AIVARS EGLĪTIS
Inženieris projektētājs,
Atmodas notikumu un
Tautas Frontes dalībnieks
Aivars Eglītis dzimis 1936. gada 12.janvārī Rīgā. Māte un
tēvs nāk no zemnieku ģimenēm, māte bijusi mājsaimniece, bet tēvs strādājis Rīgas
stikla fabrikā par inženieri. Uzaudzis divu bērnu ģimenē, māsa mācījusies
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā par mežkopi. Strādājusi par mežzini un
ekonomisti.
Aivars Eglītis skolas gaitas laika Kārļa Videnieka 36. pamatskolā Rīgā (pašlaik
Kārļa Videnieka pamatskola). Eglīša kungam spilgtā atmiņa palicis skolas
direktors, kurš izskatījies līdzīgs Krišjānim Baronam – ar garu, sirmu bārdu.
Direktors bijis ļoti taisnīgs, godīgs, viņš noturējies savā darbā gan 1940.gadā
krievu okupācijas, gan vēlāk vācu okupācijas laikā. Skolā strādājis arī pēc
1945.gada un arī neatkarīgās Latvijas laikā. Pamatskolā pionieros nav iestājies,
bet ļoti aktīvi iesaistījies skolas avīzes “Bitīte” noformēšanā, parādījusies
interese un talants zīmēšanā, bijis arī avīzes redaktors. Mācības turpinājis
Rīgas Lauksaimniecības tehnikumā, jo tehnikumā maksāja stipendiju (algas bija
mazas, māte nestrādāja, māsa jau studēja). Sliktās veselības dēļ nebeidza
augstskolu, arī obligātajā dienestā padomju armijā dienēja Urālos vienu gadu, jo
veselības dēļ tika demobilizēts.
Darba gaitas uzsācis Rīgas stikla fabrikā par rasētāju. Aivars Eglītis uzskata,
ka tehniskās intereses pārmantojis no tēva, kas rūpnīcā strādāja par inženieri,
lai gan tēvam nebija atbilstošas izglītības. Vēlāk strādājis Civilās Aviācijas
eksperimetālajā rūpnīcā nr.85. Tur nostrādājis 10 gadus par inženieri –
konstruktoru. Pēc tēva nāves 1958. gadā pārceļas uz Siguldu. Siguldā 10 gadus
nostrādāja par projektētāju celtniecībā, pēc tam strādāja Lopkopības un
veterinārijas zinātniskās pētniecības institūtā un uzņēmumā “SIGRA” par
projektētāju. Štatu samazināšanas dēļ no šī darba aiziet. Darbu turpināja
veikalā par pārdevēju. Šobrīd pensijā.
Atmodas laikā Aivars Eglītis iestājies Tautas frontes kustībā (iestājies Tautas
frontes atbalsta grupā savā darba vietā - institūtā Siguldā). Tautas fronte
izveidojās 1988. gadā 8.oktobrī. Notika tautas manifestācija par tiesisku
valsti. Eglīša kungs spilgti atceras vienu no Tautas frontes dibinātājām
Itu Kozakēviču. Viņš atceras arī PSRS
Kompartijas ģenerālsekretāra M. Gorbačova vizīti Ādažos, kuras laikā viņš esot
jautājis: “Vai tiešām jūs esat tik stulbi, ka gribat atsvabināties no PSRS?”
A. Eglītis par Atmodas notikumiem un TF stāsta:
1988.gada 9.oktobrī notika Tautas frontes dibināšana, uz kuru ieradās
daudzas atbalsta grupas. Katrā darba vietā bija Tautas frontes atbalstītāji.
Līdzīgi TF atbalsta punkti veidojās arī Lietuvā un Igaunijā. Tautas frontē
cilvēki brīvi izteicās par situāciju Latvijā, rīkoja daudzas sapulces par
ekonomiskiem jautājumiem, kur pierādīja, ka tautsaimniecība attīstās nevis
vietējo iedzīvotāju, bet gan iebraucēju interesēs.
1988.gada 11.novembrī pirmo reizi kopš padomju okupācijas svinēja Lāčplēša
dienu. Svinības sākās pie Brīvības pieminekļa, tad gāja uz Daugavmalu, kur
cilvēki nolika svecītes.
Tautas frontes Siguldas nodaļas vadība atradās Tautas tiesas ēkā, tās vadītājs
bija V. Šubrovskis. Galvenais uzdevums bija sekot visiem pasākumiem, kurus
organizēja Rīgā, svarīgi bija iegādāties TF laikrakstu “Atmoda”. Brauca tai
pakaļ uz Rīgu, uz ēku Vecpilsētas ielā 13/15. Avīzes izdalīja Siguldas TF
atbalsta grupām. Siguldieši piedalījās arī 1989.gada 25.marta sēru gājienā, ko
organizēja, lai pieminētu 1949.gada martā notikušo Latvijas iedzīvotāja masveida
izsūtīšanu.”
