RITA FREIMANE
sākumskolas skolotāja,
aktīva Atmodas un
Tautas frontes dalībniece
Rita Freimane piedzima 1929. gada 18. oktobrī Annenieku pagasta “Ausodās”. Vecāki Margarita un Aleksandrs Freimaņi bija lauksaimnieki. Pēc pirmā pasaules kara Ritas tēvam bija piešķirti 20 hektāru zemes. Ģimenē bija pieci bērni,
dēli - Arnolds, Valdis, Maigonis, Ilgonis un meita Rita.
Mājas apkārtne bija ļoti skaista, ziedēja daudz puķu. Bija arī maza upīte, kurā dzīvoja vēži un zivis. Bērniem mācīja strādāt jau no mazotnes Tajos laikos viņu ģimeni vērtēja kā pārtikušu, tomēr bērnus cēla sešos no rīta, tie ātri paēda un gāja ravēt
vai ganīt. Piecu gadu vecumā Rita iemācījās slaukt govis, šis darbs ir ļoti grūts, sevišķi maziem bērniem. Konfektes tajos laikos bija liels gardums. Vienreiz tēvs viņai Lieldienās uzdāvināja lielu šokolādes zaķi, tas bija tik skaists, ka Rita
nolēmusi to nekad neēst. Vienreiz zaķis sadrupa. Bija liela raudāšana, bet bija arī garšīgi. Stāstot par savu bērnību. R. Freimane teica: “Tas viss palicis manā atmiņā kā kaut kas ļoti priecīgs.
Kara laikā vecāko brāli iesauca vācu armijā, bet pēc padomju armijas ienākšanas kā karagūstekni aizsūtīja uz koncentrācijas nometni. Vidējais brālis 1944. gadā tika aizsūtīts uz Vāciju darbos un strādāja pie zemniekiem. Pēc kara viņš no Vācijas
pārnāca mājās, ceļu veicot ar kājām.
Jaunākais brālis Ilgonis mācījās jūrskolā. Pašās kara beigās tika iesaukts vācu armijā, un viņam bija jāaizstāv Berlīne. Karam beidzoties, kā karagūsteknis nokļuva angļu zonā. Bija smagi kontuzēts – zaudēja atmiņu. Tikai pēc 25 gadiem uzzināja, kas
viņš ir un no kurienes cēlies.
No lielās ģimenes tagad palikuši tikai Rita un Ilgonis, kurš strādā Dobeles Sporta skolā par treneri.
Rita mācījās Annenieku pamatskolā. 1944. gada pavasarī beidza 7. klasi ar pirmās šķiras diplomu (tiesībām mācīties ģimnāzijā). Kad novadam pāri gāja
fronte, R. Freimane ar ģimeni bija spiesta doties bēgļu gaitās. 1945. gadā 15. maijā ģimene atgriezās savā mājvietā, bet dzimtās mājas vairs nebija. Dzīvoja pagrabā visu vasaru. Tēvs kopā ar diviem kaimiņiem pa vasaru uzcēla māju no baļķiem.
1945. gada rudenī Rita sāka mācīties Dobeles ģimnāzijā. 1947. gadā to nosauca par Dobeles vidusskolu. 1948. gadā meitene aizbrauca uz Rīgu, kur atrada darbu un turpināja mācīties vakarskolā.
1949. gadā skolas pavasara brīvdienas sākās 25. martā. Rita jutās ļoti satraukta. Viņu māca nemiers par mājiniekiem, tāpēc nolemj braukt mājās jau 24. martā ar nakts vilcienu. Mājās viņu sagaidīja tēvs un māte. R.Freimane atceras: Ap pusastoņiem no
rīta mājā ienāca trīs bruņoti vīri. Tēvam lika pacelt rokas, uz viņiem tika notēmēti šaujamieroči. Visiem lika sataisīties izvešanai. Kurp viņus vedīs? Kas jāņem līdzi? Māte paņēma grozā palikušos maizes kukuļus un žāvētu gaļas gabalu. Jāģērbjas
ātri, un tad visi tikām aizvesti uz Bikstu staciju. Tur stāvēja lopu vagoni. Neziņa... Satraukums... Tikai ap 10. aprīli vilciens iebrauca Omskā – Rietumsibīrijā. Tur vēl valdīja ziema.”
Aizvestajiem bija jāstrādā kolhozā dienu un nakti. Vasaras – sausas un karstas. Pavasaris – vēss un mitrs. R. Freimane strādāja par traktorista izpalīgu. No 1951. gada pārtikas deva bija 200 gramus graudu par nostrādātu darba dienu. Kad brālis bija
beidzis sādžas skolu, kolhoza priekšsēdētājs palīdzēja Ritai dabūt atļauju pārcelties uz rajona centru kopā ar brāli. Tur R. Freimane pieteicās strādāt šūšanas cehā.
1952. gadā nomira tēvs un Rita mammu paņēma pie sevis. Atrada vienu latviešu tanti, kas dzīvoja “zemļankā,” no zemes celtā mājā, kas Ritas ģimeni paņēma dzīvot. 1953. gadā kāda krievu ģimene pieņēma Ritas mammu darbā par auklīti. 1955.gadā Rita
Freimane padzirdēja, ka pēc Staļina nāves izsūtītie var atgriezties mājās. Un 1956. gada 20. oktobrī Rita kopā ar brāli un mammu par sakrāto naudu iebrauca Latvijā un atrada sev dzīves vietu Dobeles pilsētā. Dobeles vakara vidusskolā iegūst vidējo
izglītību.
1958.gadā Rita Freimane iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kuru beidza 1962.gadā kā sākumskolas skolotāja ar papildus specialitāti – pamatskolas
darbmācības skolotāja.
Strādāja Bukaišos – Leišmalē. Dzīves apstākļi bija saspiesti. Vīrs Valdis strādāja par šoferi. Audzināja dēliņu. Vēlāk strādāja Annenieku astoņgadīgajā skolā. 1969. gadā Kalnciema vidusskolas direktors aicināja Freimaņu ģimeni uz Kalnciemu un
piedāvāja dzīvokli jaunuzceltā mājā, jo skolai vajadzēja gan skolotāju, gan arī šoferi skolas smagajai mašīnai.
10. augustā viņa sāka strādāt Kalnciema vidusskolā par mazo klašu skolotāju. Iedeva audzināt pirmo klasi. Tautas deju kolektīvu skolā vadīja Inta Grausa, ar kuru Rita bija kopā studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. No studiju laikiem abām
draudzenēm līdzi nāca mīļvārdiņi - Intu sauca par “miesiņu,” bet Ritu par “dvēselīti.” Katru nedēļu skolā notika kāds pasākums. Skolotāja Rita Freimane daudzus bērnus ir ievadījusi skolas dzīvē, jo vienmēr strādāja ar sākumskolas klasēm un pēdējos
gados ābeci mācīja jau savu pirmo skolēnu mazbērniem. Skolēni bija dažādi. Citam viegla galva, citam gauži grūta. Palaidnīgi skolēni arī bijuši vienmēr. Kā satraucošu gadījumu R. Freimane atceras, ka reiz zēni izkāpa pa klases logiem, kas bija
atvērti, lai izvēdinātos klases telpa, un staigāja pa piebūves jumtu.
1991. gadā Rita Freimane no Kalnciema vidusskolas aizgāja pensijā, bet pēc dažiem gadiem sāka strādāt Kalnciema sākumskolā, kur nostrādāja vēl trīs gadus.
Sākoties Atmodai, pēc Latvijas pilsoņu kongresa, Rita uzsāka skolā Latvijas pilsoņu reģistrāciju. Tā bija ļoti drosmīga rīcība tajā laikā, kad Latvija bija Padomju Savienības daļa, un neviens nezināja, kā viss notiks tālāk. Notikumiem attīstoties,
Rita vadīja Tautas frontes grupu skolā.
ATTĒLI:
1. Rita 2000.gadā
2. Rita 1954.gadā Sibīrijā
3. Rita ar dēlu Guntaru un vīru Valdi 1977.gadā, dēla vidusskolas izlaidumā.
2001.gada novembris
Kalnciema vidusskola
Sagatavoja Maija Plotņikova ( 10.klase)
Vadītāja Lilita Viļuma, Rita Kovaļevska
LIIS izstrādne