VERA FIĻIPOVA
Laukstrādniece,
aktīva LTF atbalsta
grupas dalībniece.
1924. gada 19. martā Emmas un Pētera Fiļipovu ģimenē
piedzima meita Vera. Muižas laikā vecāki dzīvoja un strādāja gan Valmes, gan
Skostenes (Buholca), gan Blomes muižās. Tēvs Pēteris ņēma dalību Latvijas
atbrīvošanas karā kā seržants Latgales partizāņu pulka otrajā ložmetējnieku rotā
no 1919. gada
15. oktobra līdz 1920. gada 1. oktobrim un no 1921. gada 18. maija līdz 1922.
gada 15. martam. Viņam par to piešķīra tiesības nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara
piemiņas zīmi, kā arī zemi 12,4 ha platībā Vecgulbenes pagasta Blomē
jaunsaimniecības ierīkošanai, kurā nodarbojās galvenokārt ar augkopību. Sanāca
tā, ka zeme jaunsaimniecībai tika iedalīta Vecgulbenes – Blomes pamatskolas
tuvumā vēsturisko kalnu apvidū. Vecāki uzbūvēja pagaidu dzīvojamo māju, nosauca
to par “Lauzām”. Tas nozīmēja, ka vajadzēja lauzt ceļu jaunsaimniecības
augšupejai.
Vecāki
Veru no bērnības radināja lauku darbiem. Viņa beidza Blomes sešgadīgo pamatskolu
un ir saglabājusi par piemiņu izlaidumā dāvināto grāmatu “Tautas vadonis Kārlis
Ulmanis” ar skolas pārziņa Andreja Laucenieka ierakstu un parakstu.
Tālāk skoloties neiznāca, jo vajadzēja palīdzēt vecākiem, kā arī nepietika
līdzekļu. Skolas laikā darbojās Vecgulbenes – Blomes 501. Sarkanā Krusta
organizācijā, kurā gūtās praktiskās iemaņas noderēja dzīvē. Meitene, cik vien
spēja, palīdzēja saviem vecākiem veikt sīkākus mājsaimniecības darbus, ganīja
arī govis, vēlāk viņa veica lauku darbus.
Sākumā jaunsaimniecībā visus darbus darīja ar rokām, tehnikas iegāde bija
nepiepildāms sapnis. Kad jau iekopa saimniecību, lopus, tehniku vajadzēja atdot
kolhozam. Pazuda visas ieceres. Vecāki par to bija ļoti sarūgtināti, bet dzīvoja
ar cerību, ka reiz tomēr Latvija atkal kļūs brīva un varēs saimniekot pēc savas
vēlēšanās. Dzīvojot ar šīm cerībām, glabāja arī neatkarīgās Latvijas simbolu –
sarkanbaltsarkano karogu un novēlēja to turpināt darīt meitai Verai, kura ar
sirdsmīlestību karogu saglabāja un pēc apmēram piecdesmit gadu glabāšanas to
pacēla LTF Beļavas pagasta Ozolkalna (toreiz kolhoza “Gulbene)” atbalsta grupas
dibināšanas sapulcē virs Lazdukalna Tautas nama.
Vera
no saviem vecākiem mantoja izturību, sīkstumu un lauku mīlestību. Darbs kolhoza
laukkopības brigādē un fermā nebiedēja viņu, tas pats iegūla darbīgās sievietes
rokās. Lauku darbi sievietei nebija no vieglajiem. Viņa darīja pašus smagākos
darbus: ara, ecēja, vagoja ar zirga arklu, laida labību kuļmašīnā, guboja sienu
u. c. Minerālmēslus pirmajos kolhozu nodibināšanās gados pa lauku iznēsāja
priekšautos un izsēja. Vēlāk viņa strādāja kolhoza jaunlopu fermā. Arī meža
darbos Vera piedalījās, jo toreiz vajadzēja izpildīt valsts noteiktās meža darbu
normas. Viņa rāda savas sastrādātās rokas un saka: “Cik gan daudz šīs rokas
paveikušas!” Par apzinīgu darbu laukkopības brigādē viņa vairākkārt saņēma
atzinības rakstus.
