ARNOLDS DZILNA
vecākais tehniķis-mehāniķis,
sportists, aktīvs latviešu sporta pasākumu
organizators un dalībnieks trimdā;
Kanādā nodzīvojis 52 gadus, atgriezies Latvijā
Arnolds Dzilna dzimis 1923. gada 31.augustā Beļavas (bij.
Vecgulbenes) pagasta “Kronīšos” Alīnas un Alfrēda Dzilnu ģimenē kā otrais dēls.
Vectēva piešķirtajā jaunsaaimniecībā visa ģimene grūti strādāja, lai zemi
iekoptu. Tēvs bija labs amatnieks, pats uzbūvēja visas ēkas, kā arī piepelnījās,
būvējot citiem. Tēvs pirmā pasaules kara laikā frontē bija cietis no gāzēm un
tāpēc sāka slimot. Bērnības dienas Arnolds atceras ar ganu gaitām, darbu vecāku
saimniecībā. Ar nenogurstošu interesi uzsāka mācīšanos: “Jau trīs gadu vecumā
pazinu burtus, četros gados lasīju ābeci, bet vēl pēc gada tekoši varēju lasīt
gan vecajā, gan jaunajā ortogrāfijā.”
Naudas trūkuma dēļ dēli Arnolds un Voldemārs skolojās pašu pagastā. Pirmā skola
–Ozolkalna ( toreiz Blomes sešklasīgā) pamatskola. “Īpaši atmiņā palicis
skolas pārzinis Žanis Pakalns, kura vadītajā korī piedalījos,” stāsta
Arnolds. “Pamatskolas laikā darbojos arī skolas pārziņa vadītajā Vecgulbenes
– Blomes 459. mazpulku organizācijā. Atceros divkrāsu – baltu un zaļu – mazpulka
karogu ar spilgtu saules krāsas dzeltenumā lentu pie karoga, āboliņa lapas un
skolas nosaukuma izšuvumu uz karoga. Karogs man atgādināja, ka vienmēr jādzīvo
ar saules siltumu sirdī un čakli jāstrādā. Rūpīgi veicamais darbs mazpulka
kopjamajā lauciņā audzināja nopietnam darbam, kas attaisnojās visos dzīves
gados. Skolas laikā aktīvi nodarbojos ar sportu.”
Pēc
pamatskolas absolvēšanas brāļi iestājās Gulbenes arodskolā. Tēva slimības dēļ
Arnolds vienu gadu palika mājās, lai palīdzētu vecākiem. Pēc gada atsāka mācības
arodskolā, kuru arī pabeidza. Tālāku izglītības iegūšanu pārtrauca iesaukšana
leģionā 1943. gada 4. novembrī. Arnolds savas gaitas leģionā pavadīja kā
motorizētais ziņnesis 15. divīzijas štābā, piedalījās motorizētos triecienos,
palīdzot kaujas vienībām grūtās situācijās. 1945. gada 2. maijā padevās
amerikāņu armijas gūstā. No gūsta viņu atbrīvoja 1946. gada 26. martā. Vispirms
nokļuva Ziemeļvācijā, pēc tam Anglijā Korbijas (Corby) pilsētā, kur strādāja
metāllietuvē. Darbojās Daugavas Vanagu organizācijas vietējā nodaļā un uzņēmās
sporta kopas vadību. Spēlēja volejbolu, basketbolu, galda tenisu pilsētas
komandā.
1952. gada aprīlī izceļoja uz Kanādu. Ceļā iepazinās ar Austru Rogu un tā paša
gada augustā nodibināja ģimeni. Darbu dabūja Vindzorā Forda auto rūpnīcā, kur
labi noderēja Gulbenes arodskolā iegūtās zināšanas. Aktīvi iesaistījās latviešu
sabiedriskajā dzīvē. Piedalījās Vindzoras Latviešu Biedrības dibināšanā. Arnoldu
ievēlēja par šīs biedrības vadītāju. Tā organizēja dažādus sarīkojumus. Īpaši
svinīgi atzīmēja 18.novembri - Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Aktīvi
darbojās teātra grupā dzīvesbiedres režisores Austras Dzilnas vadībā.
