GAIDA CIMMERMANE
Atmodas laika aktīviste
Laikraksta Atmoda darbiniece
Dzimusi 1930. gada 5. janvārī, savus pirmos dzīves gadus
pavadījusi Vidzemē, Abrenes apriņķī. Tur, Kacēnos, mammai - Almai Cimmermanei un
tētim – Jēkabam Cimmermanim - piederēja veikals, kurā varēja iegādāties visu
nepieciešamo rokdarbiem un šūšanai, kā arī dažādus audumus. Pēc Otrā pasaules
kara Kacēnu pagasts vairs nav Latvijas teritorijā.
Kad Latviju 1940. gadā okupēja padomju armija, veikaliņš tika izlaupīts un
izdemolēts, saudzēts netika arī otrā stāva dzīvoklis, kurā mitinājās Cimmermaņu
ģimene.
Kad armija nāca otro reizi, ģimenei tika paziņots, ka viņus grasās izsūtīt uz
Sibīriju. Cimmermaņu ģimene izlēma bēgt uz Alūksni, tur arī Gaida pabeidza
vidusskolu ar sudraba medaļu, viņa bija teicamniece - visur bija piecinieki,
izņemot ģeogrāfijā - 4. Gaidai bija ļoti laba latviešu valodas skolotāja – Ella
Lāce, kura bija mācījusies pie profesora J.Endzelīna. Un, iespējams, tāpēc Gaida
izlēma pēc vidusskolas turpināt mācības Rīgā, Latvijas Valsts Universitātes
Filoloģijas fakultātē, kuru pabeidza ar izcilību.
Jau studiju laika sākumā Gaida Cimmermane neilgu laiku strādāja Latvijas Valsts
izdevniecībā par korektori, līdz 1957. gadā tiek nodibināta avīze Rīgas Balss.
No pirmās avīzes pastāvēšanas dienas Gaida Cimmermane sāk strādāt par korektori,
vēlāk par vecāko korektori, tad viņa kļūst par redakcijas atbildīgā sekretāra
vietnieci. Augstāku amatu viņa nevarēja ieņemt, jo nebija komunistiskās partijas
biedre. Šajā darba vietā viņa nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā.
1985. gadā Gaida devās pensijā, bet, nespēdama mierā nosēdēt, turpināja strādāt,
aizvietodama cilvēkus atvaļinājuma laikā, kā arī piepelnoties dažādos žurnālos
un avīzēs, piemēram, Padomju Jaunatne, Cīņa, jauniešu populārajā žurnālā
Liesma u.c.
Tautas frontes laiks
1987.-1988.gadā Tautas fronte dibināja savu avīzi Atmoda, kurā Gaidu
Cimmermani uzaicināja darbā par korektori. Par darbu gaitu sākumu Gaida stāsta:
No sākuma nebija telpu, kur strādāt. Apstākļi bija neērti, no paša sākuma
Atmoda bija Preses namā, ja nemaldos, 9. stāvā. Tās bija divas mazas istabiņas
koridora galā. Un likteņa ironija bija tā, ka tajās pašās telpās pirms pāris
gadiem bija žurnāla “Padomju Latvijas Komunists” galvenā redaktora Ivara
Priedīša kabinets... Bija dažas mēbeles - divi krēsli un viens galds, sēdējām un
tupējam uz avīžu pakām un tā arī rakstījām.
Tā kā daudzus rakstus joprojām eksistējošais cenzors “nelaida cauri”, tad mēs
avīzē atstājām neapdrukātu baltu lapu un paskaidrojām, ka informācija bijusi tik
konfidenciāla, ka tauta to nedrīkst zināt...
1991. gada augustā (puča laikā) Atmodas redakcijai bija jāizvācas no
Preses nama, tā darbojās vairākās Rīgas vietās. Gaida Cimmermane un vēl 4 - 5
cilvēki bija iekārtojušies Stabu ielā, institūtā, kur strādāja Juris Veidemanis,
un tad šī grupa tur slepeni veidoja avīzi. Bija vēl citas cilvēku grupas, kuras
strādāja pie noteiktiem rakstiem, arī slepus vāca materiālus par tautas
pretošanos komunistiskajam režīmam. Gaida atceras, ka vēl divas darbinieku
grupas uzturējās dzīvoklī Ķengaragā, Imantā u.c.
Arī, strādājot telpās, kas bija Basteja bulvārī, brīžiem māca neziņa, kas un kā
notiks tālāk. Situācija uzlabojās, kad Tautas fronte ierādīja telpas Vecrīgā,
Vecpilsētas ielā, Tautas frontes mājas bēniņu stāvā. Gaida Cimmermane atceras,
kā tolaik paši Atmodas darbinieki devušies tirgot avīzi katrā tautas sanāksmē
vai protesta gājienā un arī vienkārši uz ielas. Tieši barikāžu laikā, 1991.gadā,
Tautas fronte izdeva mazas lapiņas ar aktuālāko informāciju. Šīs lapiņas
Latvijas pasts izvadāt nedrīkstēja, tā tobrīd skaitījās pagrīdes informācija, ko
izplatīt publiski bija aizliegts.
80.
gadu beigās Gaida Cimmermane kopā ar darbabiedriem no Atmodas iestājās apvienībā
Tēvzemei un Brīvībai un Latvijas Nacionālās Neatkarības kustībā ( LNNK).
Viņi ļoti aktīvi piedalījās dažādās pret padomju okupāciju vērstās akcijās un
demonstrācijās. Bieži vien demonstrācijas vadīja
Sandra Kalniete. LNNK rīkoja sapulces
Salaspilī, kur kustības dalībnieki ne reizi vien apspriedās par Latvijas tālāko
nākotni, labākajiem risinājumiem, kurus nepieciešams veikt konkrētajā situācijā.
90. gadu sākumā, kad avīzes Atmoda darbība zaudēja aktualitāti, tā
sadalījās divos preses izdevumos – Dienas Bizness un Vakara Ziņas. 1992.
gadā Atmodas žurnālists Juris Paiders, kas strādāja biznesa avīzē, Gaidu
Cimmermani aicināja darbā par korektori, un šjā laikrakstā viņa strādā vēl
joprojām. Viņas meita Anita Legzdiņa, kas arī bija strādājusi avīzē Atmoda par
korektori, turpināja savas darba gaitas laikrakstā Vakara Ziņas.
Gaida Cimmermane joprojām aktīvi piedalās tautas mītiņos un sapulcēs par
taisnīgu un godīgu tautas varas realizēšanu Latvijā, labskanīgas latviešu
valodas aizsardzību un attīstību, latviešu kultūras mantojuma saglabāšanu, un to
māca arī saviem bērniem (laulībā ar Imantu Dreiku (1931) ir divi bērni –Valters
(1958) Anita (1962)) un pieciem mazbērniem (Jānis Cimmermanis, Edgars Vārens,
Kristaps Cimmermanis, Emīlija Alma Legzdiņa, Anna Margrieta Legzdiņa). Gaida
Cimmermane kļuvusi arī par vecvecmāmiņu Laurai un Tomam Vāreniem.
ATTĒLI:
1. Gaida Cimmermane 2007. gadā
2. Atmodas laikā
2008.gada aprīlī
Ādažu Brīvā Valdorfa skola
Sagatavoja Anna Legzdiņa 9. klase
Konsultante Inga Zemīte
Ievietots ar Tautas frontes muzeja atbalstu