MARIJA BLEIVE

Fizikas skolotāja, īstenojusi projektus
skolēnu dabaszinātņu mācīšanas modernizācijai,
kā arī patriotiskajai audzināšanai.
Atmodas laikā – LTF atbalsta grupas dalībniece

Marija Bleive dzimusi 1949. gada 7.novembrī Ludzas rajona, Mērdzenes ciema, Grabežovas sādžā Annas un Vincas Žukovsku ģimenē. Darba mīlestību un grūtību pārvarēšanu iemācījās, kopā ar ģimeni strādājot lopkopībā vietējā kolhozā. Ganot lopiņus, tiklīdz radās izdevība, sāka lasīt V. Lāča darbus, kas bija pārāk nopietni mazam bērnam, bet par bērnu literatūru toreiz pat sapņot nevarēja, jo tā laukos bija grūti pieejama. Skolas gaitas uzsāka Mērdzenes pamatskolā, pirmos izglītības pamatus apguva skolotājas Masales vadībā. Pēc stundām cītīgi apmeklēja mūzikas skolotāja Bula izveidoto stīgu ansambli, kurā spēlēja balalaiku. 1965.g. pabeidza 9.klasi Pudinavas 9-gadīgajā skolā.

Mācoties Kārsavas vidusskolā, izlēma, ka turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar pedagoģiju un fiziku. Šāds lēmums tika pieņemts, jo jau no bērnības Marijai bija labi attīstīta tehniskā domāšana (Marija pieļauj, ka tas tādēļ, ka ģimenē gaidot ceturto bērnu – tas ir viņu, tēvs ļoti vēlējās, lai piedzimst dēls). Turklāt Kārsavas vidusskolā skolotāja Beitāne radīja lielu interesi par fiziku, un tā 1968. g. Marija uzsāka studijas Daugavpils pedagoģiskajā institūtā. Pēc 5 gadiem saņēma fizikas - matemātikas skolotāja diplomu, kas ļāva strādāt par vidusskolas skolotāju.

Atmodas laikā Marija Bleive strādāja Balvu 1. vidusskolā par fizikas skolotāju. 1988.g. 18. novembra rīts, kad, nākot uz darbu, viņa ieraudzīja virs skolas plīvojam sarkanbaltsarkano karogu iespiedies prātā un vēl aizvien ik pa brīdim uzplaiksnās atmiņā. Tās bija pārdrošs solis, par ko cilvēkus agrāk pēc padomju likumiem gaidīja bargs sods. Skolas vadība aktu zālē sapulcināja visus skolēnus, skolotājus un darbiniekus, lai noskaidrotu, kurš bija drosminieks, kas atļāvās ko tādu izdarīt. Izrādījās, ka tie bija četri skolnieki - Elvijs Mačs, Valdis Olekšs, Ilmārs Medinieks un Ēriks Orlovs -, kas tolaik jau darbojās LNNK grupā. Skolotājiem prasīja izteikties par notikušo, un Marija Bleive bija viena no tiem, kas visu priekšā nostājās puišu pusē un nebaidījās pateikt, ka ir neatkarības cīnītāju pusē. Tad direktors Leonards Silovs noteica, ka karogu vajagot noņemt, jo to noteikti svinīgi pacelšot vēlāk (pēc dažām dienām tas tiešām tika izdarīts, un virs skolas atkal plīvoja Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs). Todien balvu 1.vidusskolas dziedāšanas skolotāja Marija Bukša aicināja skolotājus uz mūzikas kabinetu, lai mācītos Latvijas Valsts himnu, kuru vakarā dziedāja svinīgajā mītiņā pie kultūras nama, virs kura arī plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Tā Balvos tika atzīmēta LR proklamēšanas 70.gadadiena.

• Karogs pie M.Bleives mājas 20.gs.80.- 90. gados • Balvēniešu demonstrācija Atmodas laikā (kreisajā pusē Ļeņina piemineklis)

1988. gads atmiņā palicis arī ar skolas audzēkņa Jāņa Jasinska pāragro aiziešanu no dzīves. Deviņpadsmitgadīgā puiša dzīve izdzisa, karojot PSRS izraisītajā karā Afganistānā. Balvos 29.novembrī notika bēres, un mātei varas pārstāvji neļāva atvērt cinkotā zārka vāku. Izvadīšanas laikā pie Jāņa Jasinska mājas tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Protestējot pret Afganistānas kara nejēdzību, Marija Bleive un vēl 76 bēru dalībnieki atbalstīja prasību par to, lai PSRS valdība stingri ievērotu nolīguma termiņu par karaspēka izvešanu no Afganistānas.

Ģimene vienmēr atbalstīja Marijas Bleives aktivitātes neatkarības atgūšanas laikā. Marija bija Balvu 1. vidusskolas Latvijas Tautas Frontes (LTF) nodaļas sekretāre. Viņas pienākumos ietilpa jauno LTF biedru reģistrācija un biedra karšu izsniegšana. Vaļas brīžos dziedāja skolotāju korī „Austrums”, kā arī Balvu katoļu draudzes korī. Marijas vīrs - Staņislavs Bleive – šajā laikā ar lepnumu un bez bailēm no soda atklāti varēja atzīt, ka viņa tēvs - Ludviks Bleive - bijis leģionārs. Meita Dace Bleive, kas toreiz mācījās tikai 3. klasē, kopā ar mammu piedalījās Baltijas ceļa veidošanā, bet dēls Ikars Bleive ar brālēnu Aigaru Paegli izšķirošajā naktī devās uz Vecrīgu sargāt Augstāko Padomi un kopā ar citiem dalībniekiem visu nakti stāvēja sardzē. Vēlāk viņš atcerējās to, ka itin visi nakts brīži bija ļoti emocionāli - katrs cilvēks centās palīdzēt citiem, kā vien spēja, piemēram, sievietes gādāja par ēdamo, bet vīri - par ugunskuriem, bet Latvijas Tautas Frontes vadītāji visu nakti iedvesmojošiem vārdiem uzrunāja tautu.

1989.g. 23. augustā 25 balvenieši, arī M. Bleive kopā ar meitu Daci, piedalījās Baltija ceļā, tā protestējot pret Molotova – Ribentropa paktu, kas izraisīja Baltijas okupāciju. Tā bija kopēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizēta demonstrācija. Ceļa posmā, kur stāvēja Balvu rajona ļaudis, cilvēku nebija pietiekoši, tāpēc tika izmantotas līdzpaņemtās tautiskās jostas, lai ķēde būtu garāka. Pēc tam, kad pa radio tika paziņots, ka ķēde ir izveidota, visi ķēdes dalībnieki brauca uz Igaunijas robežu. Tur pļavā tika teiktas uzrunas, skanēja visu triju valstu (Lietuvas, Latvijas, Igaunijas) himnas un patriotiskās dziesmas. Tas viss ieilga līdz tumsas iestāšanās brīdim, un arī tumsā izgaismotajā laukumā vēl ilgi bija Igaunijas un Latvijas karogu jūra.

M. Bleives saglabātās Atmodas laika liecības: LTF biedra karte ar Balvu 1.vidusskolas LTF nodaļas vadītāja Jura Cibuļa parakstu (1988.) un dziesmu lapiņa no Baltijas ceļa demonstrācijas, ko sagatavojusi LNNK Siguldas nodaļa (1989.).

Nāca 1991.gada janvāris – barikāžu laiks. Pēc apspriedes ar Pēteri Zvejnieku (Balvu 1.vidusskolas LTF atbalsta grupas priekšsēdētāju un fizikas skolotāju) tika nolemts, ka skolā mācības netiks atceltas, bet vakarā Balvu vīri tomēr dosies uz galvaspilsētu. Vakaros Marijas Bleives ģimene skatījās TV pārraides par notikumiem Rīgā, bet viņas dēls ar brālēnu, kā jau iepriekš minēts, tajos piedalījās.
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas laiks Marijai Bleivei viņas atmiņās saistās gan ar patīkamām izjūtām, - tās radīja tautas vienprātība un atklāsme par to, ka var brīvi runāt, sekot tautas aktīvistu darbībām un iesaistīties pašam - , gan ar nedrošību: reizēm radās pat baiļu sajūta - mērķa sasniegšana varēja prasīt daudzu cilvēku dzīvības.
Šodien Marija Bleive vērtē to, kā mēs izmantojam savu neatkarību: „Neatkarība tika izcīnīta, bet vajag prast to nosargāt un gudri izmantot, lai cilvēki justos savā zemē laimīgi. Toreiz skanēja teiciens: “Kaut pastalās, bet brīvi!” Jā, pašlaik esam uz pastalu līmeņa, jo neprotam saimniekot.”
Atmodas laiks M. Bleivei ir dārgs un viņa vēlas, lai šos notikumus izprot mūsdienu jaunieši. 2008. gadā, projektu nedēļā, audzināmajai klasei skolotāja Bleive ieteica intervēt un anketēt Atmodas laika dalībniekus - bijušos skolas skolēnus un skolotājus. Darba rezultāti tika ierakstīti DVD diskā, kurš tika nodots skolas vadībai, taču svarīgākais- jaunieši iepazinās ar reāliem vēstures veidotājiem, kas patiešām dzīvo ne tikai vēstures grāmatās. „Ir svarīgi, lai jaunieši izprastu, kādēļ šis Trešās atmodas un neatkarības atgūšanas laiks ir tik nozīmīgs, jo bez izpratnes, nav iespējams būvēt nākotni,” saka skolotāja.
Marija Bleive ar Atmodas laikabiedriem satiekas arī tagad, jo daudzi no viņiem ir gan kolēģi, gan bijušie audzēkņi, kas laiku pa laikam ierodas satikt savu skolotāju.
Mācību darbā skolotāja konsultē audzēkņus zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanā un gatavo tos olimpiādēm. 37 pedagoģisko darba gadu laikā ir mācījusi fiziku ne tikai tagadējā Balvu Valsts ģimnāzijā, bet arī Balvu amatniecības vidusskolā, Balvu vakara vidusskolā, Rīgas Valsts tehnikuma Balvu filiālē, kā arī Rugāju vidusskolā. Vēl nesen Balvu skolēnu namā vadīja mašīnadīšanas un rokdarbu pulciņus. Lai veicinātu skolēnu interesi par mācībām un uzlabotu apgūstamā priekšmeta pasniegšanas kvalitāti, piedalījās dabaszinātnes un matemātikas mācīšanas projektā, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu (2006.-2008.g.). Ieguvums - četru kabinetu aprīkošana ar modernāko tehniku, kā arī iespēja skolēnus mācīt, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas. Četrus gadus pēc kārtas kopā ar 8. un 9.kl. skolēniem piedalās „Latvenergo” rīkotajā konkursā „Eksperiments”. Ir ieguvusi ārštata metodiķa sertifikātu, 2002. gadā tika nominēta par Balvu pilsētas ģimnāzijas Gada skolotāju.

M. Bleive kopā ar 10.b. klases skolēniem pēc Balvu rajona militārajām sacensībām “Rīgas jaunie sargi” (2008).

2008.g. kopā ar 10.b. klases skolēniem piedalījās Balvu rajona militārajās sacensībās “Rīgas jaunie sargi”, kur viņas audzēkņi ieguva 3. vietu. Šīs pasākums, skolēniem bija ļoti lietderīgs un interesants, tas pierādīja, ka arī mūsdienu jaunieši, tāpat kā 1991. gadā, būtu gatavi pastāvēt par savas valsts neatkarību.
Paralēli tik saspringtam darbam skolā Marija Bleive ir spējusi būt par aizbildni arī trim adoptētiem bērniem.

Sagatavoja Balvu Valsts ģimnāzijas
12.c klases skolniece Katrīna Sprudzāne
Konsultante projekta vadītāja Lūcija Jermacāne

Ievietots ar PBLA atbalstu
2009.gada novembrī