JURIS DOBELIS

ķīmiķis, inženieris tehnologs,
pašvaldību un valsts darbinieks, politiķis.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1940. g. 8. jūlijā.

Mācījies Rīgas 36. vidusskolā, kuru absolvējis 1958. gadā ar izcilību. Iestājies RPI Ķīmijas fakultātē, kuru pabeidzis 1963. gadā, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Darba gaitas sācis 1963. gadā stikla rūpnīcā "Sarkandaugava" kā maiņas priekšnieks. No 1963. līdz 1964. gadam bijis maiņas priekšnieks Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, tad dienējis Padomju armijā. Pēc dienesta (1965. g.) atgriezies Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, pēc tam pārgājis darbā uz Koksnes ķīmijas institūtu, kur bijis aspirants (1966-1969). 1969. gadā kļuvis par ķīmijas skolotāju Rīgas 25. vidusskolā, kur strādājis līdz 1971. gadam. Pēc tam līdz 1974. gadam bijis grupas vadītājs Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā (1974-1984), inženieris tehniskajā centrā "Laukceltnieks" (1984- 1990).

No 1990. līdz 1993. gadam bijis LR AP deputāts. Šajā laikā darbojies par Sekretariāta priekšsēdētāju un bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. 1994. gadā ievēlēts par Rīgas Domes deputātu, kur bijis Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs. 1995. gadā ievēlēts par LR 6. Saeimas deputātu, kur darbojies līdz 1998. gadam, bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas loceklis. 1998. gadā ievēlēts par LR 7. Saeimas deputātu, kur darbojas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, ir Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs.

Aktīvi iesaistījies dažādu sabiedrisko organizāciju veidošanā un darbībā. Laikā no 1970. līdz 1988. gadam bijis neformālo grupējumu pārstāvis un darbojies latviešu nacionālās pašapziņas kopšanā, modinot interesi par Latvijas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu. Šajā laikā aktīvi iesaistījies latviešu karavīru piemiņas vietu apsekošanā un kopšanā. No 1988. līdz 1993. gadam Latvijas Kultūras fondā bijis latviešu karavīru piemiņas vietu kopšanas grupas vadītājs, kā arī Latvijas Brāļu kapu komitejas biedrs, piedalījies šis komitejas atjaunošanā. Bez tam darbojies Vides Aizsardzības Klubā gan kā domnieks, gan kā ierindas biedrs (1988-1990).

LTF bijis pirmo piecu sasaukumu domnieks (1988-1993). Vienlaikus bijis kustības LNNK valdes loceklis (1988-1994), pēc tam - partijas LNNK valdes loceklis (1994-1997). No 1997. gada partijas LNNK priekšsēdētājs, līdz izveidojusies apvienība TB/LNNK (1997. g.). Šajā apvienībā ir priekšsēdētāja biedrs.
Aizstāvējis disertāciju un ieguvis ķīmijas zinātņu kandidāta grādu. Publicējis vairākus rakstus par ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas problemātiku. Publicējies arī avīzēs par vēstures, kultūras un politikas jautājumiem. Brīvajā laikā aizraujas ar vēstures un filozofijas problemātiku, nodarbojas ar kolekcionēšanu.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Saņēmis LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" (1999. g.).

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts