
automobiļu tehniskās apkopes un remonta speciālists,
1991. gada janvāra barikāžu dalībnieks.
Mūziķis, Vispārējo Dziesmu svētku dalībnieks
“ …neesmu veicis nekādu varoņdarbu, tas bija mans un visu mūsu pienākums, jo mums bija pārliecība, ka Latvijai jābūt brīvai!”
Dainis Brūniņš dzimis 1965. gada 12.aprīlī Gulbenē kā trešais bērns ģimenē. Māte kinomehāniķe, tēvs ekskavatorists ceļu daļā.
Pirmās skolas gaitas sāka Beļavas pagasta Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, Gulbenes vakara maiņu vidusskolā ieguva vidējo izglītību, Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā apguva zināšanas par automobiļu remontu. Interesi par tehniku radīja tēvs, jo Dainis jau bērnībā palīdzēja tēvam tehnikas remontdarbos, iepazina katru mašīnas detaļu. No mātes iemācījās kinoaparatūras uzbūvi. Zēnam bija arī iespēja noskatīties daudzas filmas. Tas paplašināja viņa interešu loku.
Māte bija sporta cienītāja, tad šīs nodarbes pārmantoja bērni, tanī skaitā arī Dainis. Gulbenes rajona tūristu kluba organizētajā ģimeņu pārgājienu ciklā “Atpūtai un veselībai” iesaistījās ne tikai pieredzes bagāti tūristi, bet arī viņu bērni. Dainis palika uzticīgs tūrismam - nebaidīja ne rudens lietus, ne vasaras karstā saule, ne ziemas dienas, kad sals knieba degunā. Dainis gan kājām izstaigājis, gan ar laivu pa upēm, gan ar velosipēdu braucot, iepazinis sava rajona, republikas skaistākās vietas.
Bērnībā iegūtā labā fiziskā sagatavotība palīdzējusi dzīvē izturēt grūtības: padomju armijā 52 reizes lēcis ar izplētni, spēja pārvarēt grūtības Černobiļas AS seku likvidācijas laikā. Bija laiks, kad viņš gadā veica divpadsmit un vairāk pārgājienus.
Ilgstoši strādāja par šoferi “Lauktehnikā”.
Daiņa vaļasprieks – mūzika. Mūzikas mīlestību Dainis pārmantojis gan no mātes un no vectēva Jāņa Porieša, to tālāk papildinot skolās. Dainis pie vectēva iemācījās spēlēt althornu. Viņš beidza Gulbenes Mūzikas skolas pūšamo instrumentu nodaļu, mācījās kopā ar Gati Evelonu un Vodemāru Ieviņu. Kā Mūzikas skolas audzēknis piedalījās konkursā “Ko tu proti?”. Ir spēlējis Gulbenes Kultūras nama pūtēju orķestrī “Degsme”. Kā orķestra dalībnieks piedalījās 17.(1977.), 18. (1980.), 19. Dziesmu svētkos Rīgā (1985.). Kopā ar citiem mūzikas cienītājiem izveidoja pirmos estrādes ansambļus Gulbenē: ”Ceriņzars”, “Viedi”, “Vidis”, “Kvinta”, “Hallo, Gulbene!”. Dainis piedalījās mūzikas festivālā “Gaujas laivinieks”, kurā divus gadus pēc kārtas ieguva skatītāju simpātijas. Labas atsauksmes guva TV dziesmu aptaujā “Vecais Ratiņš’’. Ar labvēļu no Zīgenas pilsētas Vācijā Zigrīdas un Friča Flūgu atbalstu Dainis estrādes ansambļa “Hallo, Gulbene!” sastāvā kopā ar deju kopu “Ratiņš”, kuru vada Edīte Ķikuste, piedalījās koncertceļojumā pa Čehoslovākiju, Vāciju, Poliju (1996.).
