VALDIS BIRKAVS

jurists, tiesību zinātņu doktors,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1942. g. 28. jūlijā Rīgā. Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu (1961. g.), pēc tam ar izcilību - LVU Juridisko fakultāti (1969. g.), kā arī vienlaikus LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu. Aizstāvējis juridisko zinātņu kandidāta disertāciju kriminoloģijā Maskavā (1978. g.) un ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu LU (1993. g.). Vairāk nekā 100 publikāciju autors tiesību un ārpolitikas jautājumos.
Strādājis Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijā par ekspertu, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, nodaļas vadītāju, direktoru (1968-1986). Bijis LVU Juridiskās fakultātes docents (1986-1990), PSKP biedrs.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies demokrātisku pārveidojumu sekmēšanā tiesību sistēmā un valsts pārvaldē. Bijis viens no Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem un tās pirmais prezidents (1988-1995).

Kā LTF pārstāvis ievēlēts un darbojies LR AP (1990-1993). Viens no 1990. g. 4. maija Neatkarības deklarācijas pirmuzmetuma autoriem. Bijis AP Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam LR AP priekšsēdētāja vietnieks (1992-1993). Ievēlēts LR 5. Saeimā un bijis tās Budžeta un finansu komisijas loceklis. Pēc LR Satversmes atjaunošanas bijis pirmais ministru prezidents (1993-1994). Ievēlēts un darbojies LR 6. Saeimā (1995-1998), bet no 1998. gada - 7. Saeimā. Bijis ārlietu ministrs 6 valdībās (1994-1999), no 1999. gada jūlija - LR tieslietu ministrs.

Ievēlēts par Liberālās internacionāles viceprezidentu un izpildkomitejas locekli, kā arī par Starptautiskās krimināltiesas dibināšanas konferences viceprezidentu (1998. g.).

Konsekventi aizstāvējis Latvijas integrācijas nepieciešamību Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Bijis iniciators no valdības neatkarīga Cilvēktiesību biroja izveidošanai, kā arī sekmējis "UN - House" modeļa izveidošanu. Lielu uzmanību veltījis Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu sadarbībai, bijis Baltijas valstu Ministru Padomes priekšsēdētājs (1993-1994), Baltijas Jūras Valstu Padomes priekšsēdētājs (1996-1997), kā arī vadījis Baltijas valstu Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju un bijis tās Juridiskās komitejas priekšsēdētājs; iniciators Baltijas Ministru Padomes un Baltijas Ministru Padomes sekretariāta izveidošanai un darbības uzsākšanai. Būdams Ministru prezidents, panācis līgumu noslēgšanu un izpildi ar Krieviju par tās karaspēka izvešanu un Skrundas radiolokatora darbības izbeigšanu.

Viens no liberāli konservatīvās partijas "Savienība Latvijas ceļš" dibinātājiem (1993. g.), četras reizes ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī ar Francijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas augstākajiem apbalvojumiem.
Precējies. Sieva Aina - juriste, ir dēls Gatis. Vaļasprieks - teniss.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts