GUNĀRS FREIMANIS

Zemnieku saimniecības īpašnieks,
LTF aktīvists, 1991.gada barikāžu notikumu dalībnieks

“Brīvību es izmantoju, izstājoties no kolhoza un kļūstot par zemnieku.”

Gunārs dzimis 1947.gada 20. maijā Jēkabpils rajona (tagad Aizkraukles rajona) Zalves pagasta „Bukās”, kurās saimniekoja viņa vecāki: tēvs Alfreds (1914. – 1978. ), māte Velta (1909. – 1973.), viņi apsaimniekoja 29ha zemes: 19ha aramzemes, 10ha meža, tā zeme piederēja Gunāra vectēvam no mātes puses. Kad nodibinājās kolhozs, Gunāra tēvs un māte tūlīt nestājās kolhozā, bet strādāja mežniecībā, saimniecību likvidēja pamazām. Vecāki ar sirdssāpēm šķīrās no zemes, lopiem, inventāra. Tomēr 1951.gadā vecākiem vajadzēja iestāties kolhozā, jo izejas nebija – draudēja lieli naudas nodokļi, kurus nebija pa spēkam nomaksāt. Vecāki bija teikuši dēlam Gunāram: „Gan jau kādreiz pienāks laiks, kad tu, dēliņ, saimniekosi savā saimniecībā.”

Gunārs pamata izglītību ieguva Oškalna septiņgadīgajā skolā (1954. – 1961.), bet vidējo izglītību Neretas vakara vidusskolā (1978.gadā). Gunāra sapnis bija strādāt par šoferi, un tāpēc no 1963.gada pirmā darba vieta viņam bija Bauskas rajona kolhozā „Boļševiks”. Kad apvienoja kolhozus „Boļševiks” un „Ļeņina ceļš”, Gunārs turpināja šofera darbu līdz 1991.gadam. Viņš darbā bija viens no labākajiem šoferiem, vadīja gan smago mašīnu, gan autobusu. Ar autobusu viņš bieži veda ekskursijās pa Padomju Savienību gan skolēnus, gan kolhozniekus. Braucienos arī pats iepazinās ar skaistākajām vietām Latvijā, arī ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju. Baltkrievijā ir bijis Minskā, Hatiņā, Brestā, Ukrainā – Kijevā un citās vēsturiskās vietās.

Kad Padomju Savienībā M. Gorbačova laikā sākās „perestroika”, tā saviļņoja Latvijas iedzīvotājus. Sākās latviešu tautas kustība par tiesībām kļūt neatkarīgai. Jaunas vēsmas ienāca arī Mazzalves pagastā. Gunārs Freimanis atceras: „Tautas frontē iestājos 1988.gadā, kad Mazzalvē dibinājās tās nodaļa. Mūsu Tautas frontes nodaļas vadītājs bija Juris Grīnbergs Spilgti palicis atmiņā tas, ka kādā sanāksmē pirmo reizi ienesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. To izdarīja Milda Mēnese – kolhoza lopkopības speciāliste. Milda ar lepnumu sanāksmē ienesusi šo karogu. Karogu bija atvedis no Rīgas viņas brālis Imants, viņš strādāja VEFā, tur šo karogu strādnieces bija sašuvušas. Milda pastāstījusi, ka brālis teicis, lai mazzalvieši ņemot šo karogu un lietojot svarīgos brīžos. Saviļņojoši bija tas, ka brīvi varējām dziedāt Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”. Juris Grīnbergs kopā ar ciema padomes priekšsēdētāju J. Drezovu
organizēja tautfrontiešu un iedzīvotāju braucienus uz vairākām manifestācijām Rīgā, piedalījāmies kaimiņos Kurmenes pagastā pieminekļa atklāšanā politiski represētajiem kurmeniešiem.
Mazzalvieši brīvprātīgi un labprāt atsaucās aicinājumam – aizsargāt savu Latviju no varbūtējiem tanku uzbrukumiem Rīgā. No mūsu pagasta barikādēs piedalījās vairāk kā 30 cilvēku. Braucām divas reizes: 15. un 21. janvārī. Mūsu pārraugāmais sektors bija pie Ministru padomes ēkas tajā stūrī, kur atradās „tētiņa” piemineklis. Mēs nebijām apbruņoti ar ieročiem, bet mēs jutāmies garā stipri – pilni apņēmības stāvēt un ar krūtīm aizsargāt savas valsts tiesības, jo gribējām būt brīvi, apnikusi pakļautība. Tautas frontes darbības laikā mūsu centieni nebija velti, jo pēc 7 mēnešiem mūsu zeme bija brīva.
Brīvību es izmantoju, izstājoties no kolhoza un kļūstot par zemnieku.
Visus darba gadus mani pavadīja sapnis – saimniekot nevis kopus saimniecībā – kolhozā, bet gan savā brīvā zemnieku saimniecībā. Šis brīdis pienāca 1991.gada vasarā, kad iegādājos zemi un izveidoju zemnieku saimniecību „Spodri”. Tagad man ir 49ha aramzemes, nomātās zemes 34ha, 34ha meža un vectēva atgūtais 16ha mežs Zalvē. Kāda laime būt saimniekam – pats kungs un kalps savā zemē! Pats izvēlos, ko audzēt, ko neaudzēt. Manā saimniecībā ir piecas slaucamas govis, audzēju 4ha kartupeļus pārdošanai, audzēju ziemājus un vasarājus.”
Gunārs Freimanis ir pārliecināts, ka pamazām Latvijas zeme atplauks, ja saprātīgi saimniekos Latvijas dēli, īstie lauku kopēji – zemes rūķi.
Gunārs Freimanis nodibināja ģimeni ar Lilitu Dubri, kura strādāja par kolhoza grāmatvedi. Viņi izaudzinājuši dēlu un meitu. Kaspars ir Ērberģes mežniecības mežsargs, Baiba strādā finansu sistēmā.
G.Freimaņa mājas telefons – 5175184;

2004.gada februāris

Mazzalves pamatskola
Sagatavoja: 5.klases skolniece Zaiga Biķerniece.
Konsultante: vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale.

LIIS izstrādne