VOLDEMĀRS BLOKS
rūpniecības un pašvaldību darbinieks,
apbalvots ar 1991. gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1924.gada 3.martā Aizputē. Voldemāra Bloka tēvs Ernests Bloks un māte Tatjana Polozotova bija zemnieki. Voldemārs Bloks ir mācījies Dzērves – Cīravas pamatskolā, Liepājas Valsts tehnikumā, Padomju darbinieku skolā, kurā
ieguvis jaunākā agronoma izglītību un Maskavas sabiedrisko zinību akadēmijā, kur ieguvis žurnālista izglītību.
Voldemāra Bloka dzīvesbiedre Emma Bloka pēc izglītības ir ekonomiste un grāmatvede. Izauguši divi bērni – dēls un meita. Dēls Viktors Bloks ir privātuzņēmējs, bet meita Irīna Kalvāne – “IL Reta” dispečere.
Viss mūžs ir nodzīvots Aizputē, izņemot četrus kara gadus un mācību gadus Rīgā. V.Bloka visgarākais darba cēliens ir saistījies ar metāla furnitūras rūpnīcu “Kurzeme”, kur par šī uzņēmuma direktoru strādāja no 1967.g. līdz 1984.gada augustam.
“Kurzeme” gan tolaik, gan pašlaik ir mazpilsētas lielākais uzņēmums, kurā tiek ražoti durvju atslēgu mehānismi un dažādi būvapkalumi.
Tolaik, V.Blokam pārņemot uzņēmuma vadību, pamatražošanas cehi atradās bijušās kartonāžas fabrikas telpās un neatbilda ražošanas vajadzībām, iekārtas bija novecojušas, ražotā produkcija nebija konkurētspējīga pat tajos laikos. V.Bloks ražošanā
ieviesa jaunas tehnoloģijas: atsevišķu detaļu un mezglu ražošanas automatizāciju; jaunas tehnoloģijas galvanizācijas procesā pārklājot detaļas ar cinku, niķeli un hromu. Tas paaugstināja darba ražīgumu: ja 1976.gadā rūpnīcā strādājošo skaits bija
1000 cilvēku, tad 1980.gadā vairs tikai 900, bet produkciju ražoja 6 reizes vairāk. V.Bloks rūpējās arī par strādājošo dzīves un darba apstākļiem. Laikā no 1975.gada līdz 1981.gadam viņš organizēja jaunās rūpnīcas ražošanas korpusu celtniecību.
Ražošanas cehu būvē un nokomplektēšanā ar jaunākām iekārtām ieguldīja 8 miljonus rubļu. Tajā laikā uzcēla vienpadsmit dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 100 labiekārtotiem dzīvokļiem. 1970.gadā strādājošo bērniem uzcēla jaunu bērnudārzu. Pateicoties
direktora veiksmīgai darbībai, rūpnīca “Kurzeme” kļuva par lielu un vadošu atslēgu un būvapkalumu ražotāju Padomju Savienībā.
Uzņēmuma panākumus ievēroja LPSR valdība. Par darbu rūpnīcas “Kurzeme” attīstībā 1974.gadā valdība V. Bloku apbalvoja ar Darba Sarkanā karoga ordeni. 1984.gada augustā viņš aizgāja pensijā.
Taču aktīvā darbība turpinājās. 1987.gada jūlijā viņu ievēlēja par Aizputes pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētāju. Lai uzlabotu pilsētas vidi, V.Bloks griezās republikas valdībā, lai saņemtu atļauju Aizputē dibināt pilsētas Attīstības fondu, jo
ar budžeta līdzekļiem pilsētas labiekārtošanā neko ievērības cienīgu izdarīt nevarēja. Daudzkārt braucot uz Finansu ministriju un Ministru padomi, 1987.gada rudenī izdevās tādu atļauju dabūt (līdz tam nevienai pilsētai Latvijā tādas nebija). Dažu
mēnešu laikā Aizputes pilsētas Attīstības fondā uzņēmumi, iestādes un apkārtnes padomju saimniecības ieskaitīja 85000 rubļu. Par iegūto naudu nokrāsoja četru māju fasādes, uzbūvēja pilsētas tirgu, izbūvēja kāpnes un celiņus Misiņkalnā, daļu izlietoja
Livonijas Ordeņa pils atjaunošanai.