Vera strādāja ar degsmi, necieta bezatbildību, nolaidību. Ilgi kopa personīgo
gotiņu, bet nespēks spieda to pārdot. Strādājot diendienā kopsaimniecībā,
saprata, ka novārtā tiek atstāta darba mīlestība, ka saimniekošana kolhozā
neveicas. Viņa ievēroja ierobežojumus latviešu valodas lietošanā. “Dažāda veida
paziņojumi, dokumentu teksti pienāca krievu valodā, kurus ne visai labi sapratu.
Arī veikalā bieži vien lika pārjautāt krievu valodā pēc nepieciešamā pirkuma,”
atceras Vera.
Sirmgalves lielākais dārgums ir piecdesmit gadus saglabātais sarkanbaltsarkanais
karogs un vecāku iesāktā, tālāk pašas celtā māja.
Kad
1988. gada rudenī valdīja liela sajūsma par LTF dibināšanu, arī Veras pārliecība
bija, ka jādarbojas atbalsta grupā. Viņa klausījās pa radio un televīziju
informāciju par aktivitātēm Rīgā, iepazinās ar rakstīto laikrakstā “Atmoda”,
piedalījās viņai iespējamos vietējos atbalsta grupas organizētajos pasākumos,
nepieciešamības gadījumā ņemot līdzi saglabāto sarkanbaltsarkano karogu.
“Vera Fiļipova bija viena no pirmajām un aktīvākajām LTF atbalsta grupas
dalībniecēm,” atceras grupas biedri. Viņa regulāri apmeklēja grupas
sanāksmes, piedalījās kolhoza valdes sēdēs un ražošanas apspriedēs, kad risināja
dažādus kolhoza saimnieciskos jautājumus, izteica savus priekšlikumus, kā arī
apmeklēja Lazdukalna Tautas namā notiekošos kultūras pasākumus u.c. Sirmgalves
vārds vairākkārt lasāms sarakstā par ziedotājiem Gulbenes Brīvības piemineklim.
Baltijas ceļā slimības dēļ pati nevarēja piedalīties, bet atbalsta grupas
dalībnieki līdzi ņēma Veras saglabāto sarkanbaltsarkano karogu. Viņa savās
pārdomās atceras: “Būtu bijusi jaunāka, tad ar vēl lielāku atdevi varēju
darboties, bet ir gandarījums par to, ka esmu bijusi LTF atbalsta grupas
dalībniece, ka mūsu mērķis par neatkarīgās Latvijas atgūšanu ir piepildījies.”
Attēli.
1. Vera Fiļipova pie piecdesmit gadus glabātā sarkanbaltsarkanā karoga (2003.).
2. Vera Fiļipova Vecgulbenes – Blomes 6- klasīgās pamatskolas skolniece (no
labās puses pirmā). Vidū skolas pārzinis Andrejs Laucenieks (1938.).
3. Verai Fiļipovai dāvinātās grāmatas par Blomes 6 – klasīgās pamatskolas
beigšanu pirmā lapa.
4. Pie Vecgulbenes – Blomes 6 – klasīgās pamatskolas LSK 501. pulka karoga. Vera
Fiļipova ceturtajā rindā no apakšas otrā no labās puses.
5. Minerālmēslu izsēšanas laikā kolhozā (1951.). Vera Fiļipova no labās puses
ceturtā.
Adrese: Gulbenes rajona Beļavas pagasta “Lauzās”.
Materiālu sagatavoja Ozolkalna pamatskolas 5. klases
skolniece Kristīne Petručeņa un 9. klases skolniece Līga Dimitrijeva.
Konsultante skolas bibliotekāre Biruta Pokule.
Datorkonsultante direktore Sofija Sudarova.