JĀNIS BĪBELNIEKS

Latviešu kultūras darbinieks ASV, publicists,
cīnītājs par cilvēktiesībām un Latvijas neatkarības atjaunošanu,
sadarbojies ar ASV avīzēm, TV un radio
ASV 6. Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis (1973.)
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Jānis Bībelnieks dzimis Liepājā 1943. gada 15. februārī. Viņa tēvs bija elektriķis, kurš apkalpoja Latvijas karakuģus Tosmarē, bet brīvajā laikā spēlēja futbolu Liepājas “Olimpiādes” sastāvā. Māte nāk no Jānaišiem Priekulē. Tur vēlāk mazais Jānis pavadīja bērnību. Kad 1945.gadā krita Kurzemes cietoksnis, ģimene devās kājām caur Lietuvu, Poliju, Čehoslovākiju un Austriju uz rietumiem, turoties gabalu priekšā krievu karapulkiem. Tā Bībelnieki nokļuva Vācijā, kur Heršbrukā piedzima Jāņa māsa Zinta. 1949.gadā ģimene pārcēlās uz Ameriku.

Piecdesmitajos gados Ņujorkas latviešu sabiedrība, to rindās arī jaunieši - skauti un gaidas, uzsāka cīņu par Latvijas brīvības atgūšanu, piedaloties ASV Lojalitātes dienu parādēs. Tur pa 5.Avēniju gāja latvieši tautas tērpos, brīvi nesot Latvijas sarkanbaltsarkanos karogus un plakātus, prasot atbrīvot Latviju. Arī mazais Jānis nevienu Lojalitātes dienu nepalaida nepiedalījies tajā. Toreiz Ņujorkā latviešu vadībā vēl bija 1905. gada Latvijas emigranti ar Kārli Stankēviču priekšgalā.

Jānis bija viens no pirmajiem skolniekiem jaundibinātajā Ņujorkas - Bronksas latviešu sestdienas skolā. Viņš arī bija viens no pirmajiem latviešu mazskautiem Amerikā. Vēlāk, kā mazskautu vadītāja vietnieks, J. Bībelnieks strādāja, lai audzinātu jaunu latviešu paaudzi: viņš dejoja Ņujorkas tautas deju kopā, apmeklēja latviešu nometnes un pabeidza Ņujorkas latviešu ģimnāziju. Vēlāk Ņujorkas Jaunatnes teātra ansamblī Jānis spēlēja teātri, bieži vien veicot arī administratora pienākumus. Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienībā (ALJA) kopā ar Uldi Gravu (bijušo LTV ģenerāldirektoru) rīkoja Jaunatnes dienas Ņujorkā.

J. Bībelnieks ieguva augstāko izglītību angļu valodas literatūrā, vēlāk arī mārketingā un biznesa administrācijā, saņēma Universitātes BS grādu ar Magna Cum Laude uzslavu. 1966.gadā Jānis apprecējās ar alsungieti Rūtu Subaču, ar kuru iepazinās Jāņu vakarā Priedainē, un pārcēlās uz dzīvi Bostonā, kur aktīvi iesaistījās Latviešu sabiedriskajā darbā. Rūta plecu pie pleca nostājās ar vīru un aktīvi sadarbojās, palīdzot, kur vien iespējams. J. Bībelnieks aktīvi iestājās pret disidentu vajāšanu, reliģisko un politisko brīvību apspiešanu.
Braukdams uz darbu ar autobusu vai vilcienu, Jānis bieži vien vāca parakstus petīcijām, jo tā varēja savākt daudz parakstu, prasot, piemēram, Brūveru ģimenes, grupas Helsinki’87, J.Rožkalna, L. Doroņinas un citu padomju iestāžu vajāto cilvēku atbrīvošanu. Šie latviešu sabiedrības gribas apliecinājumi ASV senatoriem un kongresmeņiem deva iespēju kongresā iestāties par petīcijās minētajiem disidentiem, tā veicinot viņu atbrīvošanu.

1973.gadā Jāni ievēl par ASV 6. Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšnieku un galveno rīkotāju. Svētki izdevās kulturāli bagāti, kvalitatīvi un teicami, kurā ar lepnumu piedalījās vairāk kā 10 000 latviešu. Tik daudz latviešu, cik pulcējās dziesmu svētkos, reti kad sanāk kopā. Jānis noorganizēja arī pirmo lielo tautas manifestāciju cīņai par Latvijas brīvības atgūšanu, kurā piedalījās arī ASV senatori, kongresmeņi, citi politiķi un garīgie vadītāji.

Viena no populārākajām Bostonas radiostacijām – WCRB (šī bija vienīgā klasiskās mūzikas stacija Bostonā, kura klausītājiem sniedza nopietnu mūziku) katru svētdienas vakaru raidīja radio programmu par Latviskā Mantojuma Fondu, kuru veidoja Silvestrs un Valentīna Lambergi. Katru svētdienas vakaru latviešu klasiskās mūzikas starplaikos Bībelnieks informēja klausītājus par Latviju. Jāņa balss kļuva plaši pazīstama, un viņš izpelnījās daudz komplimentu par savu drosmīgo cīņu. Raidījumus pārtrauca tad, kad Latvija atguva savu brīvību. Stacija bija aprēķinājusi, ka no Jaunanglijas 13 000 000 iedzīvotājiem ap 200 000 klausījās “Spotlight on Latvia”.

Sadarbojoties ar avīzēm, radio un TV Jānis izveidoja viena cilvēka komiteju „Draugi brīvai Latvijai” (Friends of Free Latvia). Ar to sākās preses, TV un radio bombardēšana ar ziņām, materiāliem, rakstiem un vispārēju informāciju, kura vērsta uz to, lai ASV tautas un valdības uzmanību pievērstu Latvijas okupācijai un tās tiesībām būt brīvai un neatkarīgai valstij.

