VERNERS CINIS

Daugavas Vanagu darbinieks,
sekmējis Latvijas neatkarības atjaunošanu

“People, like Verners, paved the road to Latvia’s freedom” (Peter Worthington, Canada)

Vernera Ciņa dzimšanas vieta ir Aizputes apriņķa Rudbāržu pagasts, laiks – 1927.g. 4.oktobris. Tonija Krūka, “Latvija Amerikā” līdzstrādniece, kas rakstījusi par V.Cini presē, pieminējusi interesantu faktu: “Istabā, kurā viņš piedzima, kādreiz bija uzturējies latviešu tautas leģendārais brīvības cīnītājs, pulkvedis Oskars Kalpaks.”
Ciņu ģimenē vēl bija vecāka māsa Lidija.
Par saviem vecākiem tagad sirmais kungs stāsta:
Mans tēvs, Jānis Cinis, un viņa brālis (respektīvi, mans onkulis), Ernests Cinis, nāk no Vidzemes. Dzimšanas vieta – Plātes pagasts. Māju nosaukumu vairs neatceros. Māte, Alīde Cinis, dzimusi Riņķis, nāk no Viļķenes pagasta Teņu mājām.

Tēvs ar onkuli 1923.g. ieradās Rudbāržos, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. Rentēja no Latvijas Zemkopības ministrijas barona Firksa atstāto zemi. Ar lielu uzņēmību laukus drīzā laikā sekmīgi apsaimniekoja. Esmu pateicīgs tēvam par manī ieaudzināto darba tikumu. Jau kā mazs zēns nopelnīju kabatas naudu, veicot dažādus dārza un mājas apkārtnes sakopšanas darbus.
Māte dažus gadus bija Rudbāržu pagasta aizsardžu priekšniece. 1937.g. viņu zaudēju 9 gadu vecumā. 1939.g. tēvs aprecējās otrreiz. Tēvu zaudēju 1940.gada maijā - īsi pirms boļševiku iebrukuma.

Verneru un māsu audzināja baltvācu izcelsmes pamāte. Skolas gaitas Verners uzsāka 1935.g., pulkv.O.Kalpaka Rudbāržu pamatskolā (tagad internātskola). To apmeklēja līdz 1941.gadam. 1941.g.februārī ar pamātes palīdzību Ciņu ģimenei radās iespēja izceļot uz Vāciju. Viņi apmetās Oldenburgā. Šeit Verners bija spiests apmeklēt vācu vidusskolu. Ne visi vācieši izturējās draudzīgi pret viņu latvietības dēļ. Vidusskolā mācījās līdz 1943.gadam.

1944.gada sākumā 17 gadu vecumā Verners brīvprātīgi pieteicās vācu armijā. Viņš cerēja aizstāvēt savu tēvzemi pret “boļševiku ordām” un cīnīties Kurzemē. Viņa divīzija tālāk par Dancigu netika, jo krievu zemūdenes apdraudēja kuģa kustību. 5.martā Verneru ievainoja un jau pēc dienas viņš nonāca krievu gūstā. (Verneram esot gūstā māsa Lidija 1947.g. ar vīru emigrēja uz Brazīliju, kur uzaudzināja divas meitas. Māsa mira 74 gadu vecumā.)

No gūsta Verneru atbrīvoja 1949.gada martā. Aprīļa sākumā viņš atgriezās Vācijā un ieradās Oldenburgā, kur bija latviešu bēgļu nometne. No 1950. – 1955.gadam Verners kalpoja Latviešu darba rotā, kas bija padota amerikāņu sapieru bataljonam. 1955.gadā viņš izceļoja uz Kanādu. Šeit Verners 20 gadus strādāja latviešu uzņēmumā – Jura Benjamiņa filmu laboratorijā. 1962.gadā aprecējās ar Māru Liepiņu. Viņu laulībā bērnu nebija. Māra aizgājusi Dieva mierā 1979.gadā. No 1976. gada līdz 1992.g. Verners strādāja Ontario provinces valdības apsardzes dienestā. Tagad Verners dzīvo Kitčenerī (Kitchenery) kopā ar savu labāko draugu kaķi Niku.

Sabiedriskā darbība
Ieradies Kanādā, viņš tūdaļ iestājās Daugavas Vanagu organizācijā.
Sākumā DV bija palīdzības organizācija, kas aprūpēja kara invalīdus, vecos ļaudis un daudzbērnu ģimenes Vācijā. Apstākļiem mainoties, tā izvērtās par politiskās cīņas organizāciju, kura iestājās par Latvijas atbrīvošanu no svešās varas. Trīsdesmit gados Verners organizācijā ieņēma dažādus amatus, bet visilgāk nostrādāja par Ārējās informācijas vadītāju. Vietējie iedzīvotāji diezgan labi zināja par Polijas un Ukrainas likteni, bet Baltijas valstis viņi bieži vien jauca ar Balkānu valstīm. Pateicoties DV Ārējās informācijas darbībai, arī Latvijas valstij tika ierādīta pasaules un Eiropas valstu vidū.

Tonija Krūka, “Latvija Amerikā” līdzstrādniece, rakstīja: Nebija tādu politisku demonstrāciju, kurās Cinis nebūtu ņēmis dalību: vai nu bija viens no rīkotājiem, vai sakarnieks ar citām tautībām un bēgļu organizācijām, kā arī vietējiem laikrakstiem, TV un radiostacijām. Viņu pazina visu lielāko laikrakstu reportieri un korespondenti, žurnālisti un laikrakstu izdevēji. Liels palīgs sarakstē ar valdības iestādēm Kanādā un ASV, kā arī vēstuļu rakstīšanā presei bija Vernera dzīvesbiedre Māra.

Kā liecība par daudzajām protesta akcijām ir saglabājies cilindrs, kas 1990.g.24.augustā bija redzams Toronto ielās, paužot nosodījumu pret 1934.gada 23.augustā Staļina un Hitlera parakstīto līgumu. Cilindru gatavoja Vernera draugs, nelaiķis Jānis Kalniņš. Kanādas laikraksts “The Toronto San” publicēja šo uzņēmumu Melnās lentes dienā Toronto.
Viens no Toronto tolaik lielākā laikraksta izdevējiem Pēteris Vortingtons (Peter Worthington) ir sacījis: “Tādi cilvēki kā Verners bija ceļa bruģētāji Latvijas brīvībai”.
Tonija Krūka, vērtējot V.Ciņa veikumu, akcentējusi Vernera ciešās garīgās saites ar Latvijas brīvības cīņu laiku: “Bez liekas domāšanas varu teikt, ka Verners sekoja varoņa Oskara Kalpaka pēdās.”

Vaļasprieki
Ilgus gadus Vernera vaļasprieks ir bijis dokumentēt notikumus politikā “aukstā kara laikā”. Rūpīgi vāktas un uzglabātas vietējo laikrakstu ziņas un fotouzņēmumi, tāpat paša un citu rakstītas vēstules par politiskajiem notikumiem. Verners ir bijis daudzos notikumos klāt arī ar savu fotoaparātu, pat tad, ja demonstrācijas vai citas akcijas notikušas attālās pilsētās. Sakrātos materiālus viņš ir sakārtojis laika secībā vienpadsmit biezos sējumos. Protams, Verners šajā darbā neiztika bez palīgiem.
Verners ir volejbola cienītājs - vairākus gadus spēlēja volejbolu Toronto latviešu sporta klubā.

Joprojām Verners Cinis atceras savu dzimto pusi. Jau vairākus gadus viņš sarakstās ar Skrundas 1.vidusskolu, sūta grāmatas bibliotēkai un materiālus skolas muzejam, kā arī nežēlo savus mūža ietaupījumus, lai palīdzētu bērniem iegūt izglītību. Par viņa veikumu trimdā un pašreizējo atbalstu skrundenieki Verneram Cinim saka lielu paldies.

ATTĒLI
1. Verners Cinis Toronto 2002.g.janvārī: ziemā nedrīkst aizmirst izsalkušās pīlītes un Kanādas Ziemeļu zosis.
2. Attēls no laikraksta “The Toronto San” (1990.g.augustā), kurā redzams Daugavas Vanagu protesta akcijā izmantotais cilindrs. (Tagad cilindrs glabājas Skrundas 1.vidusskolā).

2003.gada oktobris

Skrundas 1.vidusskola
Sagatavoja Oskars Zusmanis (12. kl.), Rolands Eņģelis,
konsultēja bibliotekāre Baiba Eversa

LIIS izstrādne