LŪCIJA BOLDĀNE

matemātikas skolotāja ar 40 gadu praksi;
Atmodas laikā aktīva LTF biedre Balvos

Lūcija Boldāne dzimusi 1949.gada 22. maijā, tagadējā Balvu novada Briežuciema pagasta Aususalā, viņa ir pirmais bērns Olgas un Antona Boldānu ģimenē. Lūcijai ir dažus gadus jaunāks brālis Pēteris. Līdz 4. klasei meitene mācījās Aususalas pamatskolā, vēlāk Baltinavas vidusskolā, kuru absolvēja 1966. gadā. Tas bija gads, kad vidusskolu beidza 2 klases reizē – 10. (kur mācījās Lūcija) un 11. klase. Tas bija mēģinājums pāriet uz 10 klašu vidējo izglītību, kuru gan vēlāk atcēla. Skola atradās 9 km attālumā no mājām. Ja laika apstākļi bija labi, Lūcija uz skolu brauca ar velosipēdu, ziemā dzīvoja internātā. Mācoties skolā, Lūcija bija centīga skolniece. 8. klasi pabeidza kā teicamniece. Piedalījās rajona matemātikas, vācu valodas, latviešu valodas olimpiādēs. Vasaras pavadīja lauku mājās „Aususalā”, palīdzot vecākiem lauku darbos, kopā strādājot gan kolhoza tīrumos, gan piemājās saimniecībā.
No 1966-1971. gadam mācības turpināja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas – matemātikas fakultātē, kuru beidzot ieguva, matemātikas- fizikas vidusskolas skolotāja kvalifikāciju.
1971. uzsāka darba gaitas Balvu vidusskolā, strādāja par matemātikas skolotāju.

„Mani vecāki – Olga un Antons Boldāni bija brīvās Latvijas valsts laika cilvēki. Tos laikus viņi vienmēr pieminēja ar labu vārdu, īpaši Ulmaņlaikus. Lai gan pārmeta Ulmanim par latgaliešu skolu slēgšanu, tomēr viņa saimniecisko darbību uzteica. Vecāki lepojās ar savu saimniecību, īpaši ar 1937.gadā uzcelto kūti (tajā padomju kopsaimniecības laikos turēja gan zirgus, gan aitas, gan teļus). Vecāki bija ļoti priecīgi par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņi tikai nožēloja, ka Latvijas valsts neatkarības atjaunošana nav notikusi vismaz 10 gadus ātrāk, jo vairs nebūšot spēka čakli un neatlaidīgi stādāt savā pašu zemē”, tā atceras Lūcija Boldāne.
Kad Latvijā sākās Atmodas laiki, vecāki veicināja un no visas sirds atbalstīja meitas piedalīšanos Tautas frontes kustībā un visās tās aktivitātēs. Lūcija Boldāne ļoti labi atceras 1991. gada 13. janvāra rītu, kad vecāki viņu pavadīja uz Tautas manifestāciju Rīgā. Visiem prātā vēl bija iepriekšējās nakts asiņainie notikumi pie Viļņas televīzijas, kur armija šāva un tanki sabrauca demonstrantus. Viņi, lai arī noraizējušies un uztraukušies, tomēr teica: ”Brauc, mēs atkal varam visu pazaudēt!”
Lūcija Boldāne spriež: „Atceroties 1991. gada 13. janvāri Rīgā, tagad nāk prātā 2009. gada 13. janvāra notikumi galvaspilsētā... Es nekad neattaisnošu šīs akcijas organizētājus, jo neviens mērķis neattaisno tos līdzekļus, kuri tika pielietoti. Kā var ar akmeņiem apmētāt parlamenta ēku, kuru toreiz, 1991. gadā, brauca aizsargāt cilvēki no visas valsts?”

1989. gadā Balvu 1.vidusskolā Tautas frontes grupu nodibināja fizikas skolotājs Pēteris Zvejnieks. Lūcija Boldāne atceras: Toreiz, tas notika it kā pavisam vienkārši. Kad beidzās pedagoģiskās padomes sēde, Pēteris aicināja uzkavēties tos, kuri vēlas darboties Tautas frontē. Palikām kādi desmit cilvēki. Tie bija: Veronika Andrejeva, Irēna Šaicāne, Vilma Garanča, Marija Bleive, Inta Slišāne, Skaidrīte Šnepere, Arvīds Šnepers un vēl citi. Vēlāk Tautas frontes kustībā iesaistījās arī vecāko klašu skolēni. Biju izvirzīta kā delegāte uz Balvu rajona Tautas frontes 1. konferenci, piedalījos arī citās Tautas Frontes aktivitātēs. Vienā no konferencēm piedalījās arī Sandra Kalniete. Viņas uzstāšanās bija korekta un mērķtiecīga. Toreiz visi interesējās par politiku, cilvēki aktīvi piedalījās debatēs, nebaidījās izteikt savu viedokli. Tik daudz rūgtuma bija viņu sirdīs pēc garajiem nebrīves gadiem! Liela bija pilsētas iedzīvotāju atsaucība, vēlēšanās piedalīties dažādās aktivitātēs, visi gribēja palīdzēt. Pati aktīvi darbojos dažādās parakstu vākšanas kampaņās, vēlēšanu komisijas darbā, tautas aptaujā par valstiskuma atjaunošanu, biju Balvu rajona vēlēšanu komisijas sekretāre”. Lūcija saviļņoti stāsta, kā cilvēki, ar asarām acīs un lielām cerībām uz gaišāku, latviskāku nākotni, nāca parakstīties par Latvijas karoga atjaunošanu.

Lūcija Boldāne darbojās arī Balvu rajona Tautas frontes domē. Kad domes sēdē Kazimirs Šļakota ierosināja izdot savu avīzi, Lūcijai tā likās gandrīz neiespējama ideja, bet avīze tomēr tika izdota. Tā bija „Balvu Atmoda”, kam bija liela popularitāte visā Balvu apkārtnē.
Kopā ar skolas Tautas frontes dalībniekiem Lūcija Boldāne piedalījās Baltijas ceļā un vairākās tautas manifestācijās Rīgā. Spilgtā atmiņā 1991.gads, kurā LTF darbība sasniedza augstāko sasprindzinājumu: „Toreiz, 1991.gada 13. janvārī, barikāžu aizstāvēšanas dalībnieki Rīgā sāka ierasties pēcpusdienā, bet mēs – Manifestācijas dalībnieki – tad jau atgriezāmies mājās,” atceras Lūcija Boldāne. „1991.gada 21. augustā, Puča dienās, es biju savās lauku mājās. (Pučs 1991.g. 19.-21.augustā bija Padomju Savienības lielvaras pēdējais mēģinājums glābt brūkošo valsti, izsludinot PSRS ārkārtējo stāvokli.) Balvos atgriezos, kad pučs bija izgāzies, tieši tad Balvos demontēja milzīgo Ļeņina pieminekli. Puikas aizrautīgi spārdīja no pieminekļa palikušos akmeņus. Bija noticis brīnums - neaizskaramais monolīts no pilsētas centra tika aizvests prom. Visu nakti klausījāmies jaunākās ziņas, ar satraukumu gaidījām, kas nu būs, atceras Lūcija. Spilgti atmiņā palikusi Veltas Puriņas aiziešana no TV ekrāna”.
21.augusts bija vēsturiska diena - Latvijas parlaments pieņēma konstitucionālu lēmumu par pilnīgu neatkarību no PSRS (1990.gada 4.maija deklarācija izvirzīja neatkarības sasniegšanu kā mērķi, bet paredzēja pārejas periodu). Drīz - 6. septembrī PSRS Valsts dome pieņēma lēmumu par Baltijas valstu neatkarību un sākas sarunas par armijas izvešanu.

