ARNOLDS BĒRZS

Pievienoja importer Tr, 09/07/2011 - 14:06

vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists;
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un
Goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”

Dzimis 1940. g. 25. aprīlī Saldus rajona Zvārdes pagasta Jaunseržu māju saimnieka ģimenē. 1944. gada 5. novembra vakarā, kad pāri galvām jau lidoja uzbrūkošās krievu armijas raidītie šāviņi, ģimene, sakrāvusi divos pajūgos nepieciešamāko mantību, devās bēgļu gaitās uz mātes dzimto Kabiles pagastu. Kaujas ar mainīgiem panākumiem par Jaunseržiem turpinājās līdz 1945. gada 23. janvārim. Kā aprakstīts grāmatā Rižskije gvarģeiskije (“Liesma”,1972. 93.lpp.), tad šajā dienā pēc artilērijas sagatavošanas uguns 29. gvardes strēlnieku divīzijai straujā uzbrukumā izdevās ieņemt “Jaunseržus”, tā ka viss šī punkta garnizons (37 cilvēki!) padevās gūstā.
Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas A.Bērza vecāki saņēmu savu tēvu mantojumu, saimniecība tika pārkārtota uz moderniem saimniekošanas principiem - tika algots dārznieks un saimniecība kļuva par vienu no pirmajiem rūpnieciska mēroga gurķu audzētājiem Latvijā. Uzsākta cukurbiešu audzēšana, izbūvēta skābbarības tvertne. Tika iegādāta kravas automašīna, uzbūvēta pienotava, kuru iznomāja Zvārdes Piensaimnieku biedrībai, agrākajā kalpu mājā atvērts veikals.
Pateicoties tam, ka vecāki pēc kara neatgriezās Zvārdes pagastā, viņiem izdevās izvairīties no tiešām padomju varas represijām, bet Arnolds Bērzs jau no pirmajām skolas dienām saprata, ka stingri jānodala, ko drīkst runāt ģimenē, un ko sabiedrībā. Sevišķi pēc tam, kad pēc skolotājas stāstijuma par to, kā Staļins Kremlī strādā dienām un naktīm, rūpēdamies par visiem cilvēkiem, bet, jo sevišķi, par bērniem, viņam paspruka frāze: Viņš vispār neko nedara, tikai staigā pa kabinetu un pīpē savu pīpi.

Beidzis Kabiles vidusskolu, 1959. g. iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinību neklātienes nodaļā, bet tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā. Pēc tam iestājās LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā (1962. g.), kuru pabeidza neklātienē 1969. gadā. Beidzis arī LVU neklātienes aspirantūru (1985. g.), taču disertāciju nav aizstāvējis, jo savāktais materiāls devis pretējus rezultātus tiem, kādus pieprasija tā laika oficiālā padomju vēstures koncepcija.

1964. gadā pēc apprecēšanās pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur strādāja pedagoģisko darbu dažādās skolās, kā arī 10 gadus nostrādāja Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Publicējis vairāk nekā 300 rakstu par Liepājas novada vēsturi. Strādājis par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (no 1982. g.); šajā laikā panācis, ka Latvijas vēstures kurss tiek ieviests visu specialitāšu studentiem.

No 1988. gada jūnija iesaistījies Atmodas kustībā ar polemiskiem rakstiem par vēstures jautājumiem, kā arī piedalījies LTF organizatoriskajā un propagandas darbā. Bijis Liepājas Pedagoģiskā institūta LTF atbalsta grupas priekšsēdētājs; LTF Liepājas pilsētas 1. un 2. konference ievēlējusi viņu LTF Liepājas nodaļas valdē, kur pildījis politiskās komisijas vadītāja pienākumus. LTF II kongresā (1989. g.) ievēlēts par LTF Domes locekli. Izslēgts no PSKP par partijas organizācijas graušanu (1989. g. decembrī).

1989. g. ievēlēts par Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē (1990 -1993), 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības Deklarācijas pieņemšanu. Darbojies Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur vadījis Arhīvu likuma izstrādāšanu un pārzinājis arhīvu sistēmas reorganizāciju.

• 20.gs. 90. gadi - Augstākajā Padomē ar savu tuvāko domubiedru kolēģi Jāni Lagzdiņu

Darbojies Augstākās padomes izveidotajās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) likvidācijas komisijās. Piedalījies LKP Partijas vēstures arhīva un VDK arhīva, kā arī VDK aģentu kartotēkas pārņemšanā.
Pēc tam no 1994. gada novembra līdz 2005. gada aprīlim strādājis dažādos amatos Militārās pretizlūkošanas dienesta analīzes daļā.

• A. Bērzs ir saņēmis sertifikātu par analīzes metožu apguvi ASV.

Kopš 2005. gada A. Bērzs ir pensijā. Turpina vēstures materiālu studijas, ir publicēti raksti un grāmatas. Nesen sarakstīta un izdota grāmata  "Sarkanie burbuļi" par Latvijas neatkarības pretinieku darbību mūsdienās.
LR Augstākās Padomes LTF frakcijas deputātu dibinātās biedrības 4.maija deklarācijas klubs revīzijas komisijas loceklis.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un Goda zīmi Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā.

Nozīmīgākās publikācijas:
 

  • "Līva un Liepāja gadsimtu griežos" - grāmatā Pilsēta vētru un dzintara krastā, Liesma, 1975., 46 - 56 lpp.
  • "Es ozola laivu taisu" (Liepājas buriniecības vēstures lappuses), Karogs, 1989. Nr.3., 114 - 122 lpp.
     
  • "Viņas rozes Ziedu krūzē" (Pāvila Rozīša un Metas Āboltiņas attiecības), Karogs, 1994. Nr.9., 204 - 229 lpp.
     
  • "Plūdlīnijas un āķis". Liepājas nodaļas valdes locekļa Arnolda Bērza runa LTF otrajā kongresā. - grāmatā Atmiņas nākotnei, 1998., 153 - 156 lpp.
     
  • "Ārmalnieka šķitumi. No trešās atmodas līdz ceturtajai aizmigšanai". I sējums. Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 334 lpp.
     
  • "Ārmalnieka šķitumi. Barikādes, pučs, čekas maisi, alternatīvais fināls". II sējums. Fonds Latvijas Vēsture, 2001.,478.lpp.                                                                                                                                         "Sarkanie burbuļī. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 -1998." Domas spēks, 2011., 558 lpp.
     
  • Kurzemes hercogvalsts galvaspilsētā Grobiņā - B http://jaunserdis.blogspot.com/2010/03/arnolds-berzs.html
     

Literatūra par A.Bērzu: Grāmata 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

Ievietots un papildināts  2000./2009./2011.

Ievietots ar biedrības 4.maija deklarācijas klubs atbalstu