IGO FOMINS

Mūziķis,
daudzpusīgs mākslinieks,
mākslas producents,
sabiedriski aktīvs cilvēks

Igo (īstā vārdā Rodrigo Fomins) ir dzimis 1962. gada 29. jūnijā Liepājā. Viņa māte ir Irina Tīre, māksliniece, pazīstama fotogrāfe un grafiķe, un tēvs Valdemārs Fomins. Igo ir jaunāks brālis – Ivo Fomins, kas ir Latvijā pazīstams mūziķis (viņa dzīvesstāsts lasāms www.gramata21.lv) . Bērnību un jaunību Igo ir pavadījis Liepājā un daļēji arī Igaunijā, Tallinā, ciemojoties pie radiem. Liepājas kultūrvide ir bijusi nozīmīga personības interešu virzībā: daudz labu koncertu, iespēja redzēt mūziķus tuvplānā.
Vispārējo izglītību Igo ieguva Liepājas 1. vidusskolā, mācoties klasē ar mūzikas novirzienu. Pamatskolā pēcpusdienas un vakarus pavadīja vidusskolai blakus esošajā Liepājas bērnu mūzikas skolā, kur mācījās vijoļspēli. Igo vecmāmiņa bijusi šūšanas un modelēšanas speciāliste, kas dibinājusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Šūšanas nodaļu, tāpēc mazdēls nolēma, ka varētu kļūt par modes dizaineri. Vecākiem neko nesakot, viņš mēģināja iestāties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, taču nesekmīgi. Igo nācās turpināt mācības 1. vidusskolā, un pēc 9. klases beigšanas viņš iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, kur mācījās pie vokālās pedagoģes Natālijas Tilgales.

Pats Igo apgalvo, ka nepavisam nav bijis centīgākais skolnieks, bet viņa panākumi rāda pavisam ko citu. Skolas laikā viņam bija daudz domubiedru, ar kuriem kopā fanoja par ārzemju mūziķiem - naktī klausījās Radio Luxemburg, kas skanēja cauri visām krievu radioviļņus bloķējošajām iekārtām, no jūrniekiem pirka un klausījās rietumu mūzikas plates. Jaunietim vistuvākā bija rokmūzika, taču Latvijā tajā laikā tai vēl nebija vietas uz publiskām skatuvēm. Viņš ar draugiem pulcējās mājās, lai skatītos izcilas mākslas un mūzikas filmas. Bija jāuzmanās, jebkurš varēja kļūt par ziņu pienesēju par to, kurā māja notiks kārtējais filmu seanss. Informācija par mūzikas procesiem Eiropā un pasaulē aiz dzelzs priekškara lika jauniešiem domāt par iespējām, kā mainīt savu dzīvi. Daudzi radošie cilvēki devās prom, ja bija tāda iespēja, citi palika un centās attīstīt sevī radošā gara brīvību.

Rokmūziķa karjeru Igo Fomins uzsāka 16 gadu vecumā. 1979. gadā viņš iesaistījās savā pirmajā grupā Corpus, kur dziedāja un spēlēja vijoli. 1980. gadā Corpus apvienojās ar grupu Līvi. Līvu mūzika jau tolaik bija raksturojama ar izcilu dzejnieku vārdiem un kvalitatīvu izpildījumu, tam kā piemēri ir kompozīcijas Zušu dziesmiņa (teksts – J.Plotnieks, mūzika – Ē.Ķiģelis), Laika dziesmiņa (teksts – V.Kalniņš, mūzika – Ē.Ķiģelis), Vēju muzikants (teksts – J.Grots, mūzika – Ē, Ķiģelis), vēlāk Iedomu pilsēta (teksts – C.Dinere, mūzika – M.Šterns) un citas. Līvi daudz koncertēja Latvijā, Lietuvā un Krievijā, Sibīrijā, Vācijas demokrātiskajā republikā, tādējādi bija iespēja novērot situāciju citur un secināt, ka ārzemju mūziķiem ir daudz plašākas iespējas, salīdzinot ar iespējām tā laika Latvijā.

1983. gada pavasarī, vēl joprojām dziedot Līvos, Igo ar Ainaru Virgu, Olgu Blauzdi un Līgu Poškus nodibināja vokālo grupu Liepājas kvartets, kas muzicēja dažādos žanros, tajā skaitā džeza stilā, un negaidīti ātri ieguva atzinību un visplašāko auditoriju. Igo bija kļuvis populārs un novērtēts: 1984. gadā viņš tika godināts kā labākais solists Latvijas gada konkursā, kas notika Liepājā, estrādē Pūt vējiņi. Šis konkurss tajā gadā, padomju birokrātu vēlmju rezultātā, zaudēja Liepājas dzintara nosaukumu, turklāt tā tas ir noticis vairākkārt. Igo dziedātās dziesmas skanēja Latvijas radio un televīzijā. Par tā laika dziedātākajiem Igo hītiem tiek uzskatītas kompozīcijas „Par smilgām” (teksts – J.Baltvilks, mūzika – J.Lūsēns), Vēstule (teksts un mūzika - Igo), Meitene kafejnīcā (teksts – A.Skujiņa, mūzika – V.Krieviņš), Puiku dziesma (teksts – Igo, mūzika – A.Virga). 1985. gadā pēc „Līvu” plates „Iedomu pilsēta” izdošanas Igo pameta grupu, pusgadu vēlāk izjuka arī Liepājas kvartets. Tomēr dziedātājs meklēja jaunus izteiksmes ceļus. Bija sācies viņa solo karjeras laiks.

Grupas Remix mūziķi ar solistu Igo Fominu (1985)

Jauns posms mūziķa dzīvē sākās, kad 1985. gadā tika izveidota grupa Remix un Igo kļuva par tās solistu. Mūziķis atzīst, ka darbs grupā ir bijis ļoti kreatīvs, tika radītas daudzas populāras melodijas: Dzeltenās kurpes (teksts – K.Dimiters, mūzika – U.Marhilēvičs) Komunālais blūzs, Likteņlīnijas. Plates tika izdotas arī krievu valodā un tiražētas visā Padomju Savienībā. Remix sniedza daudzus koncertus ārpus Padomju Savienības robežām: Zviedrijā, Grieķijā, Somijā, Vācijā. Astoņdesmito gadu beigu neaizmirstamākā dziesma ir ...pie Laika (teksts – Igo, mūzika – U. Marhilēvičs). Šī dziesma radīja sabiedrībā īpašas sajūtas un ir iekļauta latviešu patriotisko dziesmu izlasē „Tautas Laiks” (2006), jo tajā izskan Trešās atmodas centieni:
„Dzīvību, dzīvību Tēvzemei
Nelūdzam - pieprasām!”
1986. gada vasarā Igo ieguva Grand Prix PSRS jauno dziedātāju konkursā festivālā Jūrmala-86 ar dziesmu Kā senā dziesmā un krievu valodā izpildīto Davida Tuhmanova dziesmu Sēņu lietus. Jau pēc mēneša Rostokā viņš bija starptautiskā festivāla Cilvēks un jūra otrās vietas laureāts un vēlāk saņēma arī klausītāju simpātijas balvu, tādējādi nokļūstot jaunos popularitātes augstumos. Daudzas kompozīcijas, ko viņš dziedāja, kļuva par hītiem, medijos viņš sniedza intervijas un intervēja citus, vadīja TV raidījumus un veidoja radio pārraides, kur intervēja citus, rakstīja un lasīja savu dzeju, zīmēja, apguva kino režiju pie Anša Epnera un veidoja videoklipus dziesmām. Viņa radošums rada izpausmes daudzās jomās. Vēl neviens cits padomju laika mūziķis līdz šim Latvijā nebija tiražēts tādos apmēros.
1987. gadā Igo kopā ar savu brāli Ivo un citiem Liepājā pazīstamiem mūziķiem apvienojās grupā Liepājas brāļi. Spilgtākā dziesma, kas ir kļuvusi par vadmotīvu festivālam Bildes, ir viņu radītā kompozīcija Tikai tā (teksts – G.Račs, mūzika – U.Marhilēvičs).
Laika gaitā mūziķim bija radies prāvs draugu un domubiedru pulciņš, un viņu iemīļota pulcēšanās vieta bija kafejnīca Malvīne Rīgā, Brīvības ielā, vēlāk arī Palete Vecrīgā. Drīz gaisā sāka virmot Trešās atmodas īpašā pacilātība, radošo cilvēku vidē tā bieži pārtapa mākslas darbos. Kādu dienu pēc šādas pulcēšanās reizes, dodoties pāri Brīvības (toreizējai Ļeņina) ielai, komponists Zigmars Liepiņš esot teicis: Es esmu kaut ko izdomājis un izlēmis!”- un uzticējis Igo Lāčplēša lomu rokoperā Lāčplēsis (librets – M.Zālīte, mūzika – Z.Liepiņš).

• Igo Lāčplēša lomā rokoperā „Lāčplēsis” (1988) • Rokoperas „Lāčplēsis” afiša (1988)

Drīz vien sākās mēģinājumi, darbs bija ļoti intensīvs. Šai izrādei Igo nebija dublanta. Slodze - ļoti liela, jo pienākums bija ļoti atbildīgs, - „tas bija kā uz dzīvību un nāvi, bez jebkādām atlaidēm”, atceras mūziķis. Māras Zālītes libretā visā tautā populārajam A.Pumpura eposa varonim bija piešķirta jauna simboliska nozīme, Lāčplēša ausīs bija ne tikai tautas varoņspēks, Atmodas laiks prasīja, lai Lāčplēša ausis kļūtu dzirdīgas pret savas tautas tagadni, pagātni un nākotni. Un 26 gadus vecais dziedātājs Igo kļuva par šī simbolu nesēju. Izrādes nobeigumā Igo dziedājumā skanēja Lāčplēša vārdi:
„Sauc mani skaļāk, bērniņ, sauc!
Es dzirdu vēl.
Man vēl ir valoda un vārds.
Sauc mani, bērniņ!
Sauciet mani skaļāk!”
Izrādes ģenerālmēģinājums bija kocertuzvedums Burtnieku estrādē 1988.gada 24.jūnijā, pēc tam koncerti notika Sporta manēžā.
Pēc katras izrādes sekoja sprādzienam līdzīgas publikas ovācijas, sākotnēji cilvēki zālē dziedāja līdzi Pūt, vējiņi , vēlāk Latvijas valsts himnu. Tas jaunajam dziedātājam dubultīgi deva atpakaļ izrādē ielikto garīgo un fizisko spēku. Pats Igo novēl šādu pieredzi arī citiem profesionāliem mūziķiem. Viņš kā Lāčplēsis jutis milzīgu atbildību tautas priekšā un saņēmis arī milzīgu tautas atbalstu. Ar rokoperas „Lāčplēsis mākslinieciskajiem līdzekļiem tika veicināta tautas atmoda, tas bija sava veida instruments. Igo atzīst, ka mūziķu domāšanas veids vienmēr atšķīries no citu cilvēku domāšanas veida, un tieši tas ir nostrādājis – viņi spēja ietekmēt sabiedrību! Pēc 20 gadiem rokopera atdzima: 2008.gada 20.jūnijā Burtniekos un 11.jūlijā Arēnā Rīga notika rokoperas Lāčplēsis 20 gadu jubilejas koncertuzvedums. Šoreiz pēc izrādes skatītāji kopā ar Igo dziedāja kompozīciju „Atgriešanās”.

Igo Lāčplēša lomā rokoperas „Lāčplēsis” koncertuzvedumā (2008)

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūziķis Igo ir radis dažādas mākslinieciskās izpausmes iespējas.1990. gadu sākumā viņš turpināja solo karjeru. Savas karjeras laikā Igo ir sniedzis un vēl joprojām sniedz koncertus gan kā solists, gan grupu dalībnieks. Sporta halles un stadioni ir pārpildīti, viņa vārds ir mūzikas kvalitātes zīmols. Savā mūzikā viņš ir ļoti daudzpusīgs – izpilda gan rokmūziku, gan romantisku mūziku, gan popmūziku un arī džeza mūziku, kā arī pats sacer gan melodijas, gan dziesmu vārdus.