Atmodas laika sākumā Lūcijai Boldānei bija 38 gadi, tagad ir 60.
Tāpat kā toreiz, arī tagad viņa strādā par skolotāju Balvos. Skola ir Lūcijas pirmā un vienīgā darba vieta. Mainījušies ir tikai skolu nosaukumi. Lūcija Boldāne sāka strādāt par matemātikas skolotāja Balvu vidusskolā. Toreiz tā bija divplūsmu skola, kur mācības notika divās maiņās. 1977.gadā Balvos tika uzcelta jauna skolas ēka, – Balvu 1. vidusskola, kur mācījās tikai latviešu plūsmas skolēni. Vēlāk pārtapa par Balvu pilsētas ģimnāziju, pēc tam Balvu ģimnāziju, bet šogad, 2009. gada septembrī, skola, kurā Lūcija Boldāne strādā, ir ieguvusi Balvu Valsts ģimnāzijas statusu.
Lūcija Boldāne ir gandarīta gan par darbu skolā, gan par dalību vēsturiskajos notikumos: „Vērtējot šodienas acīm, Atmodas laiks bija vienreizējs. Mūsu paaudzei ir veicies, ka mēs esam piedzīvojuši šo laiku. Mums ir sava valsts, un tā ir nesalīdzināma vērtība. Mīļie tautieši, novērtēsim to! Mani pārsteidza un izbrīnīja korupcija, kas piepeši uzplauka mūsu valstī. Man likās, ka mēs sakārtosim savu valsts struktūru, čakli un godīgi strādāsim. Būs kārtība visās valstiskās lietās. Jā, bet kā tad ir pašreiz?” Lūcija Boldāne ar skumjām raugās uz notiekošo valstī, tāpat kā daudzi Atmodas notikumu dalībnieki. Lūcija tomēr domā: „Visu vēl var mainīt un sakārtot. Būsim saimnieki savā zemē! Padomāsim, varbūt pie tagadējās situācijas valstī esam vainīgi mēs paši? Paši taču sava personīgā labuma un alkatības dēļ pieradām dzīvot uz parāda, aizņemties, nerēķinoties ar to, vai spēsim atdot kredītu, visi kopā tērējām to, ko nebijām nopelnījuši, tāpēc nebrīnīsimies, bet gan dalīsimies atbildībā par sekām. Mēs neesam cilvēki no malas, mēs esam šīs valsts pilsoņi!”
Ar Atmodas laika biedriem Lūcija Boldāne satiekas atceres pasākumos, bet nevalstisko organizāciju darbībā nav iesaistījusies, nav arī nevienas partijas biedre. Tautas fronte ir palikusi viņas pirmā un vienīgā partija. (Viņai bija uzaicinājums iestāties Zaļo un Zemnieku savienībā, bet Lūcija tomēr atteicās.)
Lūcija Boldāne savu vaļasprieku ir atradusi dejā. Dejo Balvu Kultūras un atpūtas centra Eiropas deju kopā „Atvasara”. Kā lielu un neatņemamu vērtību, ko atstāt nākošajām paaudzēm viņa savā zemē, ko mantojusi no vecākiem, ir iestādījusi priežu jaunaudzi, kuru vasarās cītīgi kopj un cer, ka, ja visi dzīvosim ar domu par savu valsti, tad Latvijai patiesi pienāks labāki laiki.

ATTĒLI:
1. Lūcija Boldāne 2009.gadā
2. Lūcija Boldāne (priekšā) ar deju kopas „Atvasara” dalībnieču grupu

2009.gada novembrī

Atmiņas apkopoja un pierakstīja
Balvu Valsts ģimnāzijas Vanadzēnu kopa
Konsultante Lūcija Jermacāne

Ievietots ar DVCV pārstāvniecības Latvijā atbalstu