ALEKSANDRS BRIEDIS

izglītības un sporta darbinieks, bērnu motosporta
un skijoringa iniciators, publicists, apbalvots ar
Trīszvaigžņu ordeņa Goda zīmi

Esmu dzimis 1938.gadā Rīgā. 1962.gadā ar jurista diplomu absolvēju Latvijas Valsts Universitāti, tomēr tieši jurista darbā esmu strādājis maz. Esmu strādājis automotoklubā Bieriņi, šī kluba bērnu motosporta skolā, Rīgas motorrūpnīcā Sarkanā Zvaigzne, Rīgas DOSAAF organizācijā (padomju tehnisko sporta klubu apvienība), bet kopš 1992.g. - Rīgas jauno tehniķu stacijā.
Skolas gados kopā ar savu klasesbiedru Voldemāru Branku (rakstnieka Voldemāra Brankas dēlu) apguvu motociklu, kas viņam bija uzdāvināts. Izveidojāmies 11 skolas biedru grupa, kas aizrāvāmies ar motocikliem. Tā kā lielajos sporta klubos ar sacīkšu motocikliem mums nebija iespējas darboties, aizgājām tautas sporta virzienā, faktiski mēs to radījām. Jau studējot tiku saistījies ar jaunatnes motorizācijas procesu - kopā ar domubiedriem izveidoju LVU motosporta sekciju, motobola komandu, sarīkoju pirmo 5 komandu turnīru motobolā (izpelnoties asu LVU Kara katedras kritiku).
1958.gadā, izmantojot Hruščova atkušņa iespējas, kopā ar citiem domubiedriem izveidoju automotoklubu Bieriņi (oficiālais statuss DOSAAF paspārnē kopš 1960.g.). 1960.-1961.gadā klubā tika organizētas vienas no pasaulē pirmajām motovelosipēdistu, mopēdistu, motorolleristu sacensībām krosā un šosejā. 1964.gadā pie Rīgas 4.vidusskolas tika izveidota pasaulē pirmā bērnu motosporta skola. Šajā gadā arī (līdzīgi citām Eiropas valstīm) Baldones un Bieriņu trasēs sākām organizēt nacionālo bērnu un skolēnu mazmoto krosa un šosejas čempionātu Latvijas 50 cm³ Lielā Balva (par gadu apsteidzām Lielbritāniju). Klubs panāca skijoringa renesansi Latvijā (1963.), bet, pēc demonstrējuma mača Maskavā, ar 1972.gadu skijorings kļuva par Latvijas nacionālo sportu. 1971.gadā tika iedibināts bērnu un skolēnu mazmotokrosa turnīrs Zelta mopēds (1971.). Tas viss ievadīja pārmaiņu laikmetu Latvijas līdz tam klasiskajā motosporta attīstības vēsturē: plaši iesaistījās bērni un tautas motosportisti - parasto personīgo motociklu īpašnieki, motorolleru un motovelosipēdu vadītāji, un tolaik par to klubam tika izvirzītas apsūdzības padomju motosporta izkropļošanā.
Palīdzēju klubam izmantot jaunās izmaiņas likumdošanā, lai pārietu uz plašu daudzpusīgu saimniecisko darbību (nozīmītes, reklāmas, ražošana, pakalpojumi). Tā varējām iegādāties 120 moto un 11 auto vienību, kā arī guvām augstus sasniegumus (uzvara 1962.g. Latvijas DOSAAF blakusvāģu krosa čempionātā, kluba sporta skolas komandu uzvaras PSRS vienpadsmit štata DOSAAF sporta skolu vidū 1972. - 1973.gadā). Bieriņi kļuva par draudu lielajiem DOSAAF štata klubiem un skolām, un pie pirmās izdevības 1975.gadā kā nevadāma organizācija klubs tika likvidēts, reorganizējot par Mārupes kolhoza Tehniskā sporta klubu (tas uzticīgi turpināja Bieriņu tradīcijas līdz Atmodai).
Pateicoties Bieriņu vecbiedra, sporta motociklu konstruktora V.Kleinberga ierosmei, es tiku pieņemts darbā rūpnīcas Sarkanā Zvaigzne sporta un reklāmas birojā. Jau 1976.gadā man izdevās sasniegt rūpnīcas aktivitātes pieaugumu Latvijas bērnu motosporta attīstīšanā - rīkojām visas lielvalsts sacensības mopēdkrosā un skijoringā ar simtiem dalībnieku pat no Sibirijas un Kamčatkas. Kopā ar Kleinbergu 1986.g. panākam, ka Latvijai mazmotora un skijoringa sportā tiek piešķirts īpašs statuss - ar motosportu ir atļauts nodarboties no 8 gadiem (pārējā valstī no 12 - 14 g.). Latvija ir arī vienīgā vieta savienībā, kur var kļūt par nacionālo sporta meistaru skijoringā.
Ar 1979.gadu blakus Zelta mopēda krosa čempionātiem Rīgā Uzvaras parka trasē rīkojam arī pirmās Latvijas skolēnu šosejas mazmotosacīkstes, kuras papildina bērnu veloturnīrs (no trīsriteņa līdz tautas klašu divriteņu vadītājiem). Tas kļūst par skolēnu sporta tradīciju un tiek organizēts visos Latvijas kartodromos. (Tomēr nereti sastapāmies ar aktīvu pretdarbību: 1979.gada septembrī, protestējot pret uzsākto bērnu mototrases Bieriņi iznīcināšanu, kopā ar 4.vidusskolas un 8.pamatskolas skolēniem nācās organizēt vienu no padomju laikā retajiem sēdošajiem piketiem. Tas notika Rīgā Ļeņina rajona deputātu sesijas laikā pie Auroras sporta nama. Mūsu piketu izklīdināja milicija, taču trases apdraudētāji pierimās.)
Ar 1988.gadu, saņemot atbalstu no Izglītības ministrijas, paralēli motrorūpnīcas lielajiem Zelta mopēda krosiem rīkoju Rīgas Jauno tehniķu stacijas balvu izcīņu starp republikām šosejas mopēdsacensībās. Atmodas laikā, piedaloties dāņu skolēniem, tās kļuva starptautiskas. Dāņi startēja ar speciālām Hondām un Jamahām, bet izbrīnā bija spiesti piekāpties latviešu moderno mājamatnieku forsētajiem motovelosipēdiem. 1988.gadā perestrikas gaisotnē man izdodas panākt , ka PSRS Motosporta federācijā izveido īpašu bērnu motosporta attīstības komiteju (kļūstu par tās vadītāju). 1989.gadā pirmo reizi PSRS Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādes teritorijā tiek sarīkotas mazmotošosejas un skrituļskijoringa sacensības. Latvijas Zelta mopēda komandu desants tajā piedalās jau ar Latvijas karogu. Tā ir uzskatāma pretinde Krievijas centrus sagrābjošajai motohuligānu - rokeru sērgai un to pavadošajai satiksmes negadījumu straumei. Šo latviešu uzsākto kaimiņu izglītošanas darbu pārtrauc PSRS sabrukums. Vēl 1990.gadā Maskavā iznāca mana grāmata Mazmotors. Skijorings, kurā bija plašs vēstures un statistikas materiāls. Populāra kļūst arī Rīgas kinostudijas filma Zelta mopēds (1986.); tiek uzņemts sižets kinožurnālā Sporta apskats (1987.g.Nr.4).
Par motorizācijas kultūrtradīciju veidošanu, mazmoto, skijoringa un citiem jautājumiem esmu uzrakstījis ap 1000 rakstu, kas publicēti gan Latvijā , gan ārvalstīs.
Ar 1994.gadu aktīvi darbojos Latvijas Skolu sporta federācijā, rīkojot ne tikai Latvijas skolēnu mazmotošosejas un riteņbraukšanas sacensības kartodromos, bet turpinot arī kopš septiņdesmitajiem gadiem aizsāktās sacensības dzīvesvietās. Tās notiek Bieriņos un Uzvaras parkā Rīgā - pāri par 60 sacensību gadā. Vienlaicīgi apmācīti arī jauni treneri un tiesneši. Viņu vidū minami A.Ābols, A.- I. Vomi, Dz.Blūms, Ē.Blūms, I.Pārums, I.Treilone, A.Getaute, arī daudz ārvalstnieku, īpaši no Krievijas.
Desmiti mazmoto un skijoringa sacensību masveidības gadu Latvijā ar Ginesa grāmatas cienīgiem dalībnieku rekordskaitļiem uzskatāmi par mūsdienīgas, latviskas motorizācijas kultūrtradīciju veidošanās laikmetu, kuru loma sabiedrībā vēl nav īsti apzināta.

ATTĒLI:
1995.gada maijā Uzvaras parkā Rīgā. Bērnu sacensības pēc dzīvesvietām noris sezonā ap trīsdesmit reižu. Daudziem dalībniekiem jau ir zināma šī tradīcija - pulcēties šajā parkā trešdienu novakaros. Arī šogad.

2000.gada martā

LIIS izstrādne