EGONS BUŠS

Cēsu sanatorijas internātskolas direktors,
Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas dibinātājs un aktīvists

Kāda Cēsu sanatorijas internātskolas bijusī audzēkne 2002. gada oktobrī kārtējā absolventu salidojumā teica, ka Egons Bušs – tas ir fenomens. Kā un kāpēc tas tapis?
Egons Bušs par sevi stāsta: „Mans dullums, nepakļāvība, vēlēšanās mācīt un vadīt citus samanāms jau no bērnības. Sākumā biju cūku un govju komandieris. Būdams pusbārenis, līdz sestajai klasei aizkūlos, neprazdams lasīt, un, tikai skolotāja rakstnieka Jonasa Miesnieka pieķerts šai grēkā, tiku atstāts uz otru gadu. Iemācījos lasīt un labi pabeidzu pamatskolu. Piepildīt sapni – kļūt par skolotāju – nenācās viegli. Tēvs gribēja, lai es mācītos Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un kļūtu par agronomu. Vecākā brāļa liktens karā vēl nebija zināms, un tētis rēķināja, ka man jākļūst par saimnieku. Viņš nevarēja nojaust, ka „atbrīvotāji” no Austrumiem visu atņems un pašu aizvedīs uz Sibīriju. Tikai es paglābos.
1946.gada 18.augustā iestājos Cēsu skolotāju institūtā.
Jau studiju gados atļāvos nepildīt partijas uzdevumus. Studentu sapulcē kā priekšzīmīgam komandierim lika teikt, ka seši studenti (tai skaitā arī nākamais rakstnieks Ēriks Hānbergs un diriģents Jānis Brants) no institūta jāizslēdz. Es uzstājos pret. Sekoja vētraini aplausi, kas mani paglāba.
46 gadus esmu Cēsu sanatorijas Meža skolas (internātskolas) direktors. Pret muļķībām, ko padomju laikos lika darīt, es uzstājos kā partijas biedrs. Vienā plēnumā toreizējo Latvijas Komunistiskās partijas sekretāru Augustu Vosu nosaucu par staļinieti. Mani izglāba izglītības ministrs Aldonis Builis. Ar šīm izdarībām rajona iestāžu vadītāju acīs kļuvu par “dullo Bušu”. Tas nebija nosodījums, bet drīzāk atbalsts.

Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījos Latvijas Tautas Frontes dibināšanā. Skolas logopēdijas kabinetā pulcējās 9 TF aktīvisti, tika izstrādāta darbības platforma. 1988. gada 11. septembrī Cēsu kultūras namā sanāca Latvijā pirmā TF konference. Man bija gods to vadīt, taču no TF vadītāja amata atteicos, jo bērnus un skolu pamest nespēju. Pēckonferences mēnešos katru dienu bija tikšanās ar cilvēkiem kādā no rajona iestādēm.
Trešās atmodas laikā Cēsis visā Latvijā izcēlās ar daudzām drosmīgam aktivitātēm. Te paldies jāsaka rajona laikraksta „Druva” redaktoram Verneram Rudzītim. Viņš nebija no tiem, kuri par Latvijas nākotni, kā rakstīja Māris Čaklais, cīnījās zem deķa. 1991. gada janvārī uz barikādēm Rīgā no skolas katru dienu brauca darbinieki ar sātīgu zupu un sviestmaizītēm Ministru kabineta aizstāvjiem.
Kā es vērtēju šodien iegūtās brīvības rezultātus? Varu atbildēt, ka iegūts daudz, bet arī zaudēts ļoti daudz. Gausties un raudāt ir velti, galvenais – no kļūdām mācīties un tās tālāk nepieļaut.

Kas paveikts un sasniegts skolas darbā?
Ap 1500 plaušu slimajiem bērniem Cēsu sanatorijas Meža skolā bijusi iespēja iegūt pamatizglītību. Bez absolventiem vēl apmēram 1000 bērnu, kuri te mācījušie dažus gadus, atgriezušies savās skolās ar uzlabotu veselību un prasmi sekmīgi sadzīvot ar astmu. Vislielāko gandarījumu rada tas, ka daudzi kādreiz ļoti slimie bērni, kļuvuši veseli – sporto, audzina bērnus, veido veiksmīgu karjeru. Ievērojami uzlabota skolas materiālā bāze, uzcelta deviņu dzīvokļu māja darbiniekiem, izveidota palīgsaimniecība – lieliska darbaudzināšanas bāze – sakopta, labiekārtota skolas apkārtne. Savā darbā klasisko pedagoģiju esmu pārveidojis pēc sava prāta un savu darbību virzījis tā, lai bērnus sagatavotu darba dzīvei – lai viņš spētu šajā skarbajā pasaulē izdzīvot un būt priecīgs, ka viņam tas izdodas.
Man ir laimējies, ka ne tikai mani darba kolēģi mani piecietuši, sapratuši un atbalstījuši, bet pat bērni pēc visām nopietnajām prasībām sauc mani par labo onkuli.”

ATTĒLI:
1. Cēsu sanatorijas meža skolas skolotāju vokālais ansamblis 1973. gadā. Otrais no labās Egons Bušs.
2. LTF Cēsu rajona aktīvisti. Otrajā rindā trešais no labās Egons Bušs.

2004.gada aprīlis

Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 10. klases skolniece Aija Vītola
Konsultantes skolotājas Elita Rozīte, Lida Koka

LIIS izstrādne