1954. gadā Dzilnu ģimene pārcēlās uz Toronto. Tur Arnolds strādāja Ontario
Elektroenerģijas firmā par mehānisko zīmētāju, vēlāk bija arī nodaļas vadītājs.
Izglītību turpināja vakara skolā un ieguva vecākā tehniķa diplomu. Aktīvo dalību
sporta pasākumos viņš turpināja: Jauniešu Kristīgajā Savienībā spēlēja
volejbolu, galda tenisu un vingroja. Iepazinās ar Kanādā populāro golfa spēli. Tajā laikā to spēlēja atsevišķi latviešu sportisti, kuri
bija pazīstami kā citu sporta veidu pārstāvji. Pirmais handikapa turnīrs notika
1961. gadā Toronto, tajā piedalījās arī Arnolds. 1968. gada vēlā rudenī notika
Pirmās Baltiešu golfa sacensības vienībām. Latviešu vienībā spēlēja Arnolds
Dzilna. 1970. gadā Latviešu Sporta Apvienības Kanādā (LSAK; dibināta 1951. gada
27. maijā) golfa nozares vadību uzticēja Arnoldam Dzilnam.
Kad
1971. gada aprīlī latvieši nodibināja Toronto un apkārtnes golfa klubu, par tā
vadītāju līdz 1975.gadam strādāja Arnolds Dzilna, bet no 1976. gada līdz 1978.
gadam – Arnolda dzīvesbiedre Austra. Atkārtoti par Toronto un apkārtnes golfa
kluba vadītāju Arnoldu Dzilnu ievēlēja 1984. gadā Kanādas latviešu atklāto
meistarsacīkšu golfā laikā Glen Cedars laukumā.
1973. gadā Arnoldu ievēlēja par LSAK priekšsēdi. Šajā amatā bija līdz 1977.
gadam, kad palika valdē kā sekretārs, valdes loceklis, golfa un novusa nozaru
vadītājs, kā arī ar pārtraukumiem īsu laiku vadīja Toronto Daugavas Vanagu
nodaļas novusa klubu.
Piecdesmit trīs gadu vecumā Arnolds izcīnīja Kanādas latviešu meistartitulu
golfā. Vecmeistars šķēpa mešanā Eduards Purgailis 1975. gadā pasniedza Arnoldam
Dzilnam simbolisku balvu – niķeļa rūdas gabalu no Sadberijas – dziļākās rūdas
raktuves pasaulē – kā pateicību par golfa turnīru organizēšanu.
Kanādas latviešu golfa meistarsacensībās 1977. gadā uzvaru guva Arnolds, bet
1979. gadā Kanādas latviešu atklātajās meistarsacensībās golfā Glen Cedars
laukumā (Toronto tuvumā), kurā piedalījās 48 spēlētāji, viņš saņēma Broadview
Delicatessen dāvāto balvu senioriem. 1983. gadā Kanādas latviešu atklātajās
meistarsacensībās golfā senioru grupā A. Dzilna ierindojās otrajā vietā.
Izcīnīti daudzi senioru un supersenioru tituli Kanādā un ASV.
1985.
gadā Pirmās Latviešu Brīvības olimpiādē ASV pāru spēlē kopā ar Rolandu Simsonu
ieguva trešo vietu novusā. Toronto Daugavas Vanagu šaha klubā uzvarējis vairākos
kluba turnīros un ātrspēles turnīros.
Ar panākumiem piedalījies bridža spēlēs. Arī savā darba vietā piedalījies
darbinieku sporta sacensībās un uzvarējis golfā, galda tenisā, šahā un bridžā,
kā arī agrāk tikai Kanādā pazīstamajos sporta veidos – boulingā un kērlingā.
