ARTURS BORUKS

Dr. habil. agr., valsts emeritētais zinātnieks,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi

Esmu dzimis 1918. gada 23. septembrī, laikā, kad mani vecāki bija devušies bēgļu gaitās līdz ar daudziem simtiem tūkstošiiem citu latviešu. Vecāki tolaik dzīvoja Augšzemē, Jaunjelgavā, un pakļāvās krievu armijas virspavēlniecības rīkojumam par dzimtās pilsētas atstāšanu, jo tai tuvojās frontes līnija.
Beidzoties brīvības cīņām un Latvijai noslēdzot mierlīgumu ar Krievijas Federāciju, bēgļi atgriezās dzimtajā Latvijā. Līdz ar viņiem 1921. gadā mājās pārbrauca arī mani vecāki kopā ar māsu Veru un mani. Pirmie gadi pēc atgriešanās bija grūti, jo kara laikā bija zaudēta iedzīve, un viss bija jāsāk no jauna. Bet sirdīs latviešu lielākajai daļai gaiši mirdzēja brīvību atguvusī Latvija, un rokas nebijās darba. Mans tēvs bija kokrūpniecības speciālists, viņš strādāja vairākās vietās - no Jaunjelgavas pārcēlāmies uz Kurzemi, tad Sloku, kur arī sāku savas skolas gaitas. Ar 1928. gadu pārbraucām uz Rīgu, un še aizritēja manas turpmākās skolas gaitas.
1929. gada beigās sākās pasaules ekonomiskā krīze, kuru bija izraisījusi ASV biržas un banku darbinieku neapvaldītā spekulācija. Krīze pārmetās arī uz Latviju, kurā, tāpat kā citās valstīs, bankrotēja bankas un citi uzņēmumi, kritās ražotāju cenas un auga bezdarbs. Lai glābtu liberālo kustību, ASV prezidenta kandidāts Franklins Rūzvelts realizēja nedzirdētus un neierastus pasākumus - brīvā jeb neierobežotā liberālisma vietā viņš ieviesa regulētu un valsts iegrožotu liberālismu, apzīmējot to par jauno kursu. Tādējādi viņam izdevās novērst haosu un bezatbildību. Eiropas valstis, lai izrautos no bezdarba un bada, plaši ieviesa valsts aizsardzības pasākumus un lielākoties deklarēja, ka brīvā iniciatīva ir savienojama ar atbildību un iegrožotu valsts aizsardzību. Šie lielie notikumi, kas norisinājās visā pasaulē, stipri ietekmēja manu turpmāko dzīvi.
Šai laikā beidzu pamatskolu, vidusskolu un iestājos Latvijas Universitātē. Pasaulē vairojās saspīlējums, un Latvijas valsts intereses prasīja, lai viņas dēli pilda savu pienākumu pret Dzimteni - pēc trešā kursa aizgāju armijā, beidzu Instruktoru rotu un piedzīvoju Latvijas norietu un okupāciju. Man laimējās izrauties no iesaistes karā, sākumā piedzīvoju vienas okupācijas maiņu ar citu. Kara laikā beidzu LU, bet tā beigās kļuvu leģionārs un domāju, ka aizstāvu Latvijas brīvību. Tad sekoja sagrāve, filtrācijas nometne Krievijā.
1947. gadā dzīve bija jāsāk no jauna. Sāku strādāt lauksaimniecībā, kurā paliku visu turpmāko laiku. Neklātienē, 1963. gadā, otrreiz beidzu Latvijas universitāti, Ekonomikas fakultāti, un pārgāju no Zemes ierīcības institūta (tolaik - Zemesprojekts) uz Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtu - par vecāko inženieri, tad par zinātnisko līdzstrādnieku, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (kopš 1973.), par vadošo pētnieku un par profesoru.
Mana tēma un darba lauks visus šos gadus ir bijis zemes kadastrs un zemes racionāla izmantošana. Šo tēmu sākuma periodā vadīja prof. K. Brīvkalns. Vēl strādādams institūtā Zemesprojekts, līdzdarbojos zemes kvalitātes vērtēšanas metodikas izstrādāšanā un kadastra sistēmas ieviešanā prof. K. Brīvkalna vadībā, un 1966. gadā kopā ar viņu saņēmu Latvijas PSR Valsts prēmiju par augšņu kvalitātes vērtēšanu. 1966. gadā aizstāvēju arī ekonomisko zinātņu kandidāta grādu. Sekojošos gados aktīvi darbojos arī graudu audzēšanas jomā, un 1990. gadā otrreiz kopā ar citiem saņēmu Latvijas Valsts prēmiju par intensīvu graudaugu audzēšanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.
Latvijas suverenitātes atjaunošanas laikā aktīvi piedalījos Latvijas Republikas agrārās reformas, zemes reformas un zemes privatizācijas likumu izstrādāšanā`, kā arī sagatavoju likumu par zemes nodokli, kurus visus apstiprināja Latvijas Saeima. 1991. gadā par līdzdalību zemes likumdošanā un noteikumu izstrādē man piešķīra Sējēja prēmiju zinātnē.
1990. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LLU) aizstāvēju doktora zinātnisko grādu. 1992. gada 3. jūlijā LLU Lauksaimniecības nozares habilitācijas padome man piešķīra habilitētā doktora grādu lauksaimniecībā - Dr. habil. agr. 1993. gadā tiku ievēlēts par profesoru.
1994. gadā vadīju darba grupu, kas izstrādāja nolikumu par valsts subsīdiju izlietošanu augkopībā un 1995. gadā - par labības ražošanas reģionālā izlīdzināšanas fonda izveidošanu. Labības reģionālais fonds bija domāts Latgalei labības ražošanas veicināšanai, pastāvēja 3 gadus un deva savu labumu zemniekiem.
Ar 1994. gadu ļoti aktuāls kļuva jautājums par speciāla Lauksaimniecības likuma izstrādi. Likuma koncepcijā iestrādājām tās multifunkcionālo nozīmi - to, ka tā nodrošina nevien pārtiku, bet arī zemes aizņemšanu ar pašu cilvēkiem un dabas aizsardzību, palīdz nodot zemi nākošām paaudzēm. Pēc ilgām debatēm 5. un 6. Saeimā šo likumu pieņēma 1996. gadā.

Starplaikā uzrakstīju lielu darbu par lauksaimniecību. Grāmata saucās: Zeme, zemnieks un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām. Tā parādīja zemkopības attīstību un ievērojot, ka zemnieku vēsture ietver lielāko daļu Latvijas vēstures, parādīja arī visas Latvijas attīstību. Par šo grāmatu saņēmu Latvijas Zinātņu Akadēmijas A.Lejiņa prēmiju. Tā kalpo labākai mūsu Dzimtenes izzināšanai un daudziem tālākiem pētījumiem.
1995. gadā uzrakstīju grāmatu - Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā, kas parādīja, kā pēdējā gadsimta laikā, ir izveidojušies Latvijā esošie saimniecību ražošanas tipi, un kāds ir atsevišķo kultūraugu izvietojums.
Par šiem darbiem 1997. gadā saņēmu Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi.
Taču ar to darbs nav aprāvies. 1999. gadā kopā ar prof. V. Pirkstu un V. Rozenbergu un pētnieku A. Golovčenko publicējām grāmatu: Graudi: daudzumi, izmaksas, cenas, kurā pirmoreiz ir skatīta problēma - cik izmaksā graudu ražošana Latvijā atkarībā no saimniekošanas līmeņa un zemes tipa, kādos graudus ražo. Vēl ir grāmatas redakcija Zemkopības pamati Latgalē, kas faktiski apskata saimniekošanas principus ne tikai šai novadā, bet arī citur ar līdzīgiem dabas apstākļiem.
Bez tam vēl ir daudzas publikācijas zinātniskos žurnālos un grāmatās, kā arī populāri zinātniski raksti presē, kurās aplūkoti šodienas aktuālie jautājumi par lauksaimniecību - par zemes izmantošanu, zemes kadastru, par lauksaimniecības politiku un Latvijas ceļu uz kopējā tirgus veidošanu gan Baltijas valstīs, gan arī Eiropas Savienībā. Kopējais visiem pētījumiem un darbiem - ceļš uz Latvijas lauksaimniecības ilgtspējību un mūsu lauku saglabāšanu.

1999.gada decembris

LIIS izstrādne

Attēlā: 1995. gadā izdotā A. Boruka grāmata Zeme, zemnieks un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām.