DAINA DZIEDĀTĀJA

Pievienoja importer Ot, 11/01/2011 - 16:17

grāmatvede un audēja - daiļamatniece

Daina Dziedātāja dzimusi 1937. gada 13. jūlijā Abrenes apriņķī robežsarga ģimenē. Bērnību Daina pavadīja Gulbenes rajona Valmē un bijušā Ozolkalna ciema Pērļukalna mājās (tagad Beļavas pagasta Pērļukalns), jo māte Alma Mūrniece 1948. gada beigās pārcēlās uz Pērļukalna mājām. Tēvs kā bijušais LR robežsargs 1949. gadā tiesāts un izsūtīts. Izveidojoties kolhozam (1948.gada 16. decembrī), Pērļukalna saimniecības ēkā ierīkoja fermu, un Dainas māte tur strādāja par lopkopēju (1950. - 1985.). Sakarā ar saslimšanu viņa pārcēlās dzīvot uz Gulbeni meitas Dainas ģimenē (1986.). Alma Mūrniece mira 1990. gada janvārī.

Daina beigusi Gulbenes rajona Ozolkalna 7-gadīgo skolu (1953.), Gulbenes vidusskolu (1957.). Sakarā ar ģimenes izveidošanu (1957.g. apprecas ar Laimoni Dziedātāju) pārceļas dzīvot uz Gulbeni, bet saikne ar toreizējā Ozolkalna ciema Pērļukalnu (tagad Beļavas pagastu) nepazuda, jo māmiņa strādāja fermā, un sadarbība ritēja sistemātiski. Dainas māmiņai vaļasprieks bija rokdarbi - īpaši cimdu adīšana, ar kuriem viņa savulaik piedalījās Ozolkalnā rokdarbnieču izstādēs. Kaut gan, fermā strādājot, brīvā laika atlika maz, tomēr cimdu adīšanai brītiņu atlicināja vienmēr. Rokdarbu prasmi viņa ierādīja arī savai meitai Dainai. Mācoties Ozolkalna 7-gadīgajā skolā Daina nopietnāk sāka pievērsties rokdarbiem - īpaši baltajiem darbiem, jo tie prasīja sevišķu smalkumu.

Daina visu mūžu strādājusi par grāmatvedi - kasieri Gulbenes Patērētāju biedrībā. Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijā Sagša darbojas kopš 1966. gada. Pēc gada (1967.) meistare jau piedalījās Lietišķās un tēlotājas mākslas izstādē ar cimdu pāri un austu sedziņu. Dainas darbiem raksturīgs smalkums, krāsu saskaņojums, latviski un radoši raksti, bet smalkumam ir vajadzīga liela pacietība. Aušanas prasmi Daina apguva studijā Sagša. Daina par sevi saka: Patīk dažādu tehniku rokdarbi. Darbojoties studijā Sagša esmu visu laiku izaugsmē. Gandarījums, ka vari ar savām rokām izgatavot darbus, kas pašai un apkārtējiem cilvēkiem dod skaistuma izjūtu un rada prieku, ka šī māksla tiek saglabāta latviešu tautas nākamajām paaudzēm.”

Tautas lietišķās mākslas izstādes republikā, kurās piedalījusies Daina Dziedātāja:

  • 1978. Republikas tekstīliju un mēbeļu ansambļu izstāde Cēsīs ar aizkariem. (Galds L. Dziedātāja).
  • 1992. Gulbenes TLMS Sagša izstāde Rīgā Brīvdabas muzejā (Dainas darbi: kabatlakatiņi ar tamborētām apmalēm, grīdsega, sienas sega.).
  • 1997. Republikas izstāde Valmierā Es adīju raibus cimdus (ar 3 cimdu pāriem).
  • 1997. Republikas izstāde Balvos Vidzemes segas (Dainas darbi - balta linu sega, virspalags, palags, spilvendrāna.).
  • 1997. Republikas izstāde Cēsīs Vidzemes villaines, lakati, dvieļi (Dainas darbi - dvieļi.).
  • 1998. Republikas Tautas lietišķās mākslas izstāde Rīgā (Dainas darbi - sega, dvielis, kabatlakatiņi ar tamborētām apmalēm.
  • 1999. sept. - 31. okt. Republikas izstāde Gultu klājumi Cēsu izstāžu namā (Dainas baltie darbi - palags, spilvendrāna.).
  • 2000. 1. - 30. jūlijs. Republikas izstāde Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā Linu audumi un ādas mākslinieciskā apstrāde (Dainas darbi - galdsega, dvielis).

Dainas Dziedātājas darbi Gulbenē tiek izstādīti katru gadu studijas “Sagša” atskaites izstādēs. Studijas darbs ir daļa no tautas mākslas fenomena, ko saglabā un virza attīstībā uz priekšu cauri laikam Tautas lietišķās mākslas studijas Sagša dalībnieki. Gulbenes TMS Sagša Republikas tekstīliju un mēbeļu ansambļu izstādē Cēsīs 1978. gadā demonstrēja ēdamistabas ansambli, kurā bija L.Dziedātāja galds, krēsli un D. Dziedātājas aizkari; attēls publicēts albūmā Latviešu mūsdienu tautas māksla (Rīga, Liesma, 1981.g., 99. lpp.).

Personālizstādē Gulbenē (1997.) Daina piedalījās ar darbiem: dekoru, tautisko brunču paraugiem (12 gab.), kabatlakatiņiem (15 gab.), cimdiem (5 pāriem), zeķēm, spilveniem (5 gabaliem), linu galdsegām (4 gabaliem), dvieļiem (4 gabaliem), sedziņu ar tamborētām spicēm, austām sedziņām (2 gabaliem), zaļu galdsegu, Vecgulbenes tautastērpu - aube, svārki, blūze, priekšauts. Personālizstādes laikā Daina un Laimonis Dziedātāji saņēma Atzinības rakstu no Emīla Melngaiļa Tautas mākslas centra.
No Dainas var mācīties amata kultūru un cieņu pret latviešu tautas mākslu, atzīst TLMS Sagša vadītāja Biruta Višņakova.

2001. gada aprīlī Beļavas pagasta Ozolkalna pamatskolas pasākumu ciklā Sava novada apzināšana tika organizēta Dainas un Laimoņa Dziedātāju darbu izstāde. Tās laikā Daina un Sagša vadītāja Biruta Višņakova, skolotājus un skolēnus iepazīstināja gan ar Dainas un Laimoņa Dziedātāju ģimenes darbiem, gan studijas Sagša darbību. Lai padziļinātu skolēnu ieinteresētību par rokdarbiem, uzsākta Ozolkalna pamatskolas sistemātiska sadarbība ar Dainas un Laimoņa Dziedātāju ģimeni, kā arī ar studiju Sagša.

Daina Dziedātāja māju rotā ar saviem darbiem, kuri kopā ar vīra Laimoņa gatavotajām mēbelēm veido savdabīgu gaisotni, raksturīgu tikai Dziedātāju mājai. Laimoņa un Dainas Dziedātāju ģimenē ir izaudzināti divi bērni: meita Anita - strādā SIA Rainis Gulbenē un dēls Aigars - strādā Rīgā, apsardzē.

ATTĒLI:
1. Daina Dziedātāja un viņas darinātie Gulbenes rajona tautastērpu audumu paraugi (1996.).
2. Dainas rokdarbi un Laimoņa pūralāde Dziedātāju personālizstādē Gulbenē (1997.g.)

2001.gada novembris

Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja 8. klases skolnieces Kristīne Saulīte, Inese Tomasa un 7. klases skolniece Līga Dimitrijeva.
Konsultante skolotāja Biruta Pokule
LIIS izstrādne