JURIS CIBUĻS

filologs, žurnālists un tulkotājs,
Atmodas laikā darbojies politikā.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1951. gada 6. decembrī Abrenes rajona Rekavas ciemā. Abi vecāki kolhoznieki.
Mācījies Balvu rajona Ērgļu pamatskolā (1959–1963) un Rekavas vidusskolā (1963–1970). Beidzis LVU Svešvalodu fakultāti (1975), iegūstot filologa, angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju. 1984.–1987. gadā mācījies LVU aspirantūrā (pedagoģijas vēsture un teorija).
Strādājis Balvu rajona Tilžas vidusskolā un Tilžas internātskolā par angļu valodas skolotāju (1975–1989). Bijis laikraksta „Skolotāju Avīze” pastāvīgais korespondents, kad tajā par redaktoru strādāja Felikss Zvaigznons (1985–1990).

Atmodas laikā kļuvis par LTF Balvu rajona nodaļas atbrīvoto priekšsēdētāju (1989–1990), kā arī par Balvu rajona Tautas deputātu padomes deputātu (1989–1992). Ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu (1990); bijis LSDSP biedrs (1989–1991).
1990. gadā ievēlēts par AP deputātu. Darbojies Ārlietu komisijā, vēlāk Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kā arī Latgales darba grupā. Sakarā ar balsojumu 1990.gada 4. maijā par Neatkarības deklarāciju apbalvots ar
III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
No 1994. gada līdz 2005. gada marta beigām strādājis LR Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru daļā. No 2005. gada aprīļa strādā Tulkošanas un terminoloģijas centra Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā par redaktoru; sākot ar 2009. gada janvāri Ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā par redaktoru.
Ir vairāku mācību grāmatu autors vai līdzautors – „Latgalīšu ābece (lementars)” divās daļās (Lielvārde, Lielvārds, 1992); „Ābece” (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996); „Burtu kamolītis” divās daļās (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996), „Metodiskie ieteikumi darbam ar ābeci un darba burtnīcām” (Rīga, Zvaigzne ABC, 1996), latgaliešu valodas mācība „Vasals!” (Rīga, N. I. M. S., 2003). Ir sarakstījis grāmatas „Valodu brīnumainā pasaule” (Rīga, Raudava, 2004), „Latgaliešu ābeces” (Rīga, Zinātne, 2009) kā arī ir grāmatas „Īdzer veina, lai dzeive ira feina!” (Rīga, Elpa, 1999) līdzautors.
Dažādos laikrakstos un krājumos publicējis ap 500 rakstu latviešu, latgaliešu, krievu, angļu valodā; vairāki no tiem tulkoti dāņu, franču un dienvidigauņu valodā. Veicis ap 90 tulkojumu, kas publicēti dažādos laikrakstos un vairākās grāmatās, kā arī piecās atsevišķās brošūrās.
Uzņemts ASV Nacionālajā ģeogrāfu biedrībā (1978), Pasaules verbālās agresijas biedrībā „Maledicta” (1995), kā arī biedrībā „Amici Linguarum” („Valodu draugi” – 1995), ir Baškīrijas Kumertau rajona Šabagišas 8. gadīgās skolas Puškina muzeja goda loceklis (1989).
Aizraujas ar ābeču kolekcionēšanu. Savācis aptuveni 6500 ābeču no 200 zemēm 750 valodās. Kolekcija 150 reižu izstādīta Latvijas muzejos, skolās, bibliotēkās, klubos, kā arī vairākkārt ārzemes – 1987. gadā Maskavā Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē kolekcija tika apbalvota ar sudraba medaļu, 2006. gadā izstāde notika Salonikos (Grieķija).

ATTĒLI:
1. J. Cibuļa ābeču kolekcijas prezentācija
2. J. Cibuļs ar grieķu kolēģiem

Literatūra: grāmata 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts - 2008. gada oktobris

Papildinājis Juris Cibuļs
Ievietots ar „4.maija deklarācijas kluba” atbalstu