PĒTERIS BILA

Uzņēmējs, mecenāts,
sabiedrisks darbinieks,
saņēmis Jelgavas pilsētas Goda zīmi (2007)

Pēteris Bila ir dzimis 1953. gada 22. jūlijā. No pavisam parasta studenta, kurš Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LLU) ieguva inženiera - mehāniķa izglītību, viņš ir kļuvis par Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētāju un SIA „Madara” vadītāju, miljonāru un mecenātu, kas attīsta Latvijas ekonomiku. 2007. gada 17. novembrī arī Jelgavas Dome novērtēja viņa padarīto, piešķirot Pēterim Bilam Jelgavas Goda zīmi. 2008.gada nogalē viņš kļuva par Jāņa Bisenieka balvas laureātu.
Mērķtiecība – tā ir viena no īpašībām, kas P. Bilu raksturo vislabāk. Pēteris Bila ir savu karjeru sācis no pašiem pamatiem, lēnām, bet mērķtiecīgi virzoties pa karjeras kāpnēm, lai sasniegtu vairāk un apgūtu jaunas zināšanas. Pēc P. Bila kunga vārdiem, tieši to nesaprot mūsdienu jaunatne – ka visu nevar iegūt uzreiz un labāks priekšnieks tu būsi vien tad, ja būsi sācis no pašiem pamatiem un kāpis pa karjeras kāpnēm pakāpeniski. „Karjera ir kā māja – lai to pabeigtu, katru dienu ir nepieciešams iemūrēt vismaz vienu ķieģeli,” viņš mēdz sacīt.
Pirms pāris gadiem (2003.) Pēteris Bila izsolē nopirka bankrotējušo Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu, kas bija valstij parādā miljonus. Mūsdienu sabiedrībā daudzi meklē iespējas uzņēmumus privatizēt tā, lai valstij nemaksātu par īpašumu. Pērkot Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu, Pēteris Bila apliecināja savu godprātību. Viņš stāsta, ka panākt uzņēmuma stabilizāciju bijis grūti – darbs rūpnīcā noticis dienu un nakti 3 maiņās, tomēr parādus izdevās nomaksāt. Rūpnīca apstrādā metālu, ražo hidrauliskās iekārtas, sūkņus un kompresorus. Neatkarīgā Rīta Avīze 2008.gada rudenī rakstīja, ka Jelgavas mašīnbūves rūpnīca 2007.gadā strādāja ar 1,465 miljonu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 16,4%. Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas lielākais īpašnieks ir metālapstrādes uzņēmums Madara, kam pieder 71,6% kompānijas akciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,175 miljoni latu. Pēteris Bils daudz sava laika pavada vizītēs ārvalstīs. Viņa sarunu vešanas prasme un diplomātija ir palīdzējusi noslēgt daudz svarīgu līgumu firmai.

Arī pats Pēteris Bila ir daudz sasniedzis īsā laikā. Tikai 9 gadu laikā viņš kļuva par vadītāju SIA „Mītava”, bet tagad ir viens no miljonāriem, ar kuriem lepojas jelgavnieki. „Pats sevi es par miljonāru neuzskatu,” komentē Pēteris Bila. „Gan uzņēmums, gan visi nekustamie īpašumi paņem naudu uzturēšanai. Ikdienā daru savu to pašu „melno” darbu un dzīvoju no algas. Tā teikt, no rokas mutē.” Viņš uzskata, ka uzņēmējdarbībā vispār noteicošais nav veiksme, bet gan „nežēlīgs darbs”. Visu virzot tikai mērķtiecīga domāšana, kas palīdz attīstīties. Bez mērķtiecības nerodas progress, bet bez tā nav augšupejas, lai sasniegtu kaut ko labāku.

Rūpējoties par savu uzņēmumu, P. Bilas kungs apliecina vēl vienu savu īpašību – patriotismu, jo viņam rūp arī Latvijas ekonomika. „Jelgavas Vēstnesī” varēja lasīt par to, ka viņš bija vienīgais dalībnieks no Jelgavas, kas 2008.gada oktobrī piedalījās pirmajā Eiropas Uzņēmumu parlamenta sēdē Briselē. Sēdē piedalījās ap 800 uzņēmēju no 45 valstīm. Latviju pārstāvēja pieci – viņu vidū Pēteris Bila no Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas. Šī bija uzņēmēju pirmā pulcēšanās, lai runātu par kopīgām problēmām, ar ko uzņēmēji saskaras Eiropas Savienībā: par ES iekšējo tirgu - brīvo preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla kustību, par ES atbalsta nepieciešamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu produkcijas eksporta iespējas. P. Bila - viens no Latvijas uzņēmējiem, kas domā par to, kā uzlabot mūsu valsts ekonomiku, lai sāktos augšupeja pēc tā pagrimuma, kurā atrodamies pašlaik.

P. Bila kungs nenoliedzami ir mecenāts, jo viņš Jelgavā jau gadiem ilgi ir pazīstams kā daudzu pasākumu ierosinātājs un atbalstītājs. Viņš „savā paspārnē” rūpējas par jauniešu boksa klubu „Madara”. Uzņēmējs uzskata, ka tas ir izdevīgi kā sabiedrībai kopumā, tā arī uzņēmumam – tagad puikas mazāk skraidot apkārt, nedauzot logus, iepazīstot arī rūpnīcu un saprotot, kas tajā notiek. Turklāt treneris viņiem ieaudzina disciplīnu, kas nākotnē viņus darīs par labiem darbiniekiem. „Ja reiz tāda iespēja ir, ja tādēļ man nav gluži pēdējais krekls jānovelk, kādēļ lai to nedarītu?” uz jautājumu, kādēļ viņš boksa klubu „uztur”, intervijā atbildēja Pēteris Bila.
Uzņēmējs ir atbalstījis arī jelgavnieku izglītošanos, jo palīdzējis nodibināt Pieaugušo Izglītības centru, kurā bezdarbnieki var apgūt jaunu profesiju. Šobrīd, kad daudzi latvieši ir izvēlējušies pamest savu dzimteni un doties strādāt uz ārvalstīm, šāds darbs ir ļoti nozīmīgs mūsu ekonomikai, jo trūkst prasmīga darbaspēka, tajā pašā laikā bezdarbnieku ir ļoti daudz. Ar viņa atbalstu notika arī cietumnieku apmācība, lai pēc cietumsoda izciešanas viņiem būtu iespēja atrast darbavietu. P. Bila kungs ir atsaucīgs, Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcu ekskursijās vai individuāli ir iespējams apmeklēt jebkurā brīdī.
Ar viņa atbalstu notiek visdažādākie pasākumi, to skaitā, piemēram, arī LLU Mehu dienas (Tehniskās fakultātes rīkotie studentu, absolventu un interesentu ikgadējie pasākumi).

Viena no manas bērnības senākajām atmiņām ir par to, kā mūsu kaimiņš cēla māju – ķieģeli pie ķieģeļa. Pēc kāda laika mazās būdiņas vietā, kas tur bija atradusies iepriekš, stāvēja lepna un skaista māja. Tikai pēc gadiem no savas mammas uzzināju, ka kaimiņu, kas šo māju uzcēla, sauc Pēteris Bila. Atceros to, kā mēs spēlējāmies ar viņa meitu, gan kā Bilu ģimene mašīnā garāmbraucot vienmēr aizveda mani to kilometru, kuru man bija jānostaigā līdz autobusa pieturai. Es uzskatu, ka Pēteris Bila ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kas apbrīnojams gan par to, ka savām rokām paveicis ļoti daudz, gan par to, ka palicis uzticīgs cilvēcībai: viņš sponsorē sabiedrībai svarīgus pasākumus, palīdz Latvijas valstī attīstīt ekonomiku.
Tas, ka cilvēks ir miljonārs, nenozīmē, ka viņš vairs nepalīdz tiem, kuriem spēj palīdzēt. Tieši tādēļ es uzskatu - P. Bila kungs ir Jāņa Bisenieka gara mantinieks un pelnīti saņēma Jāņa Bisenieka fonda balvu.

Attēlā: Pēteris Bila pēc Jāņa Bisenieka fonda balvas saņemšanas 2008.gada nogalē.

Sagatavoja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
11. kom klases skolniece Inga Hercberga
Ievietots ar Jāņa Bisenieka fonda atbalstu

2009.gada jūnijs