Atmodas laikā Dainis Brūniņš 1991. gada naktī no 13. uz 14. janvāri ar vilcienu devās uz Rīgu, lai palīdzētu valstij grūtā brīdī. Viņš nedomāja par sevi, bet gan par Latviju. Kopā ar citiem barikāžu dalībniekiem Dainis sargāja Augstāko Padomi. Kā dārgu piemiņu aizstāvis glabā toreiz izdotos dokumentus: Latvijas Republikas brīvprātīgā Tautas kārtības sarga Pagaidu apliecību, apliecību ieejai LR AP Aizsardzības operatīvajā štābā u. c.
“Šos dokumentus glabāju, lai par to dienu notikumiem konkrētāk varētu pastāstīt gan saviem bērniem, gan skolu jaunatnei,” stāsta Dainis Brūniņš. No 1991. gada 4. marta viņam sākās dienests LR Augstākās Padomes Apsardzes dienestā, kas ilga līdz 1991. gada 5.novembrim (pavēle par pieņemšanu LR Augstākās Padomes Apsardzes dienestā ierakstīta darba grāmatiņā). Viņš Pirmā Latvijas policijas bataljona sastāvā, kuru komandēja pulkvedis Juris Vectirāns, piedalījās 1991. gada 23. augustā CK ēkas ieņemšanā un Alfrēda Rubika arestā, bet dienu vēlāk VDK objektu ieņemšanā Rīgā. Pulkvedis J. Vectirāns raksturo Daini Brūniņu kā apzinīgu pirmā policijas bataljona dalībnieku.
Dainis uzskata: “Piedaloties 1991. gada janvāra barikāžu dienās Rīgā un citos pasākumos Latvijas neatkarības atjaunošanai, neesmu veicis nekādu varoņdarbu, bet tas bija mans un visu mūsu pienākums, jo mums bija pārliecība, ka Latvijai jābūt brīvai!”
Tagad Dainis Brūniņš strādā otro gadu Ozolkalna pamatskolā par direktores vietnieku saimnieciskajā darbā. Viņš pēc darba skolā palīdz sievai Aivai Brūniņai (Laganovskai) piemājas saimniecībā “Lauri”. Palīgi un padomdevēji saimniecības darbos ir Aivas vecāki Rita un Antons Laganovski. Nodarbojas ar lopkopību ģimenes vajadzībām. Graudaugus un dārzeņus audzē tik, cik nepieciešams ģimenes iztikai un lopbarībai.
Ģimenē ir trīs meitas, kuras mācās Ozolkalna pamatskolā: Klinta – 7.klasē, Sanda – 2.klasē, Monta – 1.klasē. Ģimenes tradīcijas tiek turpinātas – visi kopā velta laiku arī ekskursijām.
Tā kā Aiva un Dainis jau no skolas gadiem ar lielu interesi lasīja daiļliteratūru, tad arī tagad brīvajos brīžos abi atvēl laiku grāmatu, laikrakstu un žurnālu lasīšanai. Abonē laikrakstus “Lauku Avīze”, “Dzirkstele”, žurnālus “Mūsmājas”, “Zintnieks”, “Praktiskais Latvietis”. Lasītprieku, interesi izzināt arvien vairāk vecāki audzina arī savos bērnos.
Attēli:
1. D. Brūniņa ģimene.
2. Grupa LR Augstākās Padomes Aizsardzības dalībnieku 1991. gada janvāra Barikāžu dienās Rīgā pie Bastejkalna. D. Brūniņš augšējā rindā otrais no labās.
3. D. Brūniņš ar Gulbenes estrādes ansambli „Kvinta” mūzikas festivālā „Gaujas laivinieks” Lejasciemā.
4. Estrādes ansamblis „Hallo, Gulbene!” kopā ar vidusskolas deju kopu „Ratiņš” E. Ķikustes vadībā koncertceļojumā Vācijā 1996. gadā. D. Brūniņš otrajā rindā otrais no kreisās.
2003.gada novembris
Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja novadpētnieku pulciņš.
Konsultēja skolotāja Biruta Pokule. Datorkonsultante Sofija Sudarova.
LIIS izstrādne