadītājs Jēkabpils tautas nama Tautas teātrī
no 2001.g. – Jēkabpils Tautas nama direktors.

Aigara pirmie soļi mūzikā sākās četru gadu vecumā, kad abi ar brāli, pūšot fanfaras, ieklausījās mūzikas skaņu noslēpumainībā. Mācoties Viesītes vidusskolas trešajā klasē, skolas orķestra vadītājs Kāpostiņš abiem brāļiem iedeva trompetes un iesaistīja skolas pūtēju orķestrī. Stājoties Jēkabpils mūzikas skolā, zēni ar savu trompetes duetu izpildījumu no operetes “Bokačo” pārsteidza skolas direktoru un savu nākamo skolotāju Ēvaldu Korsaku. Tā sākās brāļu piecu gadu ilgais un 30 km garais ceļš, kas tika mērots 3 reizes nedēļā uz Jēkabpils bērnu mūzikas skolu.

Skolas gados Aigars konkursā ieguva nosaukumu “Labākais trompetists rajonā”. Mācoties septītajā klasē brāļi Godiņi televīzijas konkursā “Ko tu proti?” ar Aigara komponēto dziesmu “Neatstāj!” (Ojāra Vācieša vārdi) izcīnīja 2.vietu. Aigars atceras: “Meklējām kaut ko interesantu. Tētis taisīja mums ģitāru. Dziedājām dziesmas, kurām vārdus rakstīja Guntars, bet mūziku es”. Vidusskolas gados daudz laika aizņēma pašu izveidotais pirmais estrādes ansamblis Viesītes pusē. Uzstāšanās dažādos sarīkojumos, koncertos, konkursos bija tik bieži, ka dienas režīms tika plānots pa minūtēm: garie toņi, atkārtot skaņdarbu, skola, brauciens uz mūzikas skolu, gatavot skolas uzdevumus, spēlēt skaņdarbu, solfedžo un tā joprojām, vienīgi pusdienas, vakariņas notika ārpus grafika…
Aigars patstāvīgi, ļoti mērķtiecīgi, neatlaidīgi gatavojās studijām konservatorijā.
Jaunā komponista izaugsmē liela nozīme sadarbībai ar labiem pedagogiem un studiju biedriem. Studiju laikā viņš īrēja istabu komponista Pētera Vaska mājā, un bija iespēja ar komponistu pārunāt uzrakstīto. Pasniedzējs Arvīds Bomiks, redzot A.Godiņa veiktos harmonijas uzdevumus, ieteica tos parādīt profesoram Jānim Ivanovam – latviešu simfonijas klasiķim, kas konservatorijā ar savu milzīgo darba pieredzi mācīja kompozīciju. Viņš bija labestīgs, nekad neuzspieda savu, bet mudināja: “Raksti, kā tu jūti!”

Aigars tā arī darīja. Viņš vienmēr labi pārzinājis un izpratis Latvijas vēsturi, un ir pārliecināts cīnītājs par taisnību. Kopā ar Juri Kulakovu, Aivaru Gudro, Oskaru Domu, Arni Miltiņu viņi ar savām dziesmām ar E. Veidenbauma tekstiem aicināja klausītājus pretoties garīgajai stagnācijai un padomju sistēmai. 1980. gadā pēc piedalīšanās starptautisko politisko dziesmu festivālā Rīgā Aigaram bija “jāiet uz čeku atskaitīties”, kāpēc viņš raksta mūziku tieši šāda satura dzejai. Viņu gandrīz izslēdza no konservatorijas.

Uzsākot darba gaitas Jēkabpils pusē, Aigars kopā ar Marutu Vītoliņu un Aivaru Eglīti radīja dzejas kompozīciju, kur Klāva Elsberga vārsmas pacēla kā brīvdomības karogu. Vadot vokāli instrumentālo ansambli “Sala”, A.Godiņš izveidoja savu autorprogrammu - dziesmu ciklu “Skaista zeme” sniedzot koncertprogrammas visā Latvijā.
1987.gada 23.augustā mītiņā pie Brīvības pieminekļa Aigars ir to vidū, kas izsaka protestu pret Latvijas varmācīgo iekļaušanu PSRS. Arī šoreiz A.Godiņu izsauca uz čeku skaidroties… Turp izsauca arī brāli (kaut Guntars mītiņā nepiedalījās, jo atradās Alūksnē), bet tā ir bijis – ne vienu reizi vien vienam brālim jāatbild par otra darbiem.
Tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas cīņa izskanēja brāļu Godiņu autorvakarā ”Mazajā ģildē” 1989. gada 31. oktobrī “Ir paredzēts šis liktenis, šis vakars”.

