SKAIDRĪTE GAILĪTE

Žurnāliste, rakstniece,
Tautas frontes aktīviste

Dzimusi 1940.gada 20.jūlijā Jēkabpilī, triju bērnu ģimenē. Vecākais brālis Jānis Dzintars Vuškāns (1936.-1984.) bija žurnālists un redaktors, jaunākais brālis Eduards Vuškāns (1946.) ir uzņēmējs.
Pēckara gados, dzīvojot dziļos laukos - Rubenes pagastā, šī ģimene pilnībā izbauda komunisma režīma nežēlību un viltību. Tas izposta ģimeni un, vecākiem šķiroties, bērni tiek sadalīti tā, ka Jānis un Skaidrīte paliek ar tēvu, bet Eduards - ar māti. Tēvs ar diviem bērniem uzsāk dzīvi Krustpils ķieģeļu fabrikas kopmītnē.

Ko nozīmē vienpadsmitgadīgai meitenei palikt bez mammas mīļuma, pieskatīšanas un padoma? Ir bezgala grūti gan fiziskā, gan morālā ziņā. Nekas cits neatliek kā agri kļūt patstāvīgai un iegaumēt, ka katrs darbiņš pašai vien jāveic un pie tam akurāti. Ļoti daudz mazajai meitenei palīdz grāmatu lasīšana. Daloties ar brāli, tās tiek izlasītas milzīgos daudzumos: gan pasaules klasika, gan lubu literatūra. Taču grāmatās iegūtās vērtības slāni pa slānim nogulsnējas apziņā un veido stingru pamatu īstenajiem dzīves kritērijiem
Pēc Krustpils vidusskolas absolvēšanas 1958.gadā Skaidrīte uzsāk darba gaitas un jau pēc trīs gadiem kļūst par grāmatnīcas vadītāju. Kad 1967.gadā viņa beidz Maskavas Poligrāfijas institūta augstāko kursu neklātienes nodaļu grāmatniecības specialitātē, izrādās, ka šīs specifiskās zināšanas vairs nav vajadzīgas, jo viņu uzaicina strādāt rajona avīzē. Tūdaļ lasītāji ievēro Skaidrītes spilgtos, izjusti uzrakstītos cilvēku portretējumus, kultūras notikumu redzējumus. Darbojoties laikraksta (toreiz "Padomju Daugava") redakcijā, viņa papildina zināšanas žurnālistikas meistarības divgadīgajā skolā un, lai sasniegtu ,,politisko briedumu", ir spiesta pabeigt arī marksisma - ļeņinisma trīsgadīgo vakara universitāti.
Taču aplamās ideoloģijas slodze viņai kā žurnālistei kļūst pārāk smaga. Pēc redakcijā nostrādātajiem 14 gadiem Skaidrīte negaidīti iesniedz atlūgumu. Uz redaktora jautājumu, kāpēc tā, viņa atbild: "Gribu būt cilvēks ar savām domām un saviem uzskatiem."

Seko desmit gadi ražošanas apvienībā "Daiļrade" par Jēkabpils iecirkņa vadītāju. Šajā laikā ir ne tikai iespēja vadīt gandrīz 150 daiļamatnieku kolektīvu, pamatīgi iepazīt un izprast cilvēku raksturus, bet arī mācīties pašai. Ik mēneša Mākslas padomēs Rīgā Skaidrīte var skatīt visu novadu lietišķās mākslas jaunākos darbus, pie reizes izkopt un bagātināt arī savu krāsu un kompozīcijas izjūtu. Toties, lai palielinātu ģimenes budžetu, vakaros izšūt krāšņās Krustpils tautas tērpu villaines un aust jostas.
Sākoties Atmodas laikam, Skaidrīte kļūst par dedzīgu jauno vēsmu atbalstītāju. Viņa kā delegāte piedalās Latvijas Tautas frontes dibināšanas 1.kongresā. Šajā laikā aktīvā tautfrontiete savu darba kabinetu pārvērš par Tautas frontes koordinācijas centru Jēkabpilī un kādu laiku to pati arī vada.

Pēc daiļamatniecības apvienības likvidēšanās Skaidrīte atkal atgriežas grāmatu tirdzniecības jomā un kopā ar savām kādreizējām kolēģēm izveido uzņēmumu "Cielava". Taču arvien stiprāk sevi sāk atgādināt agrā jaunībā iegūtā sirdskaite. Ir nepieciešams samazināt darba slodzi un uzņēmīgā sieviete sāk mācīties floristiku, tajā atklājot bezgala plašu un interesantu nodarbi. Fantāzijā uzburtie veidojumi no ziediem, zariem, stiebriem, pat sakārņiem un akmeņiem pārtop tikpat kā par dzīvām būtnēm. Pirmā izstāde un pirmais skatītāju pārsteigums ir Jēkabpils tautas namā. Tad "Ziemassvētku sveicinājums" ar vairāk nekā 60 dekoriem tiek izstādīts Pasaules tirdzniecības centrā Rīgā. Tur vairāku valstu vēstniecības iegādājas Skaidrītes darbus promsūtīšanai. Arī LR Ārlietu ministrija izvēlas četrus lielformas dekorus.

Šajā laikā Skaidrītei liekas, ka sasniegts ļoti daudz. Atrasts aizraujošs, radošs darbs, kas neprasa stingru dienas režīmu. Tomēr sirdskaite izrādās viltīgāka un ļaunāka. 1998.gada sākumā, noguldītai slimības gultā, Skaidrītei bija jāatzīst: nu beidzot ir atņemts viss... Bet vai tiešām viss? Vēl taču ir domu pasaule, dzīves pieredze, bagāta iztēle, izkopta valoda. Un papīrs. Un rakstāmais ...
Dažos mēnešos top pirmais romāns "... un tad ienāca postītājs". Tas ir darbs par tēva dzimtas likteni un savu bērnību. Veltīts pašas bērniem. Taču apgāds "Preses nams" to izdod skaistā grāmatā un pēkšņi izrādās, ka tas vajadzīgs visai Latvijai.

Slimība uz laiciņu drusku pieraujas, lai pirms 1998. gada Ziemassvētkiem uzbruktu ar vēl lielāku niknumu. Ir pārciests kārtējais miokardīts, pēc kura sirds ritms gatavs nojukt pie vismazākās piepūles. Bet... ir iesākta rakstīt nākamā grāmata par vīra dzimtu. Uz 1999.gada 28.janvāri nolikta pirmā sirds operācija, tādēļ ļoti jāsteidzas pabeigt.
Braucot uz slimnīcu pretim nezināmajam, Skaidrīte pieņem svēto vakarēdienu un savai nepabeigtajai grāmatai pieraksta epilogu. Ja nu kas...
P.Stradiņa slimnīcas brīnišķīgie kardiologi Kalējs, Nesterovičs un Blumbergs izdara sarežģītu sirds operāciju vairāk nekā četru stundu garumā. Ir paveicies!!! Pēc piecām dienām dakteri nepaklausīgajai sirdij blakus jau var iešūt mazu kompjūterīti.

Nu Skaidrīte var pabeigt iesākto grāmatu "Viens vienīgs elpas vilciens". (izdota apg. "Likteņstāsti" 2000.g.). Uz vasaras pusi, viņa jau ir tik tālu atžirgusi, ka spēj piesēsties pie datora un, pašai nemanot, uzrakstīt trešo romānu "Dvēsele mūžīgi dzīvā" (izdota izd. "Vieda" 2000.g.). Pārdzīvotā iespaidā Skaidrītes jaunajā darbā ieskanas ezotēriski motīvi. Viņa grib ievest lasītāju citā dimensijā, likt palūkoties uz nedzimušas meitenītes vardarbīgi pārtrauktās dzīves turpinājumu.
Pati rakstniece saka: "2000. gads manā dzīvē bija vienkārši fantastisks. Pavasarī tika svinēti atvēršanas svētki uzreiz divām grāmatām. Vasarā pabiju Itālijā: Venēcijā, Florencē, Romā, arī Vatikānā. Tad vēl paspēju uzrakstīt ceturto romānu "Taureņa lidojums akmenī" un vecgada vakarā uzzināt, ka "Lauku Avīzes" konkursā no 54 darbiem tas izvirzīts laureātos. Pat ar pirmo numuru."

Vai tā ir likteņa rotaļa? Pazaudēt visu un tad atrast vēl vairāk nekā reiz bija? Tikai akla sakritība? Skaidrīte domā citādāk. Viņa uzskata, ka augstākā vara - Dievs - ir atļāvis viņai turpināt dzīvot, lai strādātu. Lai rakstītu. Un viņa to dara. Pašlaik top dokumentāls darbs par kādu traģisku likteni, dzimtu gadsimta garumā.
Skaidrītes ģimenē iet kā jau katrā ģimenē. Te prieki, te rūpes. Vīrs Inārs pēc pārciestā infarkta rod atpūtu medībās. Meita Ineta strādā grāmatvedībā vienā no Rīgas izdevniecībām, znots Egons darbojas biznesa sfērā, abi mazdēli Uldis un Jānītis mācās un vēl neapzinās savu dzīves aicinājumu. Dēls Ainārs pilda menedžmenta konsultanta pienākumus prestižā starptautiskā firmā, bet vedekla Dita strādā sertifikācijas centrā. Vēl ir audžumeita Diāna. Ģimenes sāpju bērns. Pašlaik. Jo, kā domā pati rakstniece, arī viss turpmākais būs Dieva ziņā...

Attēli:
Skaidrīte Gailīte 1998.gada pavasarī grāmatas "....un tad atnāca postītājs" atvēršanas svētkos radu un tuvinieku vidū.
Grāmatas, kuras klašu audzinātāji, literatūras un vēstures skolotāji izmanto mācību stundās.


2001. gada februāris

Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs
(Mazpulcēni Zane Rumjanceva, Ilze Grīga, Aleksandra Anosova, Artūrs Ozoliņš.
Skolotāja SpodraPurviņa)

LIIS izstrādne