PALMIRA BRICE

Skolotāja, kultūras darbiniece, valsts ierēdne
Madonas rajona Dziesmu un dejusvētku dalībnieku organizētāja 40 gadu garumā

Dzimusi 1931. gadā Alūksnes rajona Liepnas pagastā. Augusi strādīgā un stiprā četru bērnu zemnieku ģimenē, ģimenē, kuru dzīve nelutināja. Skolas gaitas uzsākusi Liepnas pamatskolā, turpinājusi Balvu vidusskolā, jau skolas gados būdama ļoti aktīva sabiedriskajā dzīvē un sportā.
Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē 1956. gadā Palmiras skolotājas gaitas sākās Liepnas vidusskolā, ilga 1,5 gadu un turpinājās, pildot Madonas rajona Mētrienas pamatskolas direktores pienākumus. Aktīvā un enerģiskā rakstura dēļ viņa rajonā bija ievērota un ar 1964.gada 15. augustu tika norīkota darbā par Madonas rajona kultūras nodaļas vadītāju.

Un tā, vairāk kā 40 gadu viņa vada valsts kultūrpolitiku Madonas rajonā: radoši, aizrautīgi ar lielu atbildības sajūtu un mīlestību pret darāmo darbu. Daudzi jauninājumi un ierosmes rajona kultūras dzīvei ir nākuši tieši no Palmiras Brices:
• Viņas izauklēta un realizēta ir ideja par bērnu mākslas skolu Madonā. Kad 1975. gada 8. septembrī to atklāja, tā bija pirmā šāda skola lauku rajonā. Ar pateicību viņa atceras kolēģus – gan Rasmu Cunsku, tajā laikā rajona Izglītības nodaļas vadītāju, kura palīdzēja atrast skolai telpas, atvēlot (ne bez grūtībām) 2. vidusskolas aktu zāli, gan Dzelzavas palīgskolu, kur izgatavoja skolai pirmos 10 molbertus, gan Smiltenes mūzikas skolas direktoru A. Kumsāru, kurš ieteica Jāni Simsonu - pirmo Madonas Bērnu mākslas skolas direktoru. Viņu pierunāt Palmirai nenācās viegli.
• Liels un paliekošs darbs ir ieguldīts ikgadējo Mākslas dienu pasākumu organizēšanā Madonas rajonā. Kopā ar Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Madonas Mākslas skolu un māksliniekiem rajona kultūras un tautas namos tika iekārtotas vairāk nekā 20 profesionālo mākslinieku darbu izstādes. Palmiras idejas bijušas pamats daudzām neparastām izstādēm. Piemēram, viņa noorganizēja rajonā pirmo vitrāžu izstādi (Tā notika 1984. gadā dārzniecībā “Iedzēni” ar nosaukumu “ Vide. Daba. Cilvēks”), kā arī pirmo Edītes Vīgneres- Paulas gobelēnu izstādi Madonas muzeja telpās. 1987.gada vasarā Palmira noorganizēja pirmo Koktēlniecības simpoziju Madonas rajona Biksērē, kurā piedalās 5 profesionāli mākslinieki, viņu vidū arī A. Gulbis un A. Dumpe .

Arī tas, ka skveriņā pretī Madonas KN izveidota piemiņas vieta R. Blaumanim, ir Palmiras Brices nopelns. Organizējot 6. Tautas teātru salidojumu Madonā 1987.gadā, tieši Palmirai radās doma atstāt pilsētai kaut ko paliekošu pēc šī notikuma, un viņa vāca ziedojumus no salidojuma viesiem un īsā laikā noorganizēja piemiņas akmens uzstādīšanu pilsētā.

No visiem pienākumiem vismīļākais darbs Palmirai ir tautas mākslas tradīciju kopšana, saglabāšana un attīstīšana. Šajā procesā kā nozīmīgākais ir DZIESMU UN DEJU SVĒTKU tradīcijas uzturēšana. 2003. gada 23. Vispārējie latviešu dziesmu svētki bija pēc skaita desmitie, uz kuriem Madonas rajona vairāk nekā 1000 dalībnieku kuplo pašdarbnieku saimi organizēja Palmira. Viņas pārziņā ir rajona kopmēģinājumi, skates un svētki. Viņa šo darbu veic, arvien ko jaunu ieviešot tradicionālajā ritējumā:
• 1970. gadā, gatavojoties kārtējiem rajona Dziesmu un deju svētkiem, viņa savāc, apkopo un panāk, ka tiek izdots pirmais buklets par koru un deju kolektīvu vēsturi Madonas rajonā.
• 1973. gadā organizē Dziesmu svētku simtgades ieskaņu koncertu Cesvaines pils pagalmā ar latvijas izcilāko koru un diriģentu piedalīšanos un skaistus svētkus Madonas estrādē.
• 1980. gada un 1985. gada Dziesmu svētku gājienā Rīgā Madonas rajona dalībnieku gājiena noformējums tiek atzīts par visgaumīgāko un saņem Mākslinieku savienības balvu. Tas bija iespējams, pateicoties Palmiras Brices enerģiskajai rīcībai sarūpējot visiem kolektīviem skaistus, tautas tērpiem pieskaņotus, svētku karogus. Viņa pati grieza, šuva un krāsoja, viņai palīdzēja visi muzeja un kultūras nama darbinieki. Atceroties šo tik sarežģīto darbu, viņa stāsta: ”Gadiem ilgi biju vērojusi raibumu, bezgaumīgos lozungus, ko lika nest dalībniekiem svētku gājienā. Regulāri rūpējoties par koru, deju kolektīvu noformējumu svētku gājienam, man radās ideja izgatavot visām rajona vienādus svinīgus karogus, līdzīgi kā katoļu baznīcai – procesijas gājienā. Esmu katoļticīga un bērnībā pati esmu piedalījusies tādā procesijā. Tas man ir dziļi iespiedies atmiņā, kā saposta, baltā kleitā, gāju procesijā apkārt Liepnas katoļu baznīcai un kaisīju ceļā ziediņus.”
No sadarbības ar koriem Palmirai spilgtā atmiņā palicis arī 1984. gads, kad novadniekam, Latvijas brīvvalsts laika izcilajam diriģentam T. Reiteram bija 100. dzimšanas diena. Tajos laikos T. Reiteru skaļi godināt nebija iespējams, un tā Palmirai radās doma organizēt republikas jauno diriģentu vadīto koru koncertu veltītu šis dienas atcerei. Pieteicās 20 kori. Koncerts izdevās lieliski, ko vēl tagad atceras daudzi toreizējie jaunie diriģenti.
Pēc P. Brices iniciatīvas Madonā tika dibināts rajona skolotāju un kultūras darbinieku koris, par diriģentu uzaicināts Jānis Zirnis. Koris pavēra nevienu vien spožu lappusi rajona koru kultūras vēsturē. Arī vīru koris “Gaiziņš” Palmiru sauc par “krustmāti”.
Savu lielo organizatorisko darbu Palmira Brice veikusi, pati aktīvi piedaloties pašdarbībā : dejoja TDA ”Vidzeme”, vēlāk, kad tika dibināts aušanas pulciņš pie Madonas kultūras nama, viņa auda latviskās segas. Viņa aktīvi atbalstīja Laimdotas Andersones ideju par pirmās dāmu deju grupas izveidošanu Latvijā un pati vēl joprojām dejo Madonas dāmu deju kopā.
Aktīvais darbs un pastāvīgā tieksme pēc neparastā, neikdienišķā un jaunā ir vainagojies ar gandarījumu par padarīto. Saņemti daudzi Atzinības raksti un Goda nosaukumi, kurus Palmira glabā sava rakstāmgalda atvilknē. Pie sienas kabinetā redzams Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gadā izsniegtais Atzinības raksts “Par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā”.
Palmira Brice arī šodien, būdama Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore, ir atbildīga par rajona kultūras dzīvi.

ATTĒLI:
1. Palmira sporta aktivitātēs (1965.)
2. Palmira pieredzes apmaiņas pasākumā Rēzeknes rajona “Untumos”
3. 2001. gada 12. novembrī Palmiru Brici sveic 70 gadu jubilejā.

2005.gada marts

Madonas Valsts ģimnāzijas
Materiālu sagatavoja Nauris Brilovskis (10.d klases skolnieks)
Projekta vadītāj I.Gailuma

LIIS izstrādne