ALBERTS BELS

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

rakstnieks,
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Līdz 1971.gada martam - Jānis Cīrulis. Dzimis 1938.g. 6.oktobrī Rīgas apriņķa Ropažu pagasta Jaunmežplepjos zemnieku ģimenē.

Beidzis Ropažu pamatskolu, mācījies Rīgas Komunālās celtniecības tehnikumā (1953-1955), Valsts cirka mākslas skolā Maskavā (1955-1956), dienējis PSRS bruņotajos spēkos (1957-1958), 1960.gadā kā eksternis beidzis Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23.vidusskolu. 1960.gada rudenī mēģinājis iestāties Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā, bet nav uzņemts. No 1959. līdz 1964.gadam strādājis dažādus darbus. Kopš 1964.gada profesionāls rakstnieks; Rakstnieku savienības biedrs kopš 1966.gada.