JĀNIS BŪMANIS
Agronoms un lauksaimniecības darbinieks
Latvijas Tautas frontes biedrs un visu TF kongresu dalībnieks
Novadpētnieks, sabiedrisks darbinieks
“No daudz kā var atteikties, bet ne no savas vēstures
un aizgājušo paaudžu piemiņas.”
Dzimis 1928. gada 28. aprīlī bijušajā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā 8 bērnu
ģimenē. Tēvs – Pēteris (1895.) zemnieks, ilggadējs Rudzātu pagasta vecākais,
Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, aizsargs (1923.–1940.). Māte – Nadežda
dz. Baranovska, (1901.) skolotāja. Ģimenē 8 bērni, divi – Henriks un Pauls
miruši vēl mazi.
Pēc pagastskolas Jānis mācījās Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, 1948.gadā to
absolvēja. Pret Jāņa ģimenes locekļiem tika vērstas padomju represijas – tās
locekļus 40.gados izsūtīja uz Sibīriju. Jānis izsūtījuma laikā bija Omskas
apgabalā, kur strādāja kolhozā par piekabinātāju, traktoristu, kombainieri. Par
apzinīgo darbu pat tika apbalvots ar medaļām.
No
Sibīrijas Latvijā Jānis atgriezās 1957.gada 6.jūlijā. Ilgi meklēja darbu, jo
viņam kā bijušajam izsūtītajam (“pretvalstiskam elementam”), vairākās iestādēs
atbildēja: “Pameklējiet darbu citā vietā”. Pēc vairākiem mēnešiem, Jānis sāka
strādāt Līvānu spirta rūpnīcā, pēc nepilna gada spiests darbu pamest, jo bija
atsacījies sadarboties ar drošības orgāniem -braukt uz Rudzātiem ar uzdevumu
izspiegot pagasta iedzīvotājus, t.i., būt par čekas aģentu. Jānis devās uz citu
vietu, 1959.g. sāk strādāt Lubezeres padomju saimniecības Nogales nodaļā par
pārvaldnieku.
1961.g. Jānis apprecas ar Dzidru Ārbergu, kura ir nākusi no Talsu rajona
Vandzenes, un sāk strādāt Talsu rajonā: no 1961.gada strādā Oktes padomju
saimniecībā par Odres un Sārcenes nodaļas pārvaldnieku; no 1964.gada, kad
Sārcenes nodaļu pievieno Laidzes lauksaimniecības tehnikumam, viņš strādā par
tehnikuma direktora vietnieku ražošanā. 1966.g. neklātienē pabeidz Latvijas
Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, iegūst agronoma diplomu.
No 1967.g. Jānis strādā Dārzeņu šķirnes sēklu Talsu starprajonu nodaļā par
agronomu, 1973.g. viņu pārceļ darbā uz Rīgu par Dārzeņu šķirnes sēklu Latvijas
republikāniskās apvienības galveno agronomu kartupeļu sēklaudzēšanā. Šajā amatā
nostrādā 15 gadus. Pensijā dodas 1988.g., bet pēc tam vēl 4 gadus Salaspilī ir
Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronoms. Kopš
1992.gada dzīvo Ķegumā, paša rokām būvētā ģimenes mājā.
Sākoties
Atmodai, aktīvi iesaistījās visos pasākumos. Vispirms Rīgā piedalījās represēto
personu “Rīgas kluba” (tagad Rīgas represēto biedrība) izveidē, darbojās kā
valdes loceklis 5 gadus. Pašlaik ir biedrības biedrs. Pēdējos 6 gadus darbojas
arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas represēto biedrībā, un ir šīs biedrības valdes
loceklis. Piedalījās represēto personu konferencēs Igaunijā un Lietuvā.
Kopš 1988.g. darbojās Latvijas Tautas frontē, piedalījās visās TF konferencēs.
Uzskatīja par savu pienākumu izplatīt informāciju par notikumu attīstību Latvijā
- piegādāja TF idejas atbalstošos preses izdevumus radiem, paziņām, gan arī sava
dzimtā Rudzātu pagasta ļaudīm. Rakstīja ārzemju latviešiem, kā arī krieviem
Sibīrijā un Maskavā par notikumiem Latvijā, arī šodien turpina viņus informēt.
Barikāžu laikā 1991.gada janvārī sešas dienas piedalījās dežūrās – apsardzē
Vecrīgas centrā. Baltijas ceļa laikā atradās Brīvības pieminekļa rajonā.
“Latvijas brīvības cīnītāju fonda” biedrs. J.Būmaņa devīze: “No daudz kā var
atteikties, bet ne no savas vēstures un aizgājušo paaudžu piemiņas.”
Šīs devīzes iemiesojums ir arī viņa sarakstītās grāmatas. Tās veltītas Rudzātu
pagasta izglītības un kultūras vēsturei:
“766. Rudzātu mazpulks” (1996.g.);
“Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos” (1997.g.);
“Tēvijas sargi” (1998.g.);
“Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve” (1998.g.);
“Gaismas pils Malnava” (2001.g.).
Ir sagatavots plašs izdevums “Mazā Zemgale laikmetu griežos”, kurā spilgti
dokumentētas rudzātnieku likteņgaitas. Autors grāmatu veltījis bijušajiem un
pašreizējiem pagasta iedzīvotājiem - gan plašajā pasaulē izklīdinātajiem, gan
nomocītajiem un citādi bojā gājušajiem, tagad aizsaules dārza takas
staigājošajiem, gan arī esošajiem un nākamajiem, kam jāatjauno Rudzātu pagasta
(mazās Zemgales) slava.
Pašreiz
Jānis Būmanis gatavo jaunu manuskriptu - grāmatu latgaliešu dialektā par Rudzātu
pagasta folkloru (dainas, dziesmas, pasakas, teikas, mīklas – ap 3600 vienību).
Vēstures pētniecības darbā Jānis Būmanis sadarbojas arī ar Malnavas tehnikuma
vēstures muzeju un ir devis tam bagātīgu foto un literāro papildinājumu.
Būmaņu – Jāņa un Dzidras – ģimenē izaugusi meita Ingūna (1964.g.). Viņa strādā
Latvijas Zinātņu akadēmijā – Fizikālās enerģētikas institūtā. Savulaik aktīvi
darbojās Akadēmijas tautas frontes grupā. Tagad tēvs ir ļoti pateicīgs viņai par
darbu, ko veic grāmatu manuskriptu rediģēšanā un datorsalikuma noformēšanā.
J.Būmaņa kontakttālrunis – 9582710
Attēli:
1. J.Būmanis saņem agronoma diplomu (1966.)
2. J.Būmanis ar sievu Dzidru (1970.)
3. J.Būmanis ar Rīgas represēto kluba piemiņas vainagu pirms tā palaišanas
likteņupē Daugavā (16.06.1990.)
4. Meita Ingūna (1981.g.)
2003. gada oktobrī
Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums
Sagatavoja Līga Korkla (3.grāmatv. kurss)
Konsultante Marija Orupe – Vēstures muzeja vadītāja
LIIS izstrādne