Mācoties konservatorijā, Aigars nodibināja un 5 gadus vadīja folkoras ansambli, kurā viņa savāktās un apkopotās novada tautas dziesmas izjusti dziedāja Viesītes kultūras darbinieki, skolotāji, ārsti, skolnieki. Šajā laikā, sadarbojoties ar Liepājas teātra jaunajiem aktieriem, Aigars sāka rakstīt arī mūziku teātrim. Izveidojās sadarbība ar režisoriem Jāni Kliestu, Intu Ūbeli, Artūru Mekšu, Vairu Resni, Imantu Jaunzemu, Aigaru Baluli u.c. Komponists uzrakstījis mūziku vairāk kā 25 teātra izrādēm ( J. Šillera “Marija Stjuarte”, Ž. Anuija “Medeja”, R. Blaumaņa “No saldenās pudeles”, J. Akurātera “Pieci vēji”, M. Zālītes “Tiesa”, “Dzīvais ūdens”, L. Stumbres “Nākošpavasar”, “Gans”, ”Zvaigznes diena”, J.Jurkāna “Viņš taču ir muļķis”,
“ Dūdieviņi”, A. Tauriņa “’Pazudušā cirvja sala”, U. Enkvista ”Vectēva mājas”, R. Tomā “Astoņas mīlošas sievietes”, A. Grīna “Kalēja līgava”, V. Šatrova “Divi teātri”, A. Voitkus “Soģis”, I. Blaitones “Pauks un Šmauks” u.c.).

A.Godiņa mūzika palīdz skatītājiem atklāt, cik dramatiskas var būt cilvēku attiecības, cik gavilējoša ir līksme, cik dziļas bēdas (Voitkusa lugā “Soģis”, Stumbres lugā “Zvaigznes diena” u.c.). Ar viņa mūziku aktieri spējuši savu varoņu jūtas paust arī skatītājiem, kas nesaprot latviešu valodu. Jēkabpils Tautas teātris vairākas reizes ir saņēmis apbalvojumus republikā un iepriecinājis skatītājus Dānijā, Polijā, Grieķijā.

Rakstot dziesmas, komponists rūpīgi izvēlas tekstu, lai tas būtu interesants un dziļš, lai vārdi radītu “iekšējo skaņu”. Dziesmu skaits, kam A.Godiņš komponējis mūziku, sniedzas pāri 150.Cieša sadarbība ir ar dzejnieku un tulkotāju brāli Guntaru. Kopš astoņdesmitajiem gadiem ilgst sadarbība ar Knutu Skujenieku. Daudz darba un sirsnības komponists ir ieguldījis, azranžējot dāņu dziesminieka Bennija Andersena “Svantes dziesmas” un zviedru dziesminieka Mihaela Belmana dziesmas. Komponists izmanto arī Jāņa Rokpelņa, Ojāra Vācieša, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa un citu darbus. Kopā ar dzejniekiem būts Viesītē, Liepājā, Saldū, Salaspilī, Madonā, Cēsīs, Latvijas vēstniecībā Maskavā un citur.

Viņš raksta arī instrumentālo mūziku – klavierēm, flautai, orķestriem. Liela daļa no A.Godiņa dzīves ir savijusies ar darbu kapelā “Kreicburgas ziķeri” (vadītājs Aivars Pugačs). Savā radošā darbā A.Godiņš ir noorganizējis vairāk nekā 20 autorvakarus.
A.Godiņa psalmu izpildījumi, (kur dvēsele saplūst ar mūziku) un vairāku laikmetu Pasaules mūziku programas izskanējušas Jēkabpils evaņģēliski luteriskās, Krustpils, Viesītes, Sunākstes baznīcās. Pēc A.Godiņa dziesmu krājuma “...kas mēs īsti esam” iznākšanas 1997. gada 6.jūnijā pārpildītā Jēkabpils Tautas nama zālē Aigara Godiņa emocionālā mūzicēšana ilga 4 stundas, iededzot klausītāju dvēselēs zvaigznes.

Aigaram vienmēr ir svarīgs darba rezultāts. Nekad viņš pirmajā vietā nenoliek jautājumu – “Cik man par to samaksās?”
Latvijas Tautas frontes 1.kongresā (8.-10.okt. 1988.) A.Godiņu ievēl LTF domē.
Kopā ar Salas pagasta padomes priekšsēdētāju Aivaru Eglīti, brāli Guntaru un citiem domu biedriem A. Godiņš noorganizēja Stenderu kapu vietas sakopšanu pie Sunākstes baznīcas un 1988. gada 27. augustā ar svinīgu piemiņas brīdi atklāja Vecajam Stenderam piemiņas akmeni ar viņa vārdiem: “Bet, kas mūs lielus padara, tas ir mūsu gaišais prāts.”

Komponists, mūziķis, dziedātājs Aigars Godiņš aktīvi piedalās skolēnu muzikālajā izglītošanā. Viņš raksta dziesmas skolu koriem un ansambļiem, skatēs un konkursos profesionāli vada žūrijas darbu. Līdzjūtīgs, izpalīdzīgs, saprotošs, zinošs, viņš nekad neatsaka padomu. 2001. gadā A.Godiņš piekrita stādāt par Jēkabpils Tautas nama direktoru, jo draudēja šīs kultūras iestādes slēgšana un viņš ir viens no tiem, kam patiesi rūp, lai Jēkabpilī darbotos Tautas nams.

ATTĒLI:
1. Aigars Godiņš.
2. Aigars un Guntars ar tēva darināto ģitāru.
3. Brāļi Godiņi ar vecākiem 1997. gada 6. jūnijā Jēkabpils Tautas namā ( no kreisās Guntars, Alfrēds, Ģertrūde, Aigars Godiņi).

2002.gada aprīlī

Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs
Materiālu sagatavoja: mazpulcēni un novadpētnieki: Monta Barbina, Katrīna Bērziņa, Ilva Stūrāne, Elīna Slīpā, Inga Nestere.
Skolotāja Spodra Purviņa

LIIS izstrādne