ALEKSANDRS FREIMANIS

Amatieru teātra režisors, publicists un literāts,
Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar Barikāžu dalĪbnieka goda zīmi

Aleksandrs Freimanis dzimis 1935.gadā Jelgavā Hertas un Kristapa Freimaņu ģimenē kā jaunākais dēls. Viņš bija 2.klasē, kad Jelgavu sasniedza 2.pasaules kara fronte un ģimenei bija jādodas bēgļu gaitās. 3.klasē viņš mācījās Valdemārpilī, 4. klasē – Asaru pamatskolā. No 5. – 7. klasei mācījās Pilsrundālē (tagadējā Rundāles pilī), no 8. – 10.klasei – Balvu vidusskolā. Pēdējo klasi pabeidza Litenes vidusskolā.

Pēc vidusskolas mācījās Rīgas 2. medicīnas skolā, kļuva par feldšeri. Interesējās par teātra mākslu, pabeidza Tautas Mākslas nama režisoru kursus un divus gadus mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. 1964. gadā apprecēja grundzālieti Aiju un 1969. gadā jaunā ģimene pārnāca dzīvot Grundzālē. Aleksandrs strādāja celtniecībā un vadīja Grundzāles kluba dramatisko pulciņu. Uz Grundzāles kluba skatuves iestudētas un spēlētas daudzas lugas. Viena no nozīmīgākajām 90. gados bija valcēnieša Jāņa Locāna luga “Vedējtēvs“. (Pirmais darbs Grundzālē bija Harija Heislera un Jāņa Potnieka dzejas vakars “Sien manus sapņus izturīgos plostos.“ Sarīkojumā piedalījās arī Harijs Heislers). Grundzāles pamatskolā A. Freimanis ir iestudējis izrādi “Jērādiņa“, kurā spēlēja skolnieki.
70.gados strādāja par feldšeri – vispirms Grundzālē, bet vēlāk pārcēlās uz Balviem, kur strādāja ātrajā medicīniskajā palīdzībā. Strādājis arī Rugāju slimnīcā. Kad A. Freimanis atgriezās atpakaļ Grundzālē, viņš strādāja par Kultūras nama vadītāju. Kad vadību pārņēma viņa sieva Aija Freimane, Aleksandrs bija mākslinieciskās daļas vadītājs.

1981. gadā uz Vidzemes šosejas A. Freimanis cieta autoavārijā. Pēc kaulu lūzumiem viņam ilgi vajadzēja gulēt gultā. Tā kā bija daudz brīva laika, viņš sāka rakstīt stāstus žurnālam “Skola un Ģimene“. Tajā katru gadu rīkoja īso stāstu konkursu. A. Freimanis žurnāla konkursos uzvarēja 7 reizes. Vēlāk viņš rakstīja rajona avīzei “Ziemeļlatvija“. Kopumā Freimanis apmēram 10 gadus veltījis rakstīšanai.

Kad sākās Atmodas notikumi, viņš Grundzālē palīdzēja organizēt braucienu uz barikādēm Rīgā. Laikrakstam “Ziemeļlatvija” viņš stāstīja: “Bija barikādes. Braucu. Daudzi grundzālieši brauca. Katru rītu gāja autobuss uz Rīgu. Ik pārdienas mainījāmies Jēkaba ielā pie Augstākās Padomes, pie Saeimas nama. Tas bija ļoti saviļņojošs laiks.”
Savas atmiņas viņš vēlāk uzrakstīja grāmatā “Jēkaba ielā dūmo ugunskuri“.

Par piedalīšanos barikādēs A.Freimanis saņēma barikāžu dalībnieka goda zīmi – medaļu. Par uzrakstītajām atmiņām un citiem Latvijas neatkarības tematikai veltītiem rakstiem viņš apbalvots ar Latvijas aizsardzības fonda “Lāčplēsis“ goda zīmi.

A.Freimaņa koordinātes: tālr. 4764440.

Attēlos:
1.Aleksandrs Freimanis ar dzīvesbiedri Aiju
2. Aleksandrs Freimanis ar dzīvesbiedri mājās pēc apbalvojumu saņemšanas

2003.gada oktobris

Grundzāles pamatskola.
Sagatavoja 8a klases skolniece Elīna Kovala (A.Freimaņa mazmeita).
Konsultanti – skolotāji Una Reķe un Ingus Ducens.

LIIS izstrādne