JĀNIS ELKSNIS

Latgales kultūras un izglītības darbinieks, grāmatizdevējs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un
Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda Zīmi (2003).

“No nekā pacēlis visa novada literatūru dzimtajā latgaliešu valodā...” - Tā par grāmatizdevēju, Latgales Kultūras centra izdevniecības direktoru saka gan tie, kuri pie viņa grāmatas drukā, gan tie, kuri tās lasa.

J. Elksnis dzimis 1933.gada 21.oktobrī Rēzeknes rajona Dricānu pagasta Asinovā. Vecāki Jāzeps un Monika Elkšņi bija zemnieki, tāpēc darba sūrums jāizbauda arī J. Elksnim, no 5 gadu vecuma ganos ejot. Pirmo grāmatu izlasījis krievu valodā, tas noticis 1941.gadā. Latviešu valodā lasīja skolas grāmatas, bet latgaliski bija vienīgi lūgšanu grāmata. Skolas gaitas uzsāka Dricānu pamatskolā un tur mācījās 7 gadus. Interese par grāmatām radīja apņemšanos kļūt par grāmatizdevēju. 4 gadus mācījās Rīgas Poligrāfijas Mākslas arodskolā. Tur līdzās poligrāfijai apguva zīmēšanu, gleznošanu, grafiku, kompozīciju.

“Kopš poligrāfijas skolas laikiem man patīk rediģēšana, viss grāmatas tapšanas process. Valdzina laba valoda, skaists izdevuma estētiskais veidols”, atzīst J. Elksnis. Skolu beidza kā teicamnieks, aizstāvot diplomdarbu “Grāmatas tehniskā un mākslinieciskā rediģēšana”. Sekoja pirmā darba vieta – PSRS Zinātņu akadēmijas 2.tipogrāfija Maskavā. Tipogrāfijā strādāja par metieri, sagatavoja nopietnas zinātniskas grāmatas krievu, angļu, vācu, franču, arābu un ķīniešu valodā. Darbu pārtrauca iesaukums armijā.

Pēc obligātā karadienesta J.Elksnis atgriezās Rēzeknē. Tipogrāfijā viņam vietas nebija, atrada meistara darbu celtniecības tresta kokapstrādes cehā, vēlāk strādāja Rēzeknes 14.arodvidusskolā par pasniedzēju, direktora vietnieku mācību un ražošanas darbā. Mācīja estētiku, latviešu valodu un literatūru. Neklātienē pabeidza Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultāti. 80.gados, kad radās iespēja un nepieciešamība dažādus lietvedības materiālus izdot arī latviešu valodā (līdz tam tos iespieda krievu valodā), J. Elksnis sāka tulkot veidlapas, līgumus, rediģēja tekstus dažādās nozarēs, sadarbojoties ar Rēzeknes tipogrāfiju.

Atmodas gaisotnē 1990.gada aprīlī Rēzeknē nodibināja sabiedrisko organizāciju “Latgales Kultūras centrs”. Tās mērķis – atjaunot Latgaļu literatūras izdošanu un apzināt citas Latgales kultūras vērtības. Tika izveidota arī izdevniecība. Tās vadīšanu 1990.g.1.jūnijā uzņēmās J. Elksnis. Sešus gadus bija izdevniecības vadītājs, redaktors un korektors vienā personā. Sākumā pat telpu nebija - izdevniecība mitinājās gan Latgales kultūrvēstures muzeja, gan mākslinieku darbnīcā un Rēzeknes augstskolā. Ilgu laiku, lai iespiestu grāmatas latgaļu valodā, J. Elksnis apbraukāja Ludzas, Rēzeknes un Madonas tipogrāfijas. Pēdējos 6 gadus rasta sava pastāvīgā mītne zem tipogrāfijas “Latgales druka” jumta Rēzeknē.
Pašlaik izdevniecībā strādā 9 cilvēki (skaits gan ir nepastāvīgs). Grāmatas, galvenokārt par Latgali, iznāk gan latgaliešu rakstu valodā, gan latviešu literārajā valodā, vairākas arī krievu un arī angļu valodā.
Latgaļu izdevniecība J. Elkšņa vadībā laidusi klajā gadā ap 25 – 30 nosaukumu – kopā vairāk nekā 230 grāmatu.. Visas grāmatas rediģējis Jānis Elksnis. Izdevējs atceras : “Visgrūtāk tapa Antona Rupaiņa garais stāsts “Jaunõ skūlõtõja”, bet tolaik vēl slikti zināju latgaliešu rakstību un korektūras no vāka līdz vākam pārlasīju divpadsmit reižu”. Jāņa Elkšņa precizitāti un atbildības sajūtu mana arī kolēģi.
Par galveno izdevumu J. Elksnis uzskata “Tāvu zemes kalendāru”, kuru izdod Latgales Kultūras centra izdevniecība jau 14. Gadu (kādu laiku to izdeva Vācijā). Tikpat nozīmīga ir arī literāro rakstu krājuma “Olūts” izdošana latgaliešu valodā. Izdotas arī arī dažāda satura reliģiskas grāmatas – “Vecās un Jaunās Derības vēsture”, “Katoļu baznīcas vēsture”. Izdod arī Latgales autoru darbus latgaliešu un krievu valodā, rakstu krājumus un citus zinātniskus izdevumus. J. Elksnis personīgi ir sarakstījis divas grāmatas : “Grāmatas mākslinieciskā konstruēšana” (1996) un “Izdevējdarbība” (2000).

Jānis Elksnis atzīst, ka vislielāko gandarījumu sniedz tas, ka var redzēt sava darba augļus. Šo darbu nemainītu ne pret kādu citu : “Mums lieli svētki ir tad, kad klajā nāk jauna, laba grāmata. Esam daudz strādājuši, kaut ko paveikuši. Tas ir īsts prieks”.
Patlaban izdevniecība J. Elkšņa vadībā turpina iesākto, meklē gan jaunus, gan vecus autorus, kas raksta latgaliski un izdod viņu darbus. Mūsdienu cilvēki latgaliešu valodā runā daudz mazāk nekā agrākajos laikos, un tā ir liela problēma, jo valoda var arī izmirt. J. Elksnis uzskata, “lai latgaliešu valoda neizmirtu ir jārunā tajā. Valodu var saglabāt grāmatās. Steidzami būtu jāizdod Latgaliešu valodas plaša skaidrojoša vārdnīca. Pašlaik gatavojamies izdot Vācijā sastādītu Anatolija Bērzkalna grāmatu ar nosaukumu “Latgalīšu volūdas võždu krojums. Grāmata uzņemts ap 7000 vārdu”.
Lai sekmētu grāmatu izdošanu un to popularizēšanu, J. Elkšņa izdevniecība sadarbojas ar daudzām iestādēm: Latgales Pētniecības institūtu, Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latgales Kultūrvēstures muzeju, Rēzeknes pilsētas Centrālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rēzeknes Augstskolu, Rēzeknes Mākslas skolu, Latvijas Mākslas akadēmiju. Sadarbojas arī ar dažādām organizācijām ārzemēs, kā arī ar atsevišķām personām Japānā, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā, ASV. J.Elkšņa izdevniecības izdotās grāmatas var nopirkt grāmatu veikalos un citās lielākajās Latvijas pilsētās, un lauku baznīcu grāmatu galdos.

Izdevniecība faktiski kļuvusi par J. Elkšņa mājām. Arī meitas Stella un Silvija ir tēva darba atbalstītājas un palīdzes. Stella Elksne ir bioķīmiķe un bioloģijas doktore, izdevniecībā – zinātniskā redaktore. Silvija Elksne māca angļu valodu.

“Eiropā iesim un dzīvosim ar latgaliešu valodā izdotajām un Latgalei veltītajām grāmatām”, uzsver grāmatizdevējs. Taču Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs – tas nav J.Elkšņa vienīgais amats. Viņš ir arī Latgales institūta valdes loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles rektors, Rēzeknes Augstskolas lektors, Valodu komisijas loceklis. J. Elkšņa veikums dažādajās darbības jomās un izdotās grāmatas pēdējā desmitgadē neapšaubāmi nesušas Latgales tautai gara gaismu. Latgali šobrīd grūti iedomāties bez šī talantīgā, patriotisma pilnā un pašaizliedzīgā cilvēka darba.

Jāņa Elkšņa telefona numurs : 46-22298 vai 6529898.

Attēls : J.Elksnis Latgales Kultūras centra izdevniecībā. (1997)

2003. gada novembris

Rēzeknes Profesionālā vidusskola
Sagatavoja 2.kursa izglītojamā Inga Rudzinska
Konsultante latviešu valodas skolotāja Diāna Čakše

LIIS izstrādne