ALEKSANDRS FREIMANIS
Amatieru teātra režisors, publicists un literāts,
Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar Barikāžu dalĪbnieka goda zīmi
Aleksandrs Freimanis dzimis 1935.gadā Jelgavā Hertas un
Kristapa Freimaņu ģimenē kā jaunākais dēls. Viņš bija 2.klasē, kad Jelgavu
sasniedza 2.pasaules kara fronte un ģimenei bija jādodas bēgļu gaitās. 3.klasē
viņš mācījās Valdemārpilī, 4. klasē – Asaru pamatskolā. No 5. – 7. klasei
mācījās Pilsrundālē (tagadējā Rundāles pilī), no 8. – 10.klasei – Balvu
vidusskolā. Pēdējo klasi pabeidza Litenes vidusskolā.
Pēc vidusskolas mācījās Rīgas 2. medicīnas skolā, kļuva par feldšeri.
Interesējās par teātra mākslu, pabeidza Tautas Mākslas nama režisoru kursus un
divus gadus mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. 1964. gadā
apprecēja grundzālieti Aiju un 1969. gadā jaunā ģimene pārnāca dzīvot Grundzālē.
Aleksandrs strādāja celtniecībā un vadīja Grundzāles kluba dramatisko pulciņu.
Uz Grundzāles kluba skatuves iestudētas un spēlētas daudzas lugas. Viena no
nozīmīgākajām 90. gados bija valcēnieša Jāņa Locāna luga “Vedējtēvs“. (Pirmais
darbs Grundzālē bija Harija Heislera un Jāņa Potnieka dzejas vakars “Sien manus
sapņus izturīgos plostos.“ Sarīkojumā piedalījās arī Harijs Heislers).
Grundzāles pamatskolā A. Freimanis ir iestudējis izrādi “Jērādiņa“, kurā spēlēja
skolnieki.
70.gados strādāja par feldšeri – vispirms Grundzālē, bet vēlāk pārcēlās uz
Balviem, kur strādāja ātrajā medicīniskajā palīdzībā. Strādājis arī Rugāju
slimnīcā. Kad A. Freimanis atgriezās atpakaļ Grundzālē, viņš strādāja par
Kultūras nama vadītāju. Kad vadību pārņēma viņa sieva Aija Freimane, Aleksandrs
bija mākslinieciskās daļas vadītājs.
1981.
gadā uz Vidzemes šosejas A. Freimanis cieta autoavārijā. Pēc kaulu lūzumiem
viņam ilgi vajadzēja gulēt gultā. Tā kā bija daudz brīva laika, viņš sāka
rakstīt stāstus žurnālam “Skola un Ģimene“. Tajā katru gadu rīkoja īso stāstu
konkursu. A. Freimanis žurnāla konkursos uzvarēja 7 reizes. Vēlāk viņš rakstīja
rajona avīzei “Ziemeļlatvija“. Kopumā Freimanis apmēram 10 gadus veltījis
rakstīšanai.
Kad sākās Atmodas notikumi, viņš Grundzālē palīdzēja organizēt braucienu uz
barikādēm Rīgā. Laikrakstam “Ziemeļlatvija” viņš stāstīja: “Bija barikādes.
Braucu. Daudzi grundzālieši brauca. Katru rītu gāja autobuss uz Rīgu. Ik
pārdienas mainījāmies Jēkaba ielā pie Augstākās Padomes, pie Saeimas nama. Tas
bija ļoti saviļņojošs laiks.”
Savas atmiņas viņš vēlāk uzrakstīja grāmatā “Jēkaba ielā dūmo ugunskuri“.
Par piedalīšanos barikādēs A.Freimanis saņēma barikāžu dalībnieka goda zīmi –
medaļu. Par uzrakstītajām atmiņām un citiem Latvijas neatkarības tematikai
veltītiem rakstiem viņš apbalvots ar Latvijas aizsardzības fonda “Lāčplēsis“
goda zīmi.
A.Freimaņa koordinātes: tālr. 4764440.
Attēlos:
1.Aleksandrs Freimanis ar dzīvesbiedri Aiju
2. Aleksandrs Freimanis ar dzīvesbiedri mājās pēc apbalvojumu saņemšanas
2003.gada oktobris
Grundzāles pamatskola.
Sagatavoja 8a klases skolniece Elīna Kovala (A.Freimaņa mazmeita).
Konsultanti – skolotāji Una Reķe un Ingus Ducens.
LIIS izstrādne