DAINUVĪTE BRŪNIŅA
kinoiekārtu inženiere,
ģimeņu “Spieta” dalībniece,
sportiste, izaudzinājusi septiņus bērnus.
Dainuvīte Brūniņa dzimusi 1941. gada 23. jūnijā Trapenē.
Tēvs Jānis Porietis – skolotājs, māte – beigusi lauksaimniecības skolu. No Dainuvītes tēva kā piemiņa gulbeniešiem palikusi Bērzu iela, kura savu nosaukumu ieguva 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Jānis Porietis, būdams aizsargu organizācijas dalībnieks un skolotājs Gulbenes pamatskolā, kopā ar skolēniem Mežu – dārzu dienās vienai no Gulbenes ielām abās pusēs iestādīja bērzus, un tā iela ieguva Bērzu ielas nosaukumu. Jānis Porietis pārvaldīja vairākas svešvalodas, mācīja skolā mūziku, fiziku, rasēšanu, vadīja arī skolēnu orķestri, spēlēja pūšamos instrumentus. Viņa mīļākais mūzikas instruments bija mežrags. Mūzikas mīlestību Jānis Porietis pārmantoja no sava tēva - Rūdolfa Porieša, kurš ne tikai labi spēlēja vijoli, bet arī pats gatavoja šo instrumentu. Dainuvīte savā mājā kā lielu dārgumu vēl glabā vectēva Rūdolfa darināto vijoli ar paša uzrakstu “R. Porietis”.
Jānis Porietis bija arī labs mākslinieks. Viņš gleznoja dekorācijas amatieru teātra izrādēm, piemēram, pirms kara uzvestajai J. Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” izrādei. Pēckara gados veidoja dekorācijas Gulbenes rūpkombināta dramatiskā kolektīva izrādēm (Andreja Upīša “Zaļā zeme”, “Peldētāja Zuzanna” u. c.).
No saviem vecākiem Dainuvīte pārmantoja arī sporta entuziasmu, tūrisma prieku, ko tālāk pilnveidoja skolā. Viņa aizrāvās ar dažādiem sporta veidiem - spēlēja volejbolu, basketbolu, piedalījās skriešanas, augstlēkšanas, tāllēkšanas sacensībās.
Visu mūžu Dainuvīte Brūniņa nostrādāja Gulbenes kinodirekcijā, arī Beļavas un Lejasciema pagastos par kinomehāniķi, Gulbenes kinoteātrī “Miers” - līdz aiziešanai pensijā (1992.g.). Par apzinīgu darbu viņa saņēma vairākas atzinības. Daži no tiem: Latvijas Valsts kinematogrāfijas komiteja apbalvoja ar nozīmīti “Latvijas labākais kinomehāniķis” (1975.). Ar labiem panākumiem vadīja bērnu kinoteātri “Sprīdītis” Gulbenē. Republikas skolu kinoteātru konkursskatē par labāku kinoizrāžu organizēšanu bērniem un pusaudžiem Latvijas Valsts kinematogrāfijas komiteja bērnu kinoteātrim “Sprīdītis” piešķīra trešo vietu (1984.).
Dainuvītes vīrs Imants Brūniņš strādāja ceļu daļā par ekskavatoristu. Viņa aizraušanās – sports un tūrisms. Viņi uzaudzinājuši septiņus bērnus. Jaunajai paaudzei tika nodota Dainuvītes Brūniņas vecāku, vecvecāku un viņas pašas mākslas, dziesmu un mūzikas mīlestība. Gulbenes Mūzikas skolu beidza dēli Intārs, Dainis un Gundars. Dziesmas un mūzika Brūniņu ģimenē skan bieži, kad pie māmiņas ciemos sabrauc visi septiņi bērni un vienpadsmit mazbērni. Pati Dainuvīte kopā ar dēlu Intāru, viņa sievu un mazdēliņu, dēliem Daini un Gundaru piedalījās dziedošo ģimeņu “Spietā” Lejasciemā.
