JURIS BOJĀRS

habilitēts juridisko zinātņu doktors,
zinātnieks un mācībspēks,
politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1938. g. 12. februārī Rīgā. Pabeidzis Rīgas 49. pamatskolu (1952. g.), pēc tam - Ogres Mežrūpniecības tehnikumu (1956. g.). Mācījies VDK Augstākajā skolā Maskavā (1962-1966), kur ieguvis specialitāti - referents starptautiskajās attiecībās. 1977. -1980. g. mācījies PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā, kur sagatavojis un aizstāvējis juridisko zinātņu kandidāta disertāciju "PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti" (1980. g.), pēc tam doktora disertāciju par tēmu "Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās" (1987. g.). Kļuvis habilitētais juridisko zinātņu doktors (1992. g.). Ievēlēts par LZA korespondētājlocekli (1991. g.), tās īsteno locekli (1992. g.) http://www.lza.lv/EN/MEMBERS/mem_full.htm.
Pēc tehnikuma beigšanas (1956. g.) nosūtīts darbā mežrūpniecībā Kalnu Altajā. Pirms un pēc obligātā dienesta padomju armijā (1957-1960) strādājis "Latvenergo" Kurzemes lauku rajonos par elektromontieri. 6 gadus strādājis LPSR VDK Pretizlūkošanas daļā, kuru atstājis 1972. gadā. Strādājis Latvijas PSR Ārlietu ministrijā par padomnieku un nodaļas vadītāja vietnieku (1972-1984), vienlaikus no 1974. gada lasījis vairākus akadēmiskos kursus LVU Juridiskajā fakultātē. 1984. gadā pārgājis pastāvīgā darbā LVU Juridiskajā fakultātē. Bijis PSKP biedrs.

Vienlaikus ar akadēmisko mācību un zinātnisko darbu Atmodas laikā aktīvi iesaistījies politiskajos procesos. Ievērību guvis ar publikācijām presē par tautu pašnoteikšanās tiesībām. Iesaistījies LTF veidošanā, piedalījies LTF 1. programmas un statūtu sagatavošanā, vadījis šo dokumentu pieņemšanu LTF 1. kongresā. Bijis pirmais LTF Politiskās komisijas priekšsēdētājs. Kā LTF pārstāvis ievēlēts par PSRS tautas deputātu (1988. g.), tad par LR AP deputātu (1990. g.). AP darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā (1990-1993).

Ievēlēts par Demokrātiskās darba partijas priekšsēdētāju (1992. g.) un pārveidojis to uz sociāldemokrātiskiem pamatiem. Bijis tās priekšsēdētājs arī pēc partijas pārdēvēšanas par LSDP (1995. g.) un apvienošanās ar LSDSP (1998. g.).

Izveidojis LU Starptautisko attiecību institūtu (1989. g.), kļuvis par šī institūta direktoru un profesoru, strādā tajā joprojām. Veicis zinātniski pētniecisko darbu ārvalstis: Upsalas universitātē Zviedrijā (1988. g.), Privāttiesību unifikācijas institūtā Romā (1993. g.), Lozannas universitātes Salīdzināmo tiesību institūtā Šveicē (1994. g.). Vairākkārt ievēlēts LU Satversmes sapulcē, Senātā, ievēlēts LU stratēģijas, mācību un zinātnes komisijā, kā arī bijis LZA Ekspertu komisijas loceklis.

Iedibinājis Starptautisko publisko tiesību un starptautisko privāttiesību skolu Latvijā. Vairāk nekā 400 publikāciju, to skaitā 9 monogrāfiju autors. Galvenās monogrāfijas: "Pasaules valstu pilsonība" (R., 1993), "Starptautiskās tiesības" (R., 1996), "Starptautiskās investīcijas " (R., 1996), "Starptautiskās privāttiesības" (R., 1998).

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts