MĀRIS BUDOVSKIS

medicīnas zinātņu doktors,
medicīnas darbinieks un zinātnieks,
mācībspēks,
pašvaldību un valsts darbinieks, politiķis.
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999. g.),
III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1939. g. 9. aprīlī Rīgā mākslinieka un sabiedriskā darbinieka, politiski represētā Paula Budovska un komercdarbinieces, līvietes Fanijas Budovskas ģimenē. Brālis Guntis ir sertificēts augstākās kategorijas bērnu ķirurgs - ortopēds, traumatologs.

Pēc tēva deportācijas skolas gaitas uzsācis mātes dzimtajā pusē Kolkā, kur beidzis pamatskolu. Tālāk ir absolvējis Rīgas 1. vidusskolu (1957. g.), Rīgas Medicīnas institūtu (1965. g.), Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1972. g.), klātienes psihohigiēnas aspirantūru Maskavā (1975. g.), personības un sociālo attiecību sistēmanalīzes doktorantūru Rīgā un Maskavā (1985. g.). Šajos gados ir aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju (1975. g.), atestēts par docentu (1989. g.) un nostrificēts par medicīnas zinātņu doktoru (1993. g.). Publicējis vairāk nekā 50 zinātnisku darbu un monogrāfiju "Personības un sociālās vides rezonanse" (1986. g.).

Savā profesionālajā karjerā ir strādājis par sanitāru, medicīnas māsu, ārstu ordinatoru, galveno ārstu, laboratorijas vadītāju, mācību institūta katedras vadītāju, Nacionālā vides veselības centra direktoru.

Bijis Rīgas pilsētas Domes deputāts, LR AP deputāts (1990-1993) un LR 5. Saeimas deputāts (1993-1995). Kā LR AP deputāts bijis AP Prezidija loceklis, vadījis Mandātu un deputātu ētikas komisiju, vienlaicīgi darbojies AP Ārlietu komisijā.

Barikāžu dienās kļuvis par zemessargu. LR AP Prezidija sūtīts, organizējis un vadījis Ļeņina pieminekļa demontāžu Brīvības ielā (1991. g.). 1992. gadā ievēlēts par pirmo Baltijas Asamblejas prezidentu. Kā 5. Saeimas deputāts bijis Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, atkārtoti ievēlēts par Baltijas Asamblejas vadītāju visos Latvijas prezidentūras periodos, darbojies Juridiskajā komisijā un Labklājibas komisijā. Šajā darbības periodā lielāko sabiedrības rezonansi ir ieguvusi viņa sagatavotā un praksē ieviestā "Saeimas deputāta ienākumu deklarācija" un piecu Saeimas deputātu "cekas maisu" lietu iesniegšana valsts prokuratūrā.

Nav bijis nevienas Latvijas okupētājvaras organizācijas biedrs (pionieris, komjaunietis, PSKP biedrs). 1998. gadā iestājies Latvijas Tautas Frontē, bijis LTF Rīgas Proletāriešu rajona nodaļas Valdes un Domes loceklis, tās priekšsēdētājs (rotācijas kārtibā), strādājis LTF Politiskajā komitejā.
Bijis LNNK partijas biedrs (1993 - 1997), tās Valdes un Domes loceklis, Goda tiesas priekšsēdētājs. Kļuvis par Tautas partijas biedru (1999. g.).

Atzīmējot viņa sabiedriski politiskās aktivitātes un sakarā ar LR 5. Saeimas deputāta darbības izbeigšanos, par ieguldījumu starptautisko attiecību un institūciju veidošanā saņēmis pateicības rakstus no Igaunijas Nacionālās Sanāksmes, Lietuvas Seima, Ziemeļvalstu Padomes un Beneluksa Starpparlamentārās Asamblejas.
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999. g.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī ar Zemessardzes 5 gadu izdienas goda zīmi (1996. g.).

Precējies. Sieva Skaidrīte ir inženiere celtniece, Nopelniem bagātā sporta meistare basketbolā; par nopelniem Latvijas labā iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (1998. g.). Ģimenē ir divas meitas - Evija Rodke un Agnija Budovska, kuras abas ir absolvējušas Rīgas Medicīnas akadēmiju. Ir divi mazbērni.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts