JĀNIS DREZOVS
zootehniķis, administratīvs
un saimniecisks darbinieks
Dzimis 1949.g. 30. jūlijā Jēkabpils rajona Mazzalves pagastā “Ausmās” zemnieku ģimenē. Viņš bija jaunākais dēls ģimenē. Bērnību pavadīja kopā ar brāli Visvaldi un māsu Liliju. Bērnības gadi bija smagi. Jānis atceras: ”Man bija tikai 7 gadi, kad
1949.g. manu tēvu arestēja un izsūtīja uz Sibīriju - Komi APSR. Mēs palikām 3 mazi bērni un māte. Lai mēs izdzīvotu, mātei bija jāstājas kolhozā. No 1950.-1955.gadam katru vasaru ganīju kolhozā govis. Cēlos plkst. 4.30. Ai, kā gribējās pagulēt, bet
bija jāstrādā. Prieks bija, kad pusdienlaikā kopā ar brāli varēju aizskriet uz tuvējo Susējas upi un noķert kādu zivi, izpeldēties, tad viss nogurums pazuda. Kad beidzu Mazzalves 7- gadīgo skolu 1955.g., divus gadus slaucu un ganīju govis. Tad man
jau bija 13 gadi, toreiz slaucu ar rokām, jo slaukšanas aparātu nebija. Sāpēja rokas, bet bija jāstrādā”.
No 1957.- 1961.g. Jānis mācījās par zootehniķi Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, pēc tā absolvēšanas, atgriezās Mazzalvē, strādāja par galveno zootehniķi. 1967.g. Jānis apprecējās ar Luciju, abi, lopkopības speciālisti, strādāja kolhozā. Ģimenē
auga dēls Normunds un meita Dace. Jānis darbā bija akurāts, ar labām organizatora spējām, tādēļ ciema padomes priekšsēdētāja V. Censone ierosināja, ka Jānis būtu piemērots darbam padomē. 1972.g. viņš mācījās Rīgā
vadošo speciālistu skolā, pēc tam padomju darbinieku kursos. 1973.g. J. Drezovu ievēlēja par Mazzalves pagasta IK priekšsēdētāju, šajā darbā nostrādāja 24 gadus. Līdztekus darbam viņš beidza Lauksaimniecības universitāti. J.Drezova ilgie darba gadi
padomes darbā bija ražīgi gadi.
Viņš turpināja celtniecības darbus, veidoja centru “Ērberģe”. 1977.g. uzcēla sabiedrisko ēku, kurā ierīkoja aptieku, krājkasi, pastu, saimniecības kantori, lai iedzīvotājiem viss būtu uz vietas. Ciematā uzcēla 20 viendzīvokļu mājas, 4 daudzdzīvokļu
mājas ar visām labierīcībām, centrālo apkuri. Pēc Krūmiņu un Mazzalves pagastu apvienošanas (1978.g.), vajadzēja domāt par jaunu administratīvo ēku, lai tā būtu ciema centrā. Ar rajona remonta un celtniecības pārvaldes palīdzību šo jautājumu
atrisināja. Jaunajā izpildkomitejas ēkā ir administratīvās telpas, sanāksmju un laulības zāle. Te arī ciema pašdarbnieki varēja izmēģināt gan tautiskās dejas, gan dziedāt, gan teātri spēlēt.
J. Drezovs stāstīja: ,,Daudz rūpju bija, kamēr kopā ar saimniecības vadītāju R .Rušiņu panācām dzīvokļu celtniecību, toties guvām gandarījumu, kad
daudziem ciema iedzīvotājiem varēja nodrošināt labus dzīvokļus, jo tie bija 70.- 80.g., kad jaunatne, pēc profesijas apgūšanas, atgriezās dzimtajā pusē, jo kolhozā dzīve krasi uzlabojās, strādājošie saņēma par darbu labas algas”. Lai vecāki
varētu mierīgi strādāt, lai mazos bērnus labāk varētu sagatavot skolai, ciemata centrā uzcēla bērnudārzu. Par audzinātājām un auklītēm strādāja gan vietējās skolas absolventes, gan arī ienācējas. Jaunatnes bija daudz, līdz ar to veidojās jaunas
ģimenes, kurās auga bērni.
Ciema priekšsēdētājs darīja visu , lai satiksme būtu normāla ar rajona centru, Rīgu un citām vietām. Pagasts atrodas 96 km no Rīgas, 68 km no Bauskas, bet līdz rajona centram “Aizkraukle”- 64 km. Bija gadi, kad uz Rīgu varēja aizbraukt 4 reizes
dienā, uz Aizkraukli, Jēkabpili, Daugavpili, Bausku - 2, pat ar Jelgavu un Lietuvu bija satiksme. Protams, gāja gadi, daudz kas mainījās. Sākumā ceļi bija neizbraucami- rudenī un pavasarī uz mēnesi satiksmi slēdza. Sāka pamazām labot ceļus, jo
iedzīvotāji rakstīja pieprasījumus deputātiem. Izbūvēja jaunu ceļu Valle - Nereta, laboja ceļus Taurkalne – Jaunjelgava, Ērberģe- Nereta caur Mēmeli- Pilskalni. Mazzalves pagastā darbojās aptieka, feldšeru - vecmāšu punkts, kur saņēma pirmo
medicīnisko palīdzību, 1 reizi nedēļā brauca zobārsts. Mazzalvieši bija priecīgi, ka pagastā darbojās 8 sadzīves pakalpojumu veidi. Varēja nodot apavus, radio, TV labošanai, drēbes nodot ķīmiskajai tīrīšanai, veļu mazgāšanai. Brīžiem darbojās arī
frizieris. Pakalpojumu vadīšana bija uzticēta Ernai Zembergai. Katru gadu viņa plānu pārsniedza, jo te varēja arī mainīt pret vilnu vai nopirkt krāsainās dzijas, jakas, tautiskās segas, sedziņas, trikotāžas izstrādājumus.
J.Drezovs rūpējās gan par centra izskatu, gan par cilvēku ērtībām. Apkārtnes sakopšanai viņš 2 reizes gadā organizēja talkas. Talcinieki Ērberģes parkā un alejā novāca mūžu nodzīvojušos vecos kokus, skolēni stādīja jaunus. Ciemā rīkoja konkursus
“Skaistākā sēta”, bija daudz skaistu sētu – gan individuālās mājas, gan daudzdzīvokļu mājas, gan sabiedriskās ēkas. Jauno paaudzi audzināja skaistumam, darbīgumam. Skolai uzticētajā Ērberģes parkā vienmēr bija patīkami ieiet, jo klašu kolektīvi
ideālā kārtībā turēja katram ierādīto sektoru
Mazzalvē ciema priekšsēdētājs darīja visu, lai strauji attīstītos kultūra, lai iedzīvotāji varētu lietderīgi un skaisti pavadīt brīvo laiku. Ērberģes parkā pašu spēkiem uzcēla estrādi, ar līdzekļiem atbalstīja arī kolhozs. Vasarā parka estrādē notika
viesizrādes, pašdarbnieku koncerti, zaļumballes. Darbojās 2 vokāli instrumentālie ansambļi un 2 sieviešu vokālie ansambļi. Drezovs ne tikai atbalstīja pašdarbību, bet arī pats bija aktīvs tās dalībnieks gan deju kolektīvā (vad. A.Vectirāne), gan
dramatiskajā (vad. A.Hauks), abi kolektīvi piedalījās arī rajona skatēs, gūstot labus rezultātus.
80. gados bija arī pagastu skates. Mazzalvieši sacentās ar Kurmenes, Zalves un Pilskalnes pagastiem. Skatēs rādīja pašdarbības kolektīvu sniegumu, varēja
skatīt un vērtēt prasmīgu rokdarbnieču, audēju, fotogrāfu darbus, kulināru prasmi maizīšu, tortu cepšanā. Daudzās jomās mazzalvieši bija pārāki par kaimiņiem: dejotāji, dziedātāji, fotogrāfi, audējas I. Andersiņa,
kulināres M. Vanaga, A. Liepiņa un A. Narute.
Rajonā notika arī sociālistiskās sacensības, kurā iekļāva arī kolhoza ražošanas sasniegumus. Kolhozu “Ļeņina ceļš “ vadīja prasmīgs saimnieks- Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks Rūdolfs Rusiņš, tādēļ
sasniegumi bija graudkopībā, cūkkopībā, attīstījās arī lopkopība, krasi uzlabojās kolhoznieku dzīves apstākļi. Mazzalves ciema padome bija saņēmusi Goda rakstus par sasniegumiem sociālistiskajā sacensībā pagastu vidū.
Jānis Drezovs ir vietējais, “savējais”- tā teica daudzi iedzīvotāji, ieaudzis ar sirdi un dvēseli Mazzalves zemē. Te pagājusi grūtā bērnība pie Susējas, te darbā sadegusi jaunība, te pavadīti visi ražīgie darba gadi, rūpējoties ne tikai par tēva
māju, ģimeni, bet arī par dzimtā ciema izaugsmi, tā attīstību. Te izsapņoti un piepildīti daudzi sapņi (uzcelti pār Susējas upi 2 tilti, pār Viesītes upi tilts), te arī ir nepiepildīti sapņi. Viens no tiem – sporta angāra celtniecība palika
nepabeigta, trūka līdzekļu, līdz ar to palika neatrisināts sāpīgs jautājums – skolas un pagasta sportistiem trūkst labu telpu treniņiem. Neskatoties uz to, Mazzalves skolēniem un pieaugušajiem sportistiem tomēr labi sasniegumi kā rajonā, tā republikā
(sporta vad. Z.Karols, A.Miezītis).
Jānis Drezovs prata ne tikai labi strādāt, bet arī darbā gūto stresu atslābināt atpūtā: gan pašdarbībā, gan pie upes makšķerējot un ejot medībās. Tā kā armijas gados viņš beidza radio un lokācijas skolu, brīvajā laikā patīk remontēt radio, TV. Daudz
prieka viņš gūst ģimenē kopā ar dzīves biedri Luciju, audzinot arī mazbērnus.
Daudz kas mainījies cilvēku dzīvē, bet J. Drezova celtais un sasniegtais paliks cilvēku atmiņā kā neizdzēšami labi darbi. Jāņa Drezova darbs novērtēts ar padomju laika apbalvojumiem: Goda zīmi, medaļām “Par teicamu darbu”, “Darba veterāns”, un
daudziem rajona Goda rakstiem.
1994.g. saņēma LR apbalvojumu - Ministru Prezidenta Atzinības rakstu .
Jāņa Drezova tālrunis 5157253 ( mājās).
Atmiņas par piedalīšanos barikāžu dienās
ATTĒLI:
1. Jānis Drezovs ar alus krūzi Mazzalves pagasta rīkotajos Jāņos (1996.g.)
2. J. Drezovs (otrais no labās) ar sieviešu vokālo ansambli Mazzalves pagasta laulību zālē 1984.gadā (Upesjuru ģimenes zelta kāzās).
3. Svētku svinības Mazzalves skolā. Izpildkomitejas priekšsēdētājs J. Drezovs, skolas direktors J. Skrupskis un skolotāja M. Eglīte (1985.g.)
2002. gada aprīlis
Mazzalves pamatskola
Sagatavoja 8.b klases skolniece Ginta Beņķīte.
Konsultante - vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale.
e-pasts mazzalve@apollo.lv
LIIS izstrādne