NORMUNDS BEĻSKIS

Trešās šķiras Triju zvaigžņu ordeņa komandieris,
valsts un politisks darbinieks (1990. – 1996.),
balsojis par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzejnieks, dramaturgs, sabiedrisko attiecību speciālists.

Dzimis 1959. g. 1. aprīlī Rīgā, kalpotāju ģimenē. 1977. gadā beidzis Juglas ģimnāziju (agrāk Rīgas 39. vidusskola). Mācījies LU Vēstures un filozofijas fakultātē filozofiju un Filoloģijas fakultātē žurnālistiku. Iesaistījies Trešās atmodas kustībā, Latvijas Tautas frontes biedrs.
(Skat. circium vitate)

Kopš jaunības nododas literārajam darbam, raksta dzeju, sadarbojas ar izciliem komponistiem un dziedātājiem, ir vairāku (to skaitā bērniem un jauniešiem veltītu) teātra uzvedumu libretists un dziesmu tekstu autors. 2011.gadā aprit 30 gadu kopš pirmo dzejoļu publikācijas grāmatā (1981. gadā krājumā Jauno dzeja „Acis”).

Par radošo pieredzi Normunds Beļskis stāsta:
1981. gadā man aizsākas pirmā radošā sadarbība ar komponistu – kopā ar Zigmaru Liepiņu tapa dziesma „Tomēr jāpadomā” - viens no tā laika hītiem. Vēlāk jau rodas dzejoļi daudzu citu komponistu skaņdarbiem. gadā kopā ar mūziķiem Hariju Zariņu, Gunti Vecgaili, Aivaru Hermani, Hariju Bašu, Alfrēdu Madžuli, Arni Medni, Uldi Marhileviču u.c. 1986.gadā top vārdi pirmajai rokgrupas „Opus Pro” programmai un daudzām tolaik populārām roka un popa dziesmām – „Pagaidām nē”, „Mans laiks” „Tev”, „Svētuguns”, „Kurbads”, „Sveiks lai dzīvo”, „Akmens tārps”, „Gliemezis”, „Mīļā” „Radio”, „Nāra” u.c.

1997. gadā sākas radoša sadarbība ar bērnu vokālo studiju „Knīpas un Knauķi” (māksl.vad. Edīte Putniņa un komponiste Vita Siliņa) un komponistu Jāni Lūsēnu. Top dziesmu cikls kopā ar Jāni Lūsēnu „Savādā Pasaule”, kas tajā pašā gadā iznāk kompaktdiska formātā kompānijas „Mikrofona Ieraksti” tagad „MIC REC” apgādā. Daces Micānes - Zālītes režijā cikls, ko esam veltījuši 1997.gadā Talsu traģēdijā cietušajiem bērniem, tiek inscenēts koncertizrādē Rīgas Kongresu namā. Populārākās dziesmas no šī cikla „Alises iela” un „Savādā pasaule” joprojām skan radioprogrammās, TV šovu un koru repertuāros.

1999. gadā sadarbībā ar Jāni Lūsēnu top romantisku un nacionāli patriotisku dziesmu cikls „Kā maigi dzelošs rožu krūms”, kura pirmatskaņojumā Liepājas teātrī 1999. gada 18. novembrī piedalās Igo (Igo Fomins), Zigfrīds Muktupāvels, Dita Kalniņa (LNO soliste) un Rīgas kamermūziķi Normunda Šnē vadībā. 2000. gadā programma tiek ierakstīta studijā, 2004. gadā dziesmu ciklu „Kā maigi dzelošs rožu krūms” CD formātā izdod kompānija „Platforma Record”, un tas joprojām pieejams lejupielādēšanai ( http://www.platforma.lv ).

2000. gadā sadarbībā ar Juri Kulakovu un Daci Micāni-Zālīti top dziesmu cikls bērniem „Ieklausies” (arī izdots kompaktdiskā). Šo ciklu „Knīpu un Knauķu”, Agneses un citu solistu izpildījumā režisore Dace Micāne-Zālīte iestudē koncertizrādē bērniem Latvijas Nacionālajā Teātrī. Par šo ciklu, kur skan arī dziesmas ar Daces Micānes-Zālītes vārdiem,
2000. gadā AKA/LAA piešķir autortiesību Bezgalības balvu.

2001. – 2002. top dzeja bērnu mūziklam pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem „Īkstīte”. Mūzikls „Īkstīte” 2003. gada 7. februārī piedzīvo pirmizrādi Dailes teātrī (Dž. Dž. Džilindžera režija un Daces Micānes-Zālītes librets). Trijās sezonās bērni kopā ar populārajiem Dailes teātra aktieriem Rēziju Kalniņu, Jāni Paukštello, Olgu Dreģi, Sarmīti Rubuli un citiem nospēlē vairāk nekā 50 izrādes. Īpašs paldies Aivai Vīksnai un „Lietišķās informācijas dienestam” par izrādes atbalstīšanu.

