EDUARDS BERKLAVS

politiķis, valsts un sabiedrisks darbinieks,
cīnījies par cilvēktiesībām un nacionālo neatkarību,
apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.),
III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1914.g.15.jūnijā Kuldīgas apkaimē "Birzniekos" lauku amatnieka un laukstrādnieces piecu bērnu ģimenē. No 8 gadu vecuma pelnījis sev iztiku kā lopu gans pie dažādiem saimniekiem.
Mācījies Ķimāles sešgadīgajā skolā, kur iesaistījies arī pretalkohola jaunatnes organizācijā "Cerības pulciņš" un Mazpulku organizācijā, mācījies spēlēt vijoli. Tālāk sekojis mācekļa darbs Kuldīgas litotipogrāfijā, vienlaikus vakaros mācoties Kuldīgas ģimnāzijā.
Iesaistījies organizācijās "Latvijas Darba jaunatne" un "Strādnieku Sports un Sargs". Strādājis Kurzemes apriņķa laikrakstā "Kurzemnieks", bet pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma, kad laikraksts ticis slēgts, strādājis dažādus gadījuma darbus rūpnīcā "Vulkāns", ceļu būves un mežu izciršanas darbos.

Pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā (1935.g.) strādājis elektromehāniskajā darbnīcā, bet vakaros mācījies Rīgas pilsētas Amatniecības skolā, turpinot darboties kā burtlicis - iespiedējs komjaunatnes nelegālajā tipogrāfijā "Spartaks". Arestēts un sodu izcietis Rīgas Centrālcietumā un spaidu darbos Kalnciema akmeņlauztuvēs.

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā strādājis Komjaunatnes centrālkomitejā un Komunistiskās partijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejā. 1941.g., karam sākoties, evakuējies, nokļūstot Latviešu strēlnieku divīzijā. Piedalījies kaujās dažādās frontēs, sākumā kā ierindas kareivis, vēlāk kā virsnieks. Pēc kara demobilizējies, strādājis kā pārliecināts komunists dažādās komjaunatnes, Komunistiskās partijas un padomju varas iestādēs, tajā skaitā bijis LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Absolvējis trīsgadīgo partijas augstskolu Maskavā. Pakāpeniski sācis izprast PSKP īstos mērķus latviešu tautas pārkrievošanā un sācis darboties pret Maskavas režīmu. 1959.gadā atbrīvots no visiem amatiem un izsūtīts uz Vladimiru, kur atradies līdz 1968.g. Izslēgts no Komunistiskās partijas "par Ļeņina nacionālās politikas izkropļošanu un partijas augstāko instanču lēmumu ignorēšanu." Līdz aiziešanai pensijā strādājis Rīgas Elektromašīnu rūpnīcā (RER).

Padomju laikā, pēc atgriešanās Latvijā no izsūtījuma, viņam bijis aizliegts publicēties, viņa vārds nav pieminēts presē, radio, TV. 1971.gadā uzrakstījis "17 latviešu komunistu vēstuli", kurā patiesi atspoguļota PSKP un LKP īstenotā politika Latvijā. Šī vēstule tikusi ievietota apmēram100 preses izdevumos 14 valstīs, vairākkārt nolasīta ārzemju radio raidījumos. Sakarā ar pretpadomju aktivitātēm bieži pratināts Valsts drošības komitejā un pret viņu gatavota apsūdzība.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos. Bijis viens no LNNK dibinātājiem 1988.g. un tās pirmais priekšsēdētājs. Vienlaikus darbojies LTF valdē. Ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu (1990).

1990.g. ievēlēts AP, kur bijis gados vecākais deputāts. AP (1990-1993) darbojies Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā. Šajā laikā bieži ticies ar tautiešiem ārzemēs un skaidrojis okupācijas režīma sekas tikšanās reizēs ārlietu ministrijās Vācijā, Kanādā, ASV, Lielbritānijā.

Ievēlēts un darbojies LR 5.Saeimā (1993 -1996), bijis Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā kā LNNK frakcijas deputāts.

Sākot no 1988.gada publicējis dažādos preses izdevumos Latvijā un latviešu izdevumos ārzemēs apmēram 200 rakstu par politisko, ekonomisko un sociālo stāvokli Latvijā. Grāmatas "Zināt un neaizmirst" (R., 1998) autors.

Pēc izstāšanās politisku motīvu dēļ no apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK nav nevienas politiskas partijas biedrs.

Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.), un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Margarita, pēc izglītības inženiere ķīmiķe, visu mūžu nostrādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas organiskās sintēzes institūtā (mirusi 2000.gada janvārī).


Avots:
"4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada jūlijs