Lielākais notikums, pēc Aivara Eglīša domām, bija “Baltijas ceļš” 1989.gada
23.augustā – kā tautu protests pret šo slepeno, Baltijai naidīgo divu
lielvalstu vienošanos. Cilvēku straume gar šosejas malu, daudz ugunskuru. “Ir
jau pievakare un ir jau klāt noteiktā stunda un noteiktā minūte, un cilvēki uz
ceļa sadodas rokās, enerģija plūst cauri,” – tā atceras Eglīša kungs.
1989.gada 18.novembrī – padomju laikā stingri aizliegtajos tautas svētkos –
notika manifestācija Daugavmalā, uz kuru TF aicināti sabrauca cilvēki no visas
Latvijas. (Mūsdienās, Latvijas Televīzijā dažkārt var redzēt vēsturisko skatu,
kur Daugavmala pilna ar Latvijas karogiem, tas ir skats no 18.novembra
manifestācijas).
A.Eglītis piedalījās arī Vecrīgas aizstāvēšanā
Aivars Eglītis turpina atmiņas: “Barikāžu laiks sākās 1991. gada janvārī, kad
Lietuvā pie televīzijas sabrauca krievu tanki, un armija nogalināja cilvēkus.
Rīgā norisinājās TF sanāksme, pēc kuras daudzi palika pa nakti Rīgā un veidoja
nocietinājumu punktus. Kamēr vēl nebija atvesti dzelzsbetona gabali, sabrauca
traktori un cita smagā tehnika. Tehnika aizsprostoja ieliņas. Vēlāk ar
dzelzsbetonu un dzelzs režģiem veidoja sienas un aizsprostus, lai pilsētas
centrā samazinātu karaspēka pārvietošanās ātrumu. Vecrīgā bija jāsargā Augstākās
Padomes un Radio ēkas, Zaķusalā - Televīzijas ēka un Televīzijas tornis.
Veidojās dežūrposteņi. Doma baznīca Tautas frontes dalībniekiem bija atpūtas
vieta, jo ārā bija ziema. No Siguldas Tautas frontē bija ¼ strādājošo. Sievietes
uz nakts dežūrām nelaida, uz tām brauca vīrieši. Nekāda aprīkojuma cilvēkiem
nebija, vienīgi līdzi bija gāzmaskas un radio. Pārbaudīja, vai armijai nebūs
kauns uzbrukt neaizsargātiem cilvēkiem. Cauru diennakti dega ugunskuri. Naktīs
ugunskuri deva gaismu un siltumu. Skanēja centrālais skaļrunis pie Radio ēkas,
kas stāstīja par notiekošo Rīgā. Uz galvenajām ielām bija savi ziņotāji, kas
ziņoja, ja tuvojās karaspēks.”
1990.gada 4.maijā Latvijas Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas
neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Aivars Eglītis - “Cilvēki jau jutās, it
kā būtu ārā no PSRS, bet tas vēl bija tikai pats sākums, jo vēl jau bija
jāpierāda ar vēsturiskajiem materiāliem, kā darbojās PSRS, okupēdama Baltiju un
Latviju. Tiesību jautājumu risināšanā liela loma bija universitātes pasniedzējam
Bišeram”.
19.augustā pēkšni notika apvērsums Maskavā. Ar Gorbačovu neapmierinātie
komunisti paziņoja, ka pārņem varu. Latvijā arī tika veiktas dažādas
provokācijas: helikopteri lidoja apkārt un izmeta dažādas skrejlapas, lai
padodas, lai apdomājas. Tomēr Maskavā tauta un armija šo apvērsumu likvidēja 24
stundu laikā. A. Eglīša kungs tic, ka Latvijas tautai neatkarības atgūšanā
palīdzēja un palīdz augstākie spēki, jo šajā barikāžu laikā mūs varēja mierīgi
“noslaucīt” no zemes virsas, par tādu izaicinājumu un uzdrošināšanos pretoties!
Aivars Eglītis piekrīt zinātniekiem, kas uzskata, ka sabiedrībā un dabā jābūt
līdzsvaram, ka arī Zeme pati sekmē attīrīšanos no ļaunām un postošām varām.
2003.gada oktobris
Siguldas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja: 10.a klases skolnieces Elīna Vītola un Tatjana Tinkaļuka
Konsultants skolotājs Edgars Ceske
LIIS izstrādne