2003. gadā sadarbībā ar komponistiem Jāni Lūsēnu, Niku Matvejevu un Vitu Siliņu top dziesmu cikls „Nāc un piepildi mazo sirdi”. Jaunajā programmā (tajā darbojos arī kā producents un projekta vadītājs) piedalās bērnu vokālā studija „Knīpas un Knauķi”, solisti Lauris Reiniks, Niks Matvejevs, Zigfrīds Muktupāvels un Julgi Stalte. Režisore Dace Micāne-Zālīte programmu palīdz iedzīvināt plašā Ziemassvētku labdarības koncertā Rīgas Kongresu namā. Togad par prieku bērniem un pieaugušiem Ziemassvētku noskaņās programmu sponsorēja nacionālās būvkompānijas „Ārčers” un „Binders”, par ko īpašs paldies abu firmu vadītājiem Armandam Garkānam un Modrim Lustem. Programmu kompaktdiska formātā izdod ierakstu kompānija „Baltic Record Group”, 2005. gadā kompaktdisks saņem Mūzikas ierakstu Gada balvu.
2004. gadā sadarbībā ar komponistu Jāni Jūsēnu, solistiem Igo un Zigfrīdu Muktupāvelu un sitamo instrumentu virtuozu Kasparu Grigali radām garīgu dziesmu programmu „Iededz gaismu Dievnamā”, kurā dziesmas Lūsēns raksta gan ar manu, gan arī ar Poruka, Leonīda Breikša, Paulīnas Bārdas un Aspazijas dzeju. Tā tiek atskaņota pusgada laikā labdarības koncertos Rīgas, Latgales, Vidzemes un Kurzemes baznīcās, kur visi ienākumi paliek baznīcu uzturēšanai. Paldies firmas „Varāns” īpašniekam Armandam Selevičam par atbalstu ar transportu un degvielu.

2005. gadā kopā ar Juri Kulakovu man top viens no biogrāfiski tuvākajiem dzejas cikliem „Vēstules uz bruģa”, ko mudināja rakstīt un atbalstīja „Latvijas Barikāžu Fonds” un tā prezidents Renārs Zaļais.
„Vēstules uz bruģa”, Juris Kulakovs komponējis kā patētisku kantāti - veltījumu barikāžu dienu upuru un dalībnieku piemiņai. 2008. gadā Latvijas proklamēšanas 90. gadu jubilejas reizē kantāti palīdz iemūžināt DVD formātā Aizsardzības Ministrija (ministrs Vinets Veldre). Ierakstu perfektā kvalitātē nodrošināja LTV 1 programmas filmēšanas brigāde Jura Sējāna vadībā. Kopā ar „Pērkona” solistiem Nauri Puntuli, Ievu Akurāteri, Raimondu Bartaševicu, sitamo instrumentu grupu „Auļi”, bruņoto spēku štāba orķestri, Dobeles zemessargu ansambli, latviešu folkloras dziesmu izpildītāju Daci Šmiti ierakstu kuplināja vairāk nekā 70 mūziķu, kas aizrautīgi bagātināja Jura Kulakova mūziku ar neatkārtojamu un emocionālu skanējumu.
2005. - 2006. gadā man top arī sen lolots, cerēts un izsāpēts librets ar senās Jūdejas sižetu rokoperai „Izredzētais” (pirmizrāde - Dailes Teātrī 2007. gada 18. maijā) Izrādes režisors Valdis Liepiņš izdarīja gandrīz neiespējamo – grupas „Jumprava” dinamiskajai un tēliem bagātajai mūzikai tika pievienots tikpat krāšņs aktieriskais varējums, horeogrāfija, vizuālais ietērps un nevainojama atskaņojuma kvalitāte, kas kopumā pauda dziļu šī senās Jūdejas (Bībeles stāsta) mūsdienu redzējumu. Tas nebūtu iespējams bez Dailes teātra toreizējā direktora Aivara Līņa pretimnākšanas, visa izrādē iesaistītā radoša, mākslinieciskā un tehniskā kolektīva darba, ģenerālsponsoriem „Latvijas Krājbankas” un tās prezidenta Mārtiņa Bondara un mārketinga daļas vadītājas Līgas Krapānes izpratnes. Paldies arī „Platformai Record” un visiem, kas piedalījās šī vērienīgā darba ieskaņošanā kompaktdiskā. Bet pats lielākais paldies par saprašanos ar un bez vārdiem „Jumpravas” mūziķiem komponistiem Aigariem – Grāverim, Graubem, Krēslam un Voitišķim.

Nedaudz vēlāk top librets un izrāde sadarbībā ar režisoru Juri Rijnieku jauniešu muzikālajā teātrī „Rībēja Mute” mūziklam „Klase” (pirmizrāde VEF Kultūras namā 2007. gada 9. martā). Tur, protams, galvenie līdzi dziedātāji ir Knīpas un Knauķi, bet galvenajās - pamatskolas pēdējo klašu jauniešu lomās - Kārlis Būmeistars, skatuves vārds Kaža, un Annija Putniņa, kuri kopā ar operas solistiem risina pusaudžu attiecību problēmas. Arī te viss izdevās, pateicoties nerimstošajām Edītes Putniņas un Vitas Siliņas pūlēm.
Top jauni darbi – iespējams, tuvāko pāris gadu laikā dienasgaismu ieraudzīs „Sārtās buras” – mūzikls, kura libretu esmu rakstījis pēc krievu rakstnieka Aleksandra Grīna garā stāsta motīviem. 2011. gadā ar manu radošo līdzdalību un organizatorisko darbu iecerēti bērnu vokālās studijas „Knīpas un Knauķi” 40 gadu jubilejas koncerti.

ATTĒLI:
1. Rudens noskaņa
2. Normunds Beļskis (20.gs. 90.gadu beigas)

2011.gada februārī

Informācija (2000) atjaunota sadarbībā ar Normundu Beļski