• Igo albuma vāka noformējums (1999) • Igo grāmatas

Igo ne tikai muzicē, bet arī zīmē, raksta dzeju gan latviešu, gan krievu valodā. 2006. gadā izdots viņa krājums „Bezgalīgs tuvums”, tajā iekļauti dzejoļi, dziesmu teksti un autora ilustrācijas. 2008. gadā izdota autora ilustrēta stāstu un dzejoļu grāmata „Viss palēnām notiek”.
Astoņdesmito gadu vidū Igo radās ideja par to, ka arī citi mūziķi varētu sevī atklāt vēl kādu talantu. Viņš apkopoja tā laika pazīstamo mūziķu radītos darbus, grafikas un gleznas – kopā 45 darbi, tai skaitā arī Kaspara Dimitera veidotie, un izveidoja izstādi, kura tika izrādīta Liepājā un citās Latvijas pilsētās. Sākumā bija arī iecere māksliniekiem dot iespēju muzicēt, kas pirmajos gados arī tika veiksmīgi realizēts. 1985. gadā šī ideja guva jaunu spēku, un Kaspars Dimiters tai deva vārdu Bildes. Šobrīd tas ir mūzikas un mākslas festivāls, kurš apvieno Latvijas džeza, roka, popa, folka un citu visdažādāko žanru un stilu mūziķus, kā arī rosina viņu jaunradi tēlotājmākslā. Bildes ir unikāls notikums, kuram līdzīga pasaulē nav. Festivāla laikā notiek mūziķu mākslas darbu izstādes, bet māksliniekiem, arhitektiem, aktieriem un žurnālistiem ir iespēja kļūt par skaņražiem muzikālos priekšnesumos. Festivāls ir nozīmīga mākslas dzīves sastāvdaļa jau vairākus gadu desmitus.
Deviņdesmito gadu beigās Igo darbojās Latvijas Nacionālajā operā: viņš izpildīja Kvazimodo lomu Z.Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes katedrāle(1997), Dželsomīno lomu J.Lūsēna mūziklā „Dželsomīno melu zemē”(1998) un vēlāk Viktora lomu Z.Liepiņa operā „No rozes un asinīm”(2000).
2000. gadā Igo smagi cieta autoavārijā, viņa dzīvība bija briesmās, taču ar milzīgu gribasspēku, mediķu un draugu atbalstu viņš atgriezās ne tikai pilnvērtīgā dzīvē, bet arī radošā darbā ar pilnu sparu un tikpat lielu entuziasmu kā iepriekš.
Igo skatuves gaitas jau pārsniegušas 30 gadu slieksni. Katru jaunu gadu desmitu viņš atzīmē ar koncertiem: Pirmo desmitgadi - ar koncertiem Rīgas Sporta manēžā, divdesmitgadi ar diviem koncertiem Latvijas Nacionālajā operā, bet trīsdesmitgades ietvaros (2008) notika viens (noslēguma) koncerts arēnā Rīga un 15 koncerti dažādās citās vietās Latvijā.
Igo ir izdevis vairākus savus albumus: Tas ir Igo 81-97 (1998), Bet dzīvē viss ir savādāk (1999), Trīs dienas (2001), Mirkļa liecinieks (2005), Spēle (2008), Ieelpots (2009). Tāpat arī viņš piedalījies citu mūziķu albumu tapšanā: Iedomu pilsēta (1984) ar grupu Līvi, Vēstule (1986), ...pie Laika (1989) un Remix Gold (1995) ar grupu Remix, Klusums starp mums (1990) ar Ievu Akurateri, Tikai tā (2000) ar grupu Liepājas brāļi, ka arī veidojis singlus un albumus, sadarbojoties ar Melo-M, Andri Ērgli, R.A.P, Ladybird, Inu un Knīpām un knauķiem.
Par Igo muzikālo karjeru var lasīt viņa mājas lapā www.igo-mm.lv Ir nodibināts arī Igo fanu klubs: fanuklubs@igo-mm.lv
No 2007. gada novembra sestdienu pēcpusdienās viņš dzirdams Radio1 autorraidījumā „Izvēlies un stāsti”, kur atraktīvi sarunājas ar dažādu profesiju pārstāvjiem par ļoti būtiskiem dzīves jautājumiem, tai skaitā arī par mūziku.

• Igo koncertē ar grupu Remix 2006 g. (sk.arī 1. attēlu)

Pēdējos trīs gadus viņš organizē apjomīgus koncertus Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, pievēršot tai sabiedrības uzmanību, jo ēkai nepieciešama atjaunošana, tāpat arī ērģelēm, kas ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Ļoti mīļa nodarbošanās Igo ir tūrisma sezonas atklāšanas svētku organizēšana Jūrkalnē, kas 2010. gadā notiks jau 8. reizi. Noteikti uzteicams ir Igo darbs, kas veltīts sabiedrības informēšanai par C hepatīta vīrusa bīstamību. Viņš sniedz koncertus skolās, ieslodzījuma vietās un citās iestādēs, lai ar dziesmām, sarunām un konkursiem iedrošinātu cilvēkus pretoties šai slimībai, jo pats ir šādas cīņas paraugs.

• Igo vienā no koncertiem, kas veltīts viņa 30 gadu skatuves jubilejai (2008) • Igo savā koncertā 2009.gadā

Igo ir divi dēli: Dāvids Vidvuds (1994) un Mikus (1984) – pazīstams mūsdienu fotogrāfs. Pats mūziķis dzīvo kopā ar draudzeni - mākslinieci un psihoterapeiti Daigu Daizi – gaumīgi iekārtotā privātmājā Teikā, un tur mīt arī ģimenes mīluļi – kaķis Vilhelms un Diedziņš.
2009. gada nogalē Igo koncertē dažādās Latvijas pilīs un muižās un prezentē savu jauno albumu Ieelpots. Pateicoties lielajai apmeklētībai, koncertu sērija pagarināta līdz martam.
Mūziķis ir ļoti patīkams sarunu biedrs, gaišs un atvērts cilvēks.

2009.gada novembrī
Iecavas vidusskola iecava.skola@aldems.lv
Dzīvesstāsta autore – Iecavas vidusskolas 11.klases skolniece Laura Arāja
Konsultante – skolotāja Dace Greiža

Ievietots ar PBLA atbalstu