
inženieris elektriķis,
politisks un valsts darbinieks, AP deputāts (1990 – 1993),
1990.gada 4.maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1944. g. 27. jūlijā Rīgā.
Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu (1962. g., tagad Valsts tehnikums)
specialitātē metālu apstrāde ar griešanu un ieguvis tehniķa tehnologa
kvalifikāciju, pēc tam studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas
tehniskā universitāte) elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, iegūstot
inženiera elektriķa kvalifikāciju (1971. g.).
Strādājis LVU Skaitļošanas centrā dažādos amatos - no tehniķa līdz laboratorijas
vadītājam (1962. g. marts -1985. g. novembris), kolhozā Ādaži par skaitļošanas
servisa dienesta vadītāju (1985. g. decembris - 1987. g. aprīlis), VEF
Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. g. aprīlis -
1990. g. maijs).
Atmodas laikā iesaistījies LTF VEF nodaļā un LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļā,
galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bijis Vidzemes
priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.
Ievēlēts un darbojies LR AP (1990 -1993), bijis Mandātu un ētikas komisijas un
Rūpniecības komisijas sekretārs, strādājis galvenokārt pie likumprojektiem, kas
saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.
Latvijas neatkarības atjaunošana 1990.gada 4.maijā bija mūsu tautas ilgu
realizācija. Tauta savu gribu pārliecinoši izteica 1990.gada 18. marta
vēlēšanās, un tolaik neviens neteica, ka nepiedalīsies vēlēšanās. Ievēlētie
deputāti tikai izpildīja tautas vairākuma gribu. Protams, ļoti liela nozīme bija
LTF darbam vēlēšanu organizēšanā, izmantojot pieredzi, kas bija gūta 1989.gada
PSRS Tautas deputātu un pašvaldību vēlēšanās.
Strādājis LR Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora
vietnieku (1993. g. jūlijs - 1994. g. augusts), Valsts īpašuma fondā par
Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku (1994. g. septembris - 1996. g.
maijs), Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju (1996,gada maijs –
2001.gada novembris), Ekonomikas ministrijā par konsultantu (2000.gada oktobris
– 2004.gada jūlijs). Zināšanas papildinājis kursos ārzemēs privatizācijas un
akciju sabiedrību darbības jautājumos (1994. un 1996. g.). Kopš 2004.gada jūlija
pensionārs.
Politiskā pārliecība veidojās tēva Anša Ēlerta (dzimis Rīgā 1922.gada 20.maijā)
ietekmē, kurš vācu okupācijas laikā bija iesaistījies nacionālajā pretestības
kustībā.
Bijis Demokrātiskā centra partijā, bet tagad nevienas partijas darbā nepiedalās.
Tagad politikā ir iesaistījusies māsa Sarmīte Ēlerte.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu
dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Ir divi pieauguši dēli.
2010.gada marts
Informācija (2000) atjaunota sadarbībā ar I.Ēlertu, ievietota ar „4.maija Deklarācijas kluba” atbalstu