MARIJA DEIGELE
Fizikas un matemātikas skolotāja,
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas biedre.
Tautas frontes atbalstītāja, barikāžu notikumu dalībniece
Skolotāja Marija Deigele (dzim. Bidzāne) piedzima 1956.g.
24.augustā, Krāslavas rajona Muižnieku ciemā. Ģimenē vecākā meita saviem
vecākiem. Viņai ir divi brāļi - Viktors un Jānis. Vecāki strādāja kolhozā –
Jadviga Bidzāne bija slaucēja, Antons Bidzāns - traktorists, kombainieris. Viņa
ir pateicīga saviem vecākiem par to, ka viņu iemācīja mīlēt darbu. Jau no agras
bērnības Marija gāja uz fermu māmiņai palīgā, strādāja arī mājās - prata visus
lauku darbus. Bērnībā daudz lasīja grāmatas - pasakas, dzeju, vēlāk latviešu
klasiķu stāstus un romānus.
Marija mācījusies un pabeigusi Tīmaņu astoņgadīgo skolu (1971.), Ezernieku
vidusskolu (1974.), Daugavpils Pedagoģisko institūtu, iegūstot vidusskolas
fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikāciju (1979.).
Skolā mēģinājusi rakstīt stāstiņus un 5. klasē uzrakstīja lugu, kuru izrādīja
skolā Jaungada eglītes vakarā. Meitene ir arī sapņojusi kļūt par režisori; vēl
ir bijušas domas kļūt par ekonomisti, daiļdārznieci. Par fizikas skolotāju kļuva
tāpēc, ka skolā patika risināt fizikas uzdevumus, piedalījās arī rajona fizikas
olimpiādēs un 1972.gadā bija arī republikas olimpiādes dalībniece. Skolotāja
joko: iespējams mani uz fiziku novirzīja elektrotrieciens, ko saņēmu dzīvībai
bīstamos apstākļos ( saskare ar strāvu patiešām notika un tas nebija patīkami).
Vēl viņa atzīst, ka, vienmēr ir paticis “citus pamācīt” , tātad par skolotāju
tiešām nekļuva nejaušības pēc.
Cilvēkam, kas mīl darbu, arī sarežģīts darbs problēmas nesagādā. Marijai
Deigelei patīk viņas darbs, lai gan tas prasa ļoti daudz izturības. Brīnišķīgā
un saprotošā skolotāja no 1979.gada strādāja Madonas pilsētas 1.vidusskolā
(šogad aprit 28. darba gads). Jau vairāk nekā 15 gadus strādā arī Madonas rajona
vakara un neklātienes vidusskolā. 3 gadus mācījusi fiziku arī Lazdonas
pamatskolā. Visās skolās bija un ir fizikas skolotāja, bet pamatskolas klasēs ir
mācījusi arī matemātiku. Regulāri apmeklē kursus, kas palīdz paaugstināt
kvalifikāciju.
Skolotāja vienmēr palīdz saviem skolēniem un šim darbam ir labi rezultāti. 12.
klases skolniece S. Bogomozova skolotājas vadībā piedalījās konkursā „Mana
ideja” un ieguva pirmo vietu un galveno balvu valstī. Joprojām pie skolotājas
nāk konsultēties skolnieki gan no 1.vidusskolas, gan no Madonas Valsts
ģimnāzijas un no Madonas rajona vakara un neklātienes vidusskolas. Kā skolotāja
Marija ir konkrēta un saprotoša. Viņa prot darīt savu darbu.
Gandrīz visus darba gadus bijusi arī klases audzinātāja. Ar audzināmajām klasēm
ir apbraukāti visi Latvijas novadi, apskatītas skaistākās vietas, iepazīti
kultūrvēstures pieminekļi. Katra klase ar kaut ko neaizmirstamu ir palikusi
atmiņā, bet vienmēr īpaša būs pirmā audzināmā klase. Ar daudziem bijušajiem
skolēniem skolotājai ir draudzīgas attiecības.
Dzīves biedrs Uldis Deigelis ir Madonas mūzikas skolas pedagogs. Ģimenē ir 3
bērni: meitas Anita, Laura un dēls Oskars. Anita gatavojas iegūt maģistra grādu
uzņēmējdarbībā Vidzemes Augstskolā, kur viņa studē tūrisma stratēģisko vadību,
viņa arī strādā atpūtas bāzē “Žagarkalns” par mārketinga menedžeri. Laura studē
Vidzemes Augstskolā 2. kursā tūrisma vadību; Oskars mācās Madonas Valsts
ģimnāzijā 8. klasē.
Brīvajā
laikā ļoti patika dejot, arī dziedāt: dziedājusi Ezernieku vidusskolas jauktajā
korī, Tautas korī “Cesvaine”. Tagad patīk risināt krustvārdu mīklas, adīt,
audzēt puķes; interesējas par astroloģiju. Labprāt daudz ceļotu, ja vien būtu
lielākas materiālās iespējas.
Atmodas laikā skolotāja ir piedalījusies Tautas frontes organizētajās sapulcēs
un mītiņos. Viņa atceras, ka visās sejās bija smaids, it kā visi cilvēki būtu
sen pazīstami, jo visus vienoja cerība atgūt Latvijas brīvību. Vakarā Dailes
teātrī viņa noskatījās teātra izrādi „Mūžības skartie”, kas ļoti atbilda
toreizējam noskaņojumam. 1991.gadā bija barikāžu notikumu dalībniece, brauca uz
Rīgu un vienu diennakti dežūrēja Brīvības ielā pie Ministru kabineta (tolaik
Ministru Padomes) ēkas. Smagā tehnika veda smilšu maisus, ar mašīnām
aizbarikādēja ceļus, lai valdības ēkai nepiekļūtu bruņotie OMON (speciālo
armijas vienību) kaujinieki. Visu diennakti cilvēki kurināja ugunskurus un
sildījās, rīdzinieki barikāžu dalībniekiem nesa tēju, ēdienu un siltas drēbes.
TF pārstāvis A. Krastiņš teica, lai
sievas un bērni iet mājās, jo visi gaidīja padomju armijas tankus. Kaut gan
barikādes nebija izprieca, viņa tāpat kā citi uzskatīja to par pienākumu, un tas
sagādāja dziļu prieku un gandarījumu. Lielu vienotības sajūtu viņa guva arī
piedaloties Baltijas ceļā. Cilvēki uz šosejas sadevās rokās, veidojot ciešu ķēdi
cauri visām 3 Baltijas valstīm, lai apliecinātu, ka Baltijai jākļūst
neatkarīgai. Skolotāja stāvēja posmā netālu no Cēsīm līdz Valmierai, kopā ar
visiem dziedāja dziesmas. Uz vēlākiem pasākumiem cilvēki brauca ar mazāku
pacilātību, bija noplakusi sajūsma.
Madonas pilsētas 1.vidusskola
Materiālus publicēšanai sagatavoja 9 a klases skolniece Santa Miķelsone.
Projekta vadītājas: Daila Semberga, Sandra Šimkēviča
2007.gada decembrī