ALDONA BRIEDE
Zobārste, profesijā nostrādājusi vairāk
kā 50 gadu
Aktīva Atmodas laika notikumu dalībniece
Aldona Briede (pirms laulībām Šķiltere) dzimusi 1930. gada
16. decembrī Rīgā farmaceita Viktora Šķiltera un Emīlijas Šķilteres ģimenē. Šajā
ģimenē aug 4 meitas.
Ziemas ģimene dzīvo Rīgā, bet vasaras pavada Limbažos pie vecvecākiem. Pirmie
skolas gadi aizvadīti Valda Zālīša pamatskolā. 1941. gadā pēc okupācijas māju
nacionalizē, un māte ar abiem jaunākajiem bērniem pārceļas uz Limbažiem, lai
saglabātu dzīvokli, jo vecvecāki ir miruši. 1942. gadā uz Limbažiem pārnāk arī
Aldona ar vecāko māsu, un skolas gaitas turpina Limbažos.
Limbažos pavadīts tā sauktais vācu laiks, pieredzēta otrreizēja krievu
ienākšana. Par tajā laikā piedzīvoto Aldona raksta B. Plūmes grāmatā „Limbažu
stāsti”. Aldona augusi patriotiski noskaņotā ģimenē. No bērnības kā nozīmīgus
atceras valsts svētkus – 18. novembri, krāšņi saposto pilsētu, ielu malās
degošās sveces. Atceras vecāku dziļo cieņu pret valsts vadītājiem, visu
latvisko. Tā kā ģimenes nostāja ir zināma, padomju laikā tēvu no docenta un
katedras vadītāja amata pazemina par vecāko pasniedzēju. Arī Aldonai nekad
„nepiedāvā” stāties komjaunatnē vai partijā.
1950. gadā Aldona beidz Limbažu vidusskolu, paralēli apgūstot klavierspēli gan
privāti, gan bērnu mūzikas skolā. Aldonai tuvāki humanitārie priekšmeti, un viņa
grib studēt filoloģiju. Bet vēl tagad viņai ausīs skan tēva vārdi: „Vai tu gribi
bāzt galvā Ļeņina un Staļina rakstus? Medicīna vismaz ir mūžīga, nemainīga.” Pēc
vidusskolas beigšanas Aldona iestājas Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības
fakultātē, bet pēc 2 gadu studijām pāriet uz Stomatoloģijas fakultāti, ko beidz
1955. gadā. Šajā laikā arī nodibināta ģimene. Aldona sāk strādāt Limbažu
poliklīnikā par stomatoloģi. Viss darba mūžs pavadīts Limbažu rajonā.
Ar neviltotu prieku Aldona atceras Trešo atmodas laiku: „Tas bija neatkārtojams
savā vienreizīgumā un cerībās, kad nebija iespējams valdīt asaras, dzirdot
Latvijas valsts himnu.” Aldona ar ģimeni piedalās visos tā laika pasākumos – gan
sanāksmē, kur M. Vulfsons paziņo par
Molotova – Ribentropa paktu, gan Daugavmalā, kur plīvo sarkanbaltsarkano karogu
jūra, gan Mežaparkā, kad Ieva Akurātere dzied lūgšanu tautai, gan Baltijas ceļā.
Ļoti saviļņojošs ir brīdis, kad Limbažos pirmajā oficiālajā TF gājienā nes
Latvijas karogu, ko visus okupācijas gadus Šķilteru ģimene ir glabājusi mājās,
noslēptu klavierēs. Tagad karogs nodots muzejā.
1991.gada janvārī Aldona viesojas Zviedrijā, vēl neko nezinot par barikādēm.
Pienāk ziņas no Latvijas, un katru vakaru ar uztraukumu viņa klausās pārraides
no Latvijas. Aldonu aicina palikt Zviedrijā un pieprasīt pilsonību, bet galvā ir
tikai viena doma – ātrāk tikt mājās Te pienāk arī satraucoša ziņa par pirmajiem
upuriem. Otrā rītā jau visas Zviedrijas avīzes raksta par nošauto Andri Slapiņu,
par ievainotajiem. Aldona atgriežas mājās vedot līdzi zviedru laikrakstus.
Atgriežas ar baiļu sajūtu, jo nezina, kas īsti notiek Latvijā. Lidostā Aldonu
sagaida abi dēli.
Tagad Aldona nedaudz strādā, daudz lasa, risina krustvārdu mīklas, vasarā
rušinās dārzā un grib būt laba vecmamma saviem 5 mazbērniem un 1 mazmazbērnam.
Limbažu 3. vidusskola
Sagatavoja Arnis Kalviškis - 10.a klase
Konsultante Limbažu 3. vidusskolas skolotāja Daiga Rudzīte
Ievietots ar VJIC atbalstu