Brūniņu ģimene bija arī Gulbenes rajona tūristu kluba ģimeņu pārgājienu dalībniece. Viņiem pārgājienu mērķis nebija tikai iegūt tūristu nozīmīti, bet gan atpūsties, iepazīt apkārtni, iemīlēt dabu, uzzināt daudz ko jaunu, rūpēties par savu un bērnu veselību un labu rakstura īpašību ieaudzināšanu. Sirsnība, izpalīdzība, savstarpēja saprašanās bija raksturīga katram pārgājiena dalībniekam - Brūniņu ģimenes loceklim. Dainuvīte uzskata, ka skaistais nav jāmeklē tikai ekskursijās vai pārgājienos ārpus Latvijas robežām, bet lieliskas dabas ainavas, nozīmīgi kultūrvēsturiski pieminekļi, dabas objekti atrodami savā novadā un Latvijā.
Dainuvīte Brūniņa piedalījās Latvijas sporta veterānu spartakiādēs, par labiem sasniegumiem saņēma arī godalgas. Viņa īpaši labus panākumus guva 3., 4., 5. republikas tūristu salidojumā un republikas arodbiedrību sporta sacensībās. Arī vīru Imantu savā laikā daudzināja kā labu riteņbraucēju, slēpotāju, volejbolistu.
Dainuvītes Brūniņas mūža vislielākā bagātība, protams, ir viņas septiņi bērni – divas meitas un pieci dēli. Visiem Dainuvītes bērniem, izņemot Daini, pirmā skola bija Ozolkalna pamatskola. Ģimenes darba un sportisko tradīciju ietekmēti, Dainuvītes bērni rūpējās cits par citu gansporta gaitās, gan tajā laikā, kad māmiņa ar tēti strādāja. Kļūdami pieauguši, viņi ir pazīstami kā labi darba darītāji. Brīvajā laikā ir aktīvi sportisti, dziesmu un mūzikas mīļotāji.
Vecākais dēls Intārs - ar labu vārdu izdaudzināts metinātājs, īpaši labi pārzina automobiļu mehānismu; 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieks;
Evita beigusi Sporta Pedagoģijas akadēmiju, strādā pansionātā “Rūja”;
Dainis strādā par direktora vietnieku saimnieciskajā darbā Ozolkalna pamatskolā;
Raitis beidzis Smiltenes 29. profesionāli tehnisko skolu, strādā ceļu daļā;
Māris mācījies par kinomehāniķi Rīgas 3.tehniskajā skolā, tagad strādā par pastnieku Gulbenē, dienējis Afganistānā.
Lāsma beigusi Sporta Pedagoģijas akadēmiju, strādā Lejasciema pagastā par sporta organizatori;
Gundars ieguvis Rankas arodvidusskolā galdnieka - namdara profesiju.
Meitas Lāsma un Evita beigušas Sporta Pedagoģijas akadēmiju.
Īpaši labus panākumus gūst meita Lāsma Gabdulļina (Brūniņa), kura piedalījās Eiropas strādājošo ziemas sporta spēlēs “Eirofestivāls 2002” Somijā un ieguva divas pirmās un vienu trešo vietu. Arī Lāsmas ģimene – vīrs un abi dēliņi - ir aktīva dzīvesveida piekritēji. Viņi labprāt piedalās dažādās ģimeņu sacensībās, regulāri riteņbraukšanas sacensībās Lejasciemā “Šķūnenieku kauss - 2000.”Dainuvīte Brūniņa grūtību pārvarēšanai galvenokārt spēku smēlusi savos bērnos, bieži arī labā dziesmā, vērtīgā grāmatā, interesantos pārgājienos kopā ar bērniem. Dainuvīte ir Māte, kura prot gaidīt, prot piedot, prot mierināt ar savu sirds siltumu, prot palīdzēt grūtā brīdī.
Attēlos:
1. Dainuvīte Brūniņa (pirmā no labās puses) kopā ar vecāko meitu Evitu;
2. Dainuvīte Brūniņa kopā ar ģimeni dēlu Intāra un Daiņa Mūzikas skolas izlaidumā;
3. Dainuvīte Brūniņa (pirmā no kreisās puses) republikas 24. Veterānu spartakiādes parādē Aizputē 1987. gadā; startē Gulbenes rajona komandā.
2003.gada novembris
Materiālu sagatavoja Ozolkalna pamatskolas novadpētnieki.
Konsultēja skolotāja Biruta Pokule.
Datorkonsultante Sofija Sudarova.
LIIS izstrādne