Ir piedalījies vairākos LSPBP (Latviešu Sporta Padomes Brīvajā pasaulē)
kongresos, to skaitā arī 13.kongresā. (skat. Latviešu Sporta Padomes ārzemēs
izdotajā grāmatā “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945. – 1995.” , 103. lpp.).
Par panākumiem sportā Arnolds Dzilna apbalvots ar Latviešu Sporta Padomes
Brīvajā Pasaulē (LSPBP –dibināta 1950. gadā) Lielo nozīmi zeltā (numurs 178.;
pavisam tajā laikā ar Lielo nozīmi zeltā apbalvoti seši golfa kluba biedri, to
skaitā arī Arnolds Dzilna.) Arnolds apbalvots arī ar Daugavas Vanagu
organizācijas Kanādā Goda rakstiem un Piemiņas medaļām. 1990. gada 15. septembrī
Arnolds Dzilna apbalvots ar Toronto Atzinības rakstu par sevišķiem nopelniem
Daugavas Vanagu organizācijas darbā un mērķu sekmēšanā.
Arnolds Dzilna ir Latviešu Sporta Apvienības Kanādā (LSAK) Goda biedrs. Aktīvi
darbojies gandrīz visās latviešu organizācijās Kanādā un atbalstījis tās ar
naudas līdzekļiem.
Arī
sieva Austra ar labiem panākumiem piedalījās golfa sacensībās, tikai pēdējos
gados, zaudējot redzi, nevarēja darboties Latviešu kultūras centrā. Viņa mira
1993. gada 8. maijā savas iemīļotās korporācijas “Aurora” sešdesmit gadu
svinībās.
1993.gadā pēc sievas nāves Arnolds nodzīvoja Latvijā pie radiem divus mēnešus.
Atgriezās Kanādā, kopā ar draugiem piedalījās sporta pasākumos, kā arī atkal
nodibināja ģimeni. Kopā ar dzīvesbiedri Ainu iepirka un iekopa māju mazā
pilsētiņā Totenhamā, izveidoja tur krāšņu ziedu dārzu, par kuru konkursos saņēma
pat godalgas, darbojās arī Toronto Latviešu kultūras centrā. Tad kopdzīvi
pārtrauca Ainas pēkšņā nāve.
Tagad Arnolds Dzilna ir atgriezies Latvijā, dzīvo Cēsīs, reizēm aizbrauc uz
Kanādu, kur palikuši draugi un Ainas radi. Viņš apciemo arī Latvijas radus, kā
arī apceļo skaistākās vietas Latvijā. Daudz laika pavada Lejasciemā pie brālēna
Jāņa. Viņš uzskata, ka gan Lejasciemā, gan visā Latvijā ir daudz skaistu vietu.
Viņš arī apciemo savu pirmo skolu – Ozolkalna (bij. Blomes) pamatskolu, un ir to
atbalstījis ar naudas līdzekļiem. Par to skolas kolektīvs saka – Paldies!
Arnolds atzīst: ”Esmu apmierināts, ka atgriezos Latvijā, jo Latvijā ir manas
īstās mājas.”
Tālr. 4122104, mob.6241365
ATTĒLI:
1. A. Dzilna (1983)
2. Toronto Daugavas Vanagu Novusa kluba dalībnieki (A.Dzilna pirmais pirmajā
rindā no kreisās puses)
3. Latviešu Sporta Apvienības Kanādā priekšsēdis A.Dzilna (pirmais no kreisās
puses)
4. Toronto golfa kluba 60. gadadienā (A. Dzilna ceturtais no kreisās puses )
5. A. Dzilna (pirmais otrajā rindā no labās puses) – uzvarētājs golfa sacensībās
2004.gada novembrī
Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja skolas novadpētnieki.
Konsultēja novadpētniecības pulciņa vadītāja Biruta Pokule.
LIIS izstrādne