JĀNIS FREIMANIS
Dr.chem.hab., LZA akadēmiķis, zinātnieks,
politisks darbinieks, publicists.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999.g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1935.g. 6.aprīlī Rīgā. Tēvs-lauku ārsts, māte-skolotāja. Ģimenē vēl bija
brālis un māsa.
Beidzis Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pamatskolu (1949), Rīgas 2. vidusskolu
(1953) un LVU ķīmijas fakultāti (1958). Aizstāvējis ķīmijas zinātņu kandidāta
(1962) un doktora (1971) grādu, kas 1991. g. nostrificēts kā Dr. chem. hab.
Laika periodā 1981.-1996.g. profesors. Ievēlēts par LZA korespondētājlocekli
(1990), tad par LZA īsteno locekli(1992). Publicējis ap 640 zinātnisku darbu,
tai skaitā 4 monogrāfijas.
Kopš 1858. gada galvenā darba vieta ir Organiskās sintēzes Institūts, bijis
laboratorijas vadītājs (1977-1999), bet kopš 1999.g. vadošais pētnieks. Darba
veids- eksperimentāli vai teorētiski zinātniski pētījumi organiskajā un
fizikāli-organiskajā ķīmijā, tai skaitā organisko pusvadītāju un fizioloģiski
aktīvu vielu iegūšanā un pētīšana (radioprotektori, prostaglandīni, 1965-1997),
kā arī naftas ķīmijā un organomālu nozarē (1994-2003).
Kopš 1997.g. strādā pie valsts nozīmes pētījumu programmas par jaunu
tehnoloģisku materiālu radīšanu, bez tam piedalās arī pētījumos par biodegvielas
ražošanu un ieviešanu Latvijā (1998-2000). No 1997.g. darbojas kā līgumeksperts
Latvijas Attīstības Aģentūrā pie normatīvo dokumentu izstrādes topošajai
Latvijas naftas nozarei, un periodā 1993.-2001.g. ir piedalījies visās ar
Latvijas naftu saistītajās aktivitātēs.
Sabiedrisko darbību sācis kopš 1987.gada (Melngalvju nama atjaunošanas
iniciatīva, ekoloģiskās aktivitātes Olainē). Parakstījis 8 autoru aicinājuma
vēstuli Latvijas pilsoņiem apvienoties LTF (Padomju Jaunatne, 17.7.1988).
Piedalījies LTF organizēšanā, un kopš 1988.g. oktobra bijis pastāvīgs LTF valžu
un domju loceklis (līdz pat LTF likvidācijai 1999.g. 9.okt.). Bijis viens no LTF
31. maija Aicinājuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu iniciatoriem un
organizatoriem. LTF valdēs atbildējis par vides aizsardzību, vēlāk ārlietām, un
līdz 1990.g. 12.aprīlim ir bijis LTF ārlietu komitejas vadītājs.
1990. gadā ievēlēts par AP deputātu, kur bijis LTF frakcijas, vēlāk frakcijas
“Satversme” loceklis (1990-1993). Darbojies Ārlietu komisijā, kādu laiku bijis
arī tās priekšsēdētāja vietnieks.
Reorganizējoties LTF, kļuvis par Kristīgās Tautas Partijas (KTP) valdes locekli
(1996-1997), paliekot arī sabiedriskajā organizācijā LTF. KTP apvienojoties ar
kristīgo Demokrātu savienību (KDS), pildījis arī partijas KTP/KDS valdes
locekļa pienākumus (1997-1998), bet kopš 1998. gada ir Tautas Partijas (TP)
biedrs, kopš 2003.g. - TP Rīgas Novada nodaļas valdes loceklis.
Kandidējis visās atjaunotās Saeimas vēlēšanās (5. un 6. no LTF, 7. un 8. no TP).
Presē publicējies no 1984. gada, un ir vairāk nekā 320 sabiedriski - politisku
avīžrakstu autors.
Kopš 2001.g. ievēlēts par Rīgas Domes (RD) deputātu (no TP), kur darbojas
Izglītības, kā arī Pilsētas Attīstības komitejās, kā arī RD Pieminekļu Padomē.
Kopš šī laikā darbojas arī memuārliteratūras nozarē. Ir divu jaunu grāmatu
autors: “Visu vēju virpuļi”, 2002.g. (saturs: par savām zinātniskajām un
sabiedriskajām aktivitātēm LTF un LR AP, sk. arī zemāk), kā arī “ Mūsu jauno
dienu zeme-Jaunsvirlauka” (sastādītājs-līdzautors, 2003.g., izd. Latvijas
Akadēmiskā Bibliotēka; saturs: par savu pamatskolu un bērnības pagastu).
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (10.03.1999) un 1991. gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (16.8.1996).
Precējies. Sieva Ārija Freimane – medmāsa, ir divi pieauguši bērni.
http://www.lza.lv/scientists/freimanisj.htm
Avoti: “4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības
deklarāciju. Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā, Fonds Latvijas Vēsture, 2000.
J. Freimanis, “ Visu vēju virpuļi”, Nacionālais Apgāds, 2002.g., Rīga (pielikumi
2,3).
2003.gada jūlijs