JĀNIS BUNDULIS

Celtnieks, 40 gadus gleznotājs amatieris,
arī kordziedātājs un biškopis

Jānis Bundulis dzimis 1929.g. 2.aprīlī Druvienas pagasta “Zvirgzdiņu“ mājās, zemnieku ģimenē. 1938.g. viņš uzsāk mācības Druvienas nepilnajā pamatskolā.
Jānis atceras: “Man jau skolas laikā padevās zīmēšana. To atzina arī zīmēšanas skolotāja Sudale, kura man ieteica šo talantu neapslāpēt, bet doties uz daiļamatniecības skolu, tomēr tam nebija lemts piepildīties. Tas ir sapnis, kas tā arī paliks sapnis, jo bija karš.”
Pēc skolas beigšanas jaunais cilvēks strādā kokzāģētavā.
Pēc obligātā dienesta armijā Jānis kādu brīdi strādā Jaunpiebalgas Remontu un celtniecības iecirknī (RCI), jo armijā apgūta apmetēja profesija, bet 60. gadu sākumā pārceļas uz Gulbeni, un turpmākos 20 gadus strādā celtniecības organizācijā Gulbenes Pārvietojamā mehanizētā kolonā (PMK.) Viņš ir piedalījies visu tā laika lielāko Gulbenes rajona objektu celtniecībā. Jāņa darbs ieguldīts Rankas un Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Gulbenes slimnīcas, neskaitāmu lauksaimniecības ēku būvē.
1985.g. Jānis pāriet strādāt uz Gulbenes RCI, kur strādā līdz 1998. gadam – aiziešanai pensijā.
Jau 40 gadus brīvajos brīžos Jānos glezno. Viņš glezno visu, kas patīk.
1963. g. Jānis uzglezno savu pirmo darbu “ Silmači “ – veco skolu ar sūnām apaugušo jumtu, pār to slīgstošu ziedošu ievu. Tajā tvertas autora skolas gadu izjūtas. “Silmaču“ māju saimnieks bija Kārlis Kube. Jaunībā Jānis viesojies pie māju saimnieka. Abi kopā uzspēlējuši: Jānis cītaru, Kārlis vijoli. Vēlāk šīs jaunības dienu atmiņas tiek attēlotas gleznās “Silmaču mājas”, “Silmači dienas tveicē”. “Manas gleznas ir redzēto iespaidu atspulgi, kas mani sajūsminājuši,“ saka gleznotājs.

Savās gleznās Jānis attēlojis Staburagu, meiteni ziedošā pļavā, pavasara atmodu, rudens noskaņas, ziedus. Tomēr visbiežāk Jāņa gleznās ir dzimtās Druvienas puses tēlojums. Glezna “Vērvelīšu pļaviņa“ stāsta par Jāņa atmiņām no otrā pasaules kara. “Druvienas pusē, meža vidū, atrodas Vērvelīšu pļaviņa. Kara laikā šajā pļaviņā sadzinām govis. Lai pasargātu gan no vāciešiem, gan krieviem, jo frontes līnija bieži mainījās. Vēlāk šo pļaviņu uzgleznoju,” stāsta autors.

Jāņa gleznās tvertas arī mirkļa izjūtas. Gleznotājs stāsta: “Reiz pavasara vakarā cauri Emzes parkam nācu mājās. Celiņa malā ieraudzīju ievu ziedos. Vēlāk to uzgleznoju.” Par gleznu “Lietus diena Rīgā“ Jānis atceras: “Ar draugu gājām pa Rīgu, sāka līt lietus. Bija interesanti vērot, cik dažādi cilvēki izturējās un uztvēra pēkšņo lietus brāzmu. Tad man radās doma to uzgleznot .

“Neesmu mēģinājis saskaitīt, cik gleznas trīsdesmit gadu laikā esmu uzgleznojis, bet, lai cik neveiksmīgas tās būtu, nevienu neesmu aizmetis projām,” saka Jānis. Viņš ilgi šaubījies, vai kādam gleznas rādīt, jo nekad neesot sevi pielīdzinājis ievērojamiem māksliniekiem. 1999. gadā, kad Jānis svinēja 70 gadu jubileju, reizē ar to viņš Gulbenē sarīkoja savu gleznu izstādi “Atspulgs”.

Par savām gleznām autors saka: “Gleznas līdzinās dziesmai, kur skanīgs ir viss. Ja darbs nav pabeigts, tad ir vajadzīgs noskaņojums tā pabeigšanai, bet ja sākts – viss tālākais veidojas pats. Mans gadalaiks ir pavasaris, kad sāk kust sniegs, kad sākas atmodas laiks. Neesmu tīro un spilgtu krāsu piekritējs. Man patīk mierīgie, pelēcīgie toņi. Katram cilvēkam mākslā ir jāatrod sava izteiksme!”
Šodien Jānis ir aktīvs pensionārs. Viņš dzied Gulbenes kultūras centra pensionāru korī “Atbalss”, un vokālajā vīru ansamblī “Namejs“, vasarās kopj četrpadsmit bišu saimes, un brīvajos brīžos glezno.
Gulbenes novada seju veido ne tikai cilvēki, kuri ieņem augstus amatus, ir veiksmīgi uzņēmēji, bet arī tie, kuri godīgi dara savu darbu un atpūtas brīžos rod laiku saviem vaļaspriekiem.

ATTĒLI:
1. Jānis Bundulis 70 gadu jubilejai veltītā izstādē
2. Mākslinieks kopā ar dzīvesbiedri.

2002.gada aprīlī

Gulbenes vidusskola
Sagatavoja 11.a. klases skolniece Dace Rozīte

LIIS izstrādne