1987.gada jūnijā Voldemārs Bloks bija viens no iniciatoriem, kurš organizēja Aizputē radio raidījumu centru. Aizputes radio tīkls aptvēra Aizputes pilsētu, Pāvilostas pilsētu un Kazdangas, Lažas, Kalvenes, Cīravas, Dunalkas, Aizputes, Vecpils, Sakas
un Ulmales pagastus. (Līdz tam radio translācija bija tikai rajona centros.) Aizputes radio translācijā pārraides notika divas reizes nedēļā. Raidījumu ilgums bija 30 minūtes. Raidījuma saturu veidoja: aktuālā informācija, notikumi Aizputē, Pāvilostā
un apkārtējos pagastos, komentāri par aktuālām tēmām, kultūra, reklāma, apsveikumi, līdzjūtības, u.c.
Īpašos gadījumos bija arī ārkārtas raidījumi, kuros klausītājus informēja par sevišķi svarīgiem notikumiem pilsētas un valsts dzīvē. Barikāžu dienās radio sniedza pat 3 – 4 ārkārtas raidījumus dienā par situāciju valstī.
Voldemāra Bloka sapnis bija un ir brīva un ekonomiski attīstīta Latvija.
Atmodas laikā viņš piedalījās Tautas frontes Aizputes organizācijas dibināšanā, organizēja izbraukumus uz barikādēm Rīgā. Par šo darbu 2000.gada 10.aprīlī viņu apbalvoja ar 1991.gada barikāžu dalībnieka zīmi.
Pašlaik Voldemārs Bloks ir pensionārs un dzīvo savā dzimtajā pilsētā Aizputē. Kopā ar Ilmāru Šteinbergu viņš ir sarakstījis dzimtajai pilsētai veltītu grāmatu “Aizpute”.
Voldemāra Bloka ieguldītais darbs pilsētas un tās iedzīvotāju labā nav palicis nepamanīts. Par mūža ieguldījumu Aizputes attīstībā viņam 2001.gada 18.novembrī svinīgajā sarīkojumā pasniedza balvu – vērtīgu rokas pulksteni, kuru ik gadu saņem
izcilākie aizputnieki.
Ko Voldemārs Bloks domā par Latviju? Vērtējot desmit aizvadītos gadus, V.Bloks secinājis, ka viss solītais nav piepildījies. “Politiskajā dzīvē ir pierādījies, ka esošā Satversme nenodrošina tautai vēlamu deputātu ievēlēšanu Saeimā. Deputāti, kuri
nepārstāv vēlētāju intereses no kāda noteikta vēlēšanu apgabala, bet kurus izrauga politiskās partijās, savā darbībā arī atbalsta tikai partiju intereses. Bet katra pie varas esošā partija galvenokārt rūpējas par savu ekonomisko interešu aizstāvību.
Rezultātā ar katru gadu palielinās visu veidu noziedzība, plaukst kontrabanda, ierēdņu patvaļa un korupcija.”
V.Bloks uzskata: “Satversmē ir jāizmaina vairāki punkti, kas nosaka Saeimas vēlēšanas, vajag visas tautas vēlētu prezidentu. Valsts kasei vajadzētu samazināt nodokļus mazajiem uzņēmumiem, bet nodokļus vajadzētu palielināt lieluzņēmumiem un
lieltirgotavām. Vairāk līdzekļu ir jāatvēl zinātnei, izglītībai, kultūrai un veselības aprūpei.”
Lai jau ar sirmu galvu, Voldemārs Bloks vēl joprojām ir aktīvs un nemaz neliekas, ka viņam ir 77 gadi. Par viņa mūžu var teikt – tas ir spraigs un interesants.
Tālrunis: 3449513
Attēls:
1. Voldemārs Bloks ( 1984.gada foto).
2001.gada novembris
Aizputes vidusskola
Sagatavoja V. Bloka mazdēls Edgars Matutis –12.klases skolnieks.
Konsultēja Ilze Alsiņa, vēstures skolotāja.
LIIS izstrādne