
Cēsu sanatorijas internātskolas
direktors,
Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas dibinātājs un aktīvists
Kāda Cēsu sanatorijas internātskolas bijusī audzēkne 2002.
gada oktobrī kārtējā absolventu salidojumā teica, ka Egons Bušs – tas ir
fenomens. Kā un kāpēc tas tapis?
Egons Bušs par sevi stāsta: „Mans dullums, nepakļāvība, vēlēšanās mācīt un
vadīt citus samanāms jau no bērnības. Sākumā biju cūku un govju komandieris.
Būdams pusbārenis, līdz sestajai klasei aizkūlos, neprazdams lasīt, un, tikai
skolotāja rakstnieka Jonasa Miesnieka pieķerts šai grēkā, tiku atstāts uz otru
gadu. Iemācījos lasīt un labi pabeidzu pamatskolu. Piepildīt sapni – kļūt par
skolotāju – nenācās viegli. Tēvs gribēja, lai es mācītos Priekuļu
lauksaimniecības tehnikumā un kļūtu par agronomu. Vecākā brāļa liktens karā vēl
nebija zināms, un tētis rēķināja, ka man jākļūst par saimnieku. Viņš nevarēja
nojaust, ka „atbrīvotāji” no Austrumiem visu atņems un pašu aizvedīs uz
Sibīriju. Tikai es paglābos.
1946.gada 18.augustā iestājos Cēsu skolotāju institūtā.
Jau studiju gados atļāvos nepildīt partijas uzdevumus. Studentu sapulcē kā
priekšzīmīgam komandierim lika teikt, ka seši studenti (tai skaitā arī nākamais
rakstnieks Ēriks Hānbergs un diriģents Jānis Brants) no institūta jāizslēdz. Es
uzstājos pret. Sekoja vētraini aplausi, kas mani paglāba.
46 gadus esmu Cēsu sanatorijas Meža skolas (internātskolas) direktors. Pret
muļķībām, ko padomju laikos lika darīt, es uzstājos kā partijas biedrs. Vienā
plēnumā toreizējo Latvijas Komunistiskās partijas sekretāru Augustu Vosu nosaucu
par staļinieti. Mani izglāba izglītības ministrs Aldonis Builis. Ar šīm
izdarībām rajona iestāžu vadītāju acīs kļuvu par “dullo Bušu”. Tas nebija
nosodījums, bet drīzāk atbalsts.
Sākoties
Atmodai, aktīvi iesaistījos Latvijas Tautas Frontes dibināšanā. Skolas
logopēdijas kabinetā pulcējās 9 TF aktīvisti, tika izstrādāta darbības
platforma. 1988. gada 11. septembrī Cēsu kultūras namā sanāca Latvijā pirmā TF
konference. Man bija gods to vadīt, taču no TF vadītāja amata atteicos, jo
bērnus un skolu pamest nespēju. Pēckonferences mēnešos katru dienu bija tikšanās
ar cilvēkiem kādā no rajona iestādēm.
Trešās atmodas laikā Cēsis visā Latvijā izcēlās ar daudzām drosmīgam
aktivitātēm. Te paldies jāsaka rajona laikraksta „Druva” redaktoram Verneram
Rudzītim. Viņš nebija no tiem, kuri par Latvijas nākotni, kā rakstīja Māris
Čaklais, cīnījās zem deķa. 1991. gada janvārī uz barikādēm Rīgā no skolas katru
dienu brauca darbinieki ar sātīgu zupu un sviestmaizītēm Ministru kabineta
aizstāvjiem.
Kā es vērtēju šodien iegūtās brīvības rezultātus? Varu atbildēt, ka iegūts
daudz, bet arī zaudēts ļoti daudz. Gausties un raudāt ir velti, galvenais – no
kļūdām mācīties un tās tālāk nepieļaut.
Kas paveikts un sasniegts skolas darbā?
Ap
1500 plaušu slimajiem bērniem Cēsu sanatorijas Meža skolā bijusi iespēja iegūt
pamatizglītību. Bez absolventiem vēl apmēram 1000 bērnu, kuri te mācījušie dažus
gadus, atgriezušies savās skolās ar uzlabotu veselību un prasmi sekmīgi sadzīvot
ar astmu. Vislielāko gandarījumu rada tas, ka daudzi kādreiz ļoti slimie bērni,
kļuvuši veseli – sporto, audzina bērnus, veido veiksmīgu karjeru. Ievērojami
uzlabota skolas materiālā bāze, uzcelta deviņu dzīvokļu māja darbiniekiem,
izveidota palīgsaimniecība – lieliska darbaudzināšanas bāze – sakopta,
labiekārtota skolas apkārtne. Savā darbā klasisko pedagoģiju esmu pārveidojis
pēc sava prāta un savu darbību virzījis tā, lai bērnus sagatavotu darba dzīvei –
lai viņš spētu šajā skarbajā pasaulē izdzīvot un būt priecīgs, ka viņam tas
izdodas.
Man ir laimējies, ka ne tikai mani darba kolēģi mani piecietuši, sapratuši un
atbalstījuši, bet pat bērni pēc visām nopietnajām prasībām sauc mani par labo
onkuli.”
ATTĒLI:
1. Cēsu sanatorijas meža skolas skolotāju vokālais ansamblis 1973. gadā. Otrais
no labās Egons Bušs.
2. LTF Cēsu rajona aktīvisti. Otrajā rindā trešais no labās Egons Bušs.
2004.gada aprīlis
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts
ģimnāzija
Sagatavoja 10. klases skolniece Aija Vītola
Konsultantes skolotājas Elita Rozīte, Lida Koka
LIIS izstrādne