1981. gadā Aristīds Lambergs un Jānis Bībelnieks kopā ar citiem patriotiem nodibina 14.jūnija piemiņas komiteju. Viņi noorganizēja 14. jūnija piemiņas demonstrāciju Bostonā ar latviešu centrālo organizāciju vadītāju līdzdalību. Jānis skaļu publikas aplausu pavadīts, šeit sadedzina lielu (paštaisītu) sarkano Padomju Savienības karogu. Tomēr lielākās Bostonas avīzes reportāža par 14. jūnija demonstrāciju neapmierināja Jāni. Kopā ar A.Lambergu viņš organizēja jaunu demonstrāciju pie avīzes „Boston Globe” vārtiem. Ar plakātiem - “TAURĒ, JA TU ESI PRET KOMUNISTIEM” - demonstranti sacēla lielu troksni pie avīzes vārtiem. Tālāk Bībelnieks pieprasīja laiku Jaunanglijas lielākajā TV stacijā WBZ, lai savu viedokli izklāstītu skatītājiem. Viņš vadīja vairākus raidījumus par tematu “Klusums kalpo genocīdam”, kuros apvainoja ASV TV un presi, ka tā nepilnīgi atspoguļo komunistu vardarbības Latvijā un Austrumeiropā, un atgādināja sabiedrībai, ka klusēšana atstāj Maskavas režīmam brīvas rokas, realizējot savu politiku.

Kad Aristīdu Lambergu ievēlēja par ALA priekšsēdi, viņš aicināja Jāni izveidot informācijas biļetenu, lai informētu amerikāņu sabiedrību par Latvijas un latviešu likteņiem. Rezultātā tika izdots “LATVIAN NEWS DIGEST”, kurā sāka parādīties informācija par Latvijas ciešanām padomju varas laikā, bija aprakstīti cilvēki, kuri cieta no represijām Latvijā un Sibīrijā. Informāciju Bībelnieks ieguva no visas pasaules latviešu preses izdevumiem, ieskaitot „Dzimtenes Balsi”, „Karogu”. 1987.gadā kopā ar Austri Grasi Jānis uzņēmās Abrenes Tautas augstskolas ēku pirkšanu un veidošanu Francijā. Ar Ingrīdas Cāzeres palīdzību tiek izdota pirmā „Abrenes Avīze” 50 000 metienā, kuru Jānis izplata visā pasaulē.

Daudz laika J. Bībelnieks ziedo Bostonas latviešu sabiedrībai, rīkojot un organizējot kultūras dzīvi: teātra izrādes, koncertus, gleznu un daiļamatniecības darbu izstādes, literāros vakarus. Pats vairākkārt referējis par politiskiem, sabiedriskiem un mākslas tematiem. Spīdošs bija viņa referāts par Brīvības pieminekli, kad piemineklim vajadzēja vākt līdzekļus, lai veiktu restaurāciju. Bostonas Daugavas Vanagu Apvienība viņu ievēlēja par vicepriekšsēdi. Jāņa raksti un ziņojumi bieži parādās latviešu avīzēs, kurus viņš paraksta ar savu vārdu vai JB, vai BB (Bībelnieks Bostonā).

Prezidents R. Reigans Jāni Bībelnieku pazina no viņa rakstiem un darbības LND un uzlūdza viņu uz savām abām inaugurācijām. Kad ASV prezidents gatavojās izsludināt Baltijas Brīvības dienu, Bībelnieks bija viens no Baltā nama ielūgtajiem viesiem. Ciemošanās laikā Baltajā namā viņš piesprauda sarkanbaltsarkano “FREEDOM FOR LATVIA” pogu pie prezidenta uzvalka atloka. Bībelnieks stāsta: “Biju pārsteigts, ka prezidents atļāva man piespraust pogu pie uzvalka atloka ar saukli „BRĪVĪBU LATVIJAI!” angļu valodā. Biju vēl pārsteigtāks, kad prezidenta miesas sargi atļāva man prezidentu apkampt. Šāda izturēšanās liecina, ka viņi mani un manu nostāju jau pazina.”
Novērtējot Jāņa Bībelnieka neatlaidīgo cīņu par Latvijas brīvību, latviešu organizācijas Jāni Bībelnieku ir vairākkārt apbalvojušas:
1. Goda raksts no Daugavas Vanagu Centrālās valdes.
2. Pateicības raksts - no Daugavas Vanagu Apvienības Bostonā.
3. Atzinības raksts - no Daugavas Vanagu Centrālās valdes.
4. Atzinības raksts - no Amerikas Latviešu Apvienības “Par īpašiem sasniegumiem Latvijas brīvības atgūšanas cīņā”,
5. Pateicības raksts - no Latviskā Mantojuma Fonda “Par ilggadīgu un sekmīgu darbu ‘SPOTLIGHT ON LATVIA’ radio raidījumos, sagatavojot ‘Latvian Heritage Digest” ziņojumus cittautu klausītājiem. Ar patiesību pret okupantu meliem un rietumu preses maldīgajiem uzskatiem par Latvijas un latviešu godu un tiesībām.”

Attēlā:
Jānis un Rūta Bībelnieki.

2005.gada aprīlis

Viesītes vidusskola
Materiālu sagatavoja Inga Kukule 10b.klase
Konsultanti Vēstures skolotāja Maija Gabuža, informātikas skolotājs Roberts Orups.

LIIS izstrādne