
Ādažu novada domes priekšsēdētājs,
piedalījās barikāžu laika notikumos
Dzimis 1961.gada 7.augustā Ilūkstē, kur pavadījis
skaistākos bērnības gadus. Beidzis Ilūkstes 1. vidusskolu un studējis
Lauksaimniecības akadēmijā, kur ieguvis inženiera - celtnieka izglītību. 1983.
gadā pārcēlies uz dzīvi Ādažos. Strādājis uzņēmumā kolhozs Ādaži. 1990. gadā
krasi mainījās darba dzīve, kad no pavisam vienkārša celtnieka kļuvis par Ādažu
novada domes priekšsēdētāju.
Lielu atbalstu vienmēr sniegusi ģimene, vecāki jau no agras bērnības radinājuši
pie darba. Tēvs strādājis par kolhoza priekšsēdētāju un savā dzimtajā pusē bija
ļoti iecienīts. Māte strādāja par bibliotekāri Ilūkstē. Tēvs, kurš nāk no
Latgales, jau bērnībā kļuva par bāreni un agri sāka strādāt par ganu, iemācoties
dzīvot patstāvīgi. Māte Ausma, kas nāk no Baltmuižas, arī piedzīvojusi grūtu
bērnību, viņas tēvs gājis bojā Otrajā pasaules karā. Ausmu uzaudzināja tikai
viņas māte, kas bija ļoti stipra sieviete. Normunds saka, ka ir ļoti pateicīgs
par to, ka viņam vecāki iemācīja pašu svarīgāko - atbildības sajūtu un pienākuma
apziņu.
Bērnībā
Normunds ļoti aizrāvies ar mūziku un dejām, viņš bija vēlējies kļūt slavens.
Būdams mazs, ar kaimiņu mājas bērniem pagalmā rīkoja koncertus ar dejošanu,
dziedāšanu un dzejoļu skaitīšanu. Tie viņam sagādāja prieku, jo viņam patika
uzstāties un arī izvērtēt citu priekšnesumus. Skolā bijis ļoti centīgs, apzinīgs
skolēns un atzīmes bijušas ļoti labas. Kā smej pats Normunds: Biju skolotāju
mīlulis. Jau no 2. klases aizrāvies ar tautas dejām, teātri un orientēšanās
sportu. Vēlāk ļoti patikusi fizika, tā arī labi padevusies. Normunds bijis ļoti
komunikabls, zinātkārs bērns, un uz skolu devies ar prieku. Bērnībā ļoti daudz
lasījis, mīļākā grāmata bija A. Dimā Trīs musketieri.
Normunds atzīst, ka ļoti liela nozīme viņa dzīvē ir mērķiem. Kad biju mazs,
mans mērķis bija noķert līdaku, aizrautīgi stāsta Normunds. Tomēr, pieaugot
pašam, auga arī mērķi. Viens no Normunda mērķiem, viņam kļūstot par Ādažu novada
domes priekšsēdētāju, kas tagad ir jau veiksmīgi piepildījies, ir Ādažu tilts.
Vecais tilts bijis ļoti nedrošs, un bija nepieciešams jauns, kas būtu drošāks.
Normunds stāsta, ka bez mērķiem viņš nesaskata savas dzīves jēgu. Mērķtiecīga
darba rezultāts vienmēr ir labs, piemēram, tilts rada daudz prieka cilvēkiem.
Pašlaik Ādažos top jauns tirdzniecības centrs un jauna dzīvojamā ēka, liels
atbalsts tiek sniegts jaunas skolas ēkas celtniecībai. Normunds vēl plāno Ādažos
uzbūvēt jaunu kultūras centru, jaunus ceļus, lai cilvēki nebaidītos braukt ar
mašīnām, domes ēkas piebūvi, slēpošanas trasi, lai uz Ādažiem brauktu vairāk
tūristu. Domā arī par estrādi, lai pašmāju zvaigznēm būtu, kur uzstāties.
Normunds cer, ka ar laiku šie mērķi piepildīsies.
Katru dienu Normunds centīgi strādā, lai Ādažu novada ļaudīm dzīve kļūtu labāka.
Mērķtiecība, kas ir viena no galvenajām Normunda rakstura īpašībām, viņam ļoti
palīdzējusi dzīvē, lai viņš sasniegtu savus mērķus un ieceres, kaut arī darbā
dažreiz ir grūti pārliecināt citus. Protams, viņa darbs nav no vieglajiem, tas
prasa daudz zināšanu, laika un uzmanības. Kaut gan Normunds darbā ir ļoti
noslogots, tomēr tas nekad nav par iemeslu sliktam garastāvoklim.
Atmodas gados Normunds ļoti vēlējās, lai Latvija atgūtu neatkarību, jo savā
sirdī viņš ir īsts patriots. Kad padomju vara krita, Normunds piedalījās
barikāžu laika notikumos, kopā ar ādažniekiem brauca sargāt Latvijas televīziju.
Tas bija janvārī, un, tā kā cilvēki uz barikādēm pavadīja cauras naktis un
dienas, Normunds no rītiem organizēja pārtiku un siltu tēju, ko veda barikāžu
dalībniekiem. 1991.gadā gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji gribēja atjaunot
Latviju kā neatkarīgu valsti. Tagad visiem jāstrādā, lai neatkarīgā Latvijas
valsts attīstītos. Latvija, viņaprāt, ir ļoti skaista un brīnumaina zeme.
Normunds atzīst, ka viņam ļoti patīk ceļot pa Latviju. Kad kopā ar meitu
noskatījies filmu Rīgas sargi, sajuties lepns, ka arī meita Elza interesējas par
Latvijas vēsturi.
Normunds
ir precējies, viņam ir 3 bērni. Vecākais un nopietnākais - dēls Artūrs, kuram
pašlaik ir 22 gadi, studē sabiedriskās attiecības un aizraujas ar galda spēlēm
un dejām. 20 gadu vecais Kaspars arī ir students - studē reklāmas menedžmentu un
aizraujas ar teātra spēli un fotogrāfēšanu. Meita Elza, kurai ir 12 gadi, mācās
Privātajā vidusskolā Ādažu Brīvā Valdorfa skola 6. klasē. Elza aizraujas
ar zīmēšanu, klavieru un ģitāras spēli. Sieva Sandra, ar kuru Normunds kopā
pavadījis 25 savus dzīves gadus, strādā par bērnudārza vadītāju Ādažos.
Normundam ir ļoti laba humora izjūta, ar kuru viņš iepriecina ģimeni. Normunds
atzīst, ka viņa dzīves galvenais moto ir Bez mīlestības nedzīvojiet,
tāpēc audzina savus bērnus ar mīlestību, un ir pārliecināts, ka tikai tā var
uzaudzināt labus cilvēkus. Būdams liels romantiķis, uzskata, ka dzīve ir īsa un
tajā vajag daudz skaistuma. Pats Normunds aizraujas ar medībām, makšķerēšanu un
dziedāšanu, daudz ceļo kopā ar ģimeni. Ģimenei ir arī dažādas svētku tradīcijas.
Jāņi tiek svinēti lauku mājās Vecpiebalgā, kur ir liels ugunskurs, pirts un
patriotiski noskaņoti līgotāji.
Pat redzot Normundu uz īsu brīdi, var pamanīt, ka viņš izstaro labestību un
miermīlību. Citiem viņš iesaka nekad neaizmirst savus sapņus un vienmēr sasniegt
savus mērķus. Normunds savas dzīves laikā ir sapratis, ka vissvarīgākā ir
ģimene, un tikai tad darbs.
Ja Normundam būtu burvju nūjiņa, viņš parūpētos par valsti, uzburot tai
pietiekami naudas, lai varētu pensionāriem samaksātu pienācīgas pensijas. Katrā
ziņā vislielākais Normunda sapnis ir, lai pasaulē visi dzīvotu saticīgi,
respektētu viens otru un, lai nebūtu kara. Viņš vēlētos, lai pasaulē būtu vairāk
labu un saliedētu cilvēku. Normunds apzinās, ka viņam nebūs burvju nūjiņas,
tādēļ viņš cenšas veikt brīnumdarbus bez tās.
Attēli:
1. 2002. gadā ar kolēģiem Ādažu novada domē.
2. 2006. gadā ar sievu Sandru un meitu Elzu Čehijā.
3. 2006. gadā savā dzimšanas dienā ar sievu Sandru.
2008. gada aprīlis
Sadarbībā ar Normundu Breidaku
sagatavoja 6. klases skolnieces Zelda Zemzare un Elza Breidaka.
Konsultante skolotāja Silga Āriņa
Ievietots ar VJIC atbalstu