INGA BRŪVERE-ZARIŅA

latviešu sabiedriskā darbiniece Kanadā,
Latvijai veltītu labdarības akciju iniciatore un vadītāja

Es esmu dzimusi 1953. gadā 25. jūlijā Indianapolē, ASV. Mans tēvs – Andrejs, inženieris, dzimis Liepājā un māte – Biruta, mājsaimniece, dzimusi Babietē, Ābeļu pagastā pie Jēkabpils, precējušies Latvijā. ASV viņi ieceļoja 1949. gadā pēc bēgļu gaitām pēckara Vācijā. Man ir brālis Uldis un māsa Dzintra, abi ir dzimuši Latvijā. Dzīvo ASV. 1982. gadā es apprecējos ar Viesturu Zariņu no Toronto un kopš tā laika dzīvoju Kanādā, no 1984. gada Oukvilas pilsētā (Oakville) 60 km uz dienvidrietumiem no Toronto.

1966.gadā es beidzu pamatskolu Indianapolē, bet 1971.gadā absolvēju vidusskolu Pitsburgā, ASV. Studēju zooloģiju, zobu tehniku un stikla mākslu. Esmu strādājusi kā zobu tehniķe un citus darbus. Piecus gadus darbojos Oukvilas mākslinieku apvienības valdē un biju atbildīga par reklamēšanu. Jau 15 gadus es strādāju kā skolotāja Toronto latviešu skolā “Valodiņa”, mācot Kanādā dzimušos latviešu izcelsmes bērnus.
Esmu locekle latviešu studenšu korporācijā "Gundega" un biju gan Klīvlandes, gan Toronto studenšu korporācijas kopas seniore. Esmu darbojusies Kanadas Baltiešu sieviešu padomē (vairākas reizes arī kā priekšsēde).

Latvijā esmu viesojusies 6 reizes, pirmo reizi ar vīru Viesturu 1984.gadā, bet vēlāk ar visu ģimeni. 1991.gadā dibināju „Project Phoenix”, tā bija labdarbības akcija, kura ilga vairāk kā 10 gadus un uz Latviju sūtīja medicinisko palīdzību ieskaitot krūšu protēzes. Paralēli darbojos Kanādas latviešu organizācijas “Latvia Relief and Development Fund” valdē, kura koordinē un veicina humānās palīdzības darbu Latvijai. 1992.gada pavasarī pati apmeklēju Latviju un viesojos vairākās slimnīcās un pansionātos, noskaidrojot kā no Kanādas varētu palīdzēt. Esmu sūtījusi palīdzību un vairākumā no šīm medicīnas iestādēm arī esmu bijusi: Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcā, Tukuma slimnīcā, Jelgavas slimnīcā, Jēkabpils slimnīcā, Krustpils pansionātā, Jēkabpils bērnu namā, Auces slimnīcā, Liepājas pilsētas Bērnu slimnīcā, Liepājas rajona pansionātā „Rokaži”, Preiļu rajona slimnīcā, Saldus slimnīcā un pansionātā, Nīcas lauku ambulancē Tuberkulozes slimnīcā Rīgā, Stradiņa slimnīcā Rīgā, Rīgas dzemdību namā, Rīgas Tilta ielas pansionātā, Rīgas 7.klīniskajā slimnīcā, Rīgas Traumatoloģijas institūtā, Rīgas kristīgajā skolā, un vēl citur.

1997. gadā es darbojos kā tulce un pavadone Latvijas komandai Pasaules ziemas Speciālās olimpiskajās spēlēs Toronto, un 1999. gadā biju galvenā palīdze Latvijas Speciālās olimpiādes delegācijas vadībai „Raleigh” Vasaras speciālās olimpiskajās spēlēs Ziemeļkarolīnā. Pēc tam iesaistījos vietējās Oakville pilsētas Speciālajā olimpiskajā kustībā un tās valdē izpildīju līdzekļu vākšanas vadītājas vietu. Ieguvu pirmās pakāpes Kanādas trenera tiesības un darbojos ar garīgi atpalikušiem bērniem un pieaugušiem tos apmācot beisbolā un basketbolā. Braucienos uz Latviju esmu apmeklējusi vairākas speciālās internātskolas un ar tām sadarbojusies.

Man interesē stikla māksla un vitrāža. Patīk daba un dzīvnieki. Mājās ir suns Pepsi un kaķene Ķepa, kā arī divi putni un eži. Labprāt vēroju putnus un, ja rodas iespēja, tad arī makšķerēju. Man arī patīk puķu kopšana savā dārzā.

Mana meita Daila dzimusi 1985. gadā un mans dēls Māris 1994. gadā. Daila ir beigusi angļu-franču divplūsmu vidusskolas programmu, šobrīd studē koledžā par terapeiti, ir absolvējusi Toronto latviešu skolu “Valodiņa”, un jau ceturto gadu strādā tajā par skolotāju. Māris mācās angļu-franču divplūsmu pamatskolas 5. klasē un arī apmeklē latviešu skolu “Valodiņu”.

ATTĒLĀ:
Ar vīru Viesturu Zariņu

2005.gada februārī

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Sagatavoja 6.klases skolnieks Jānis Tomašūns
Konsultants Andris Tomašūns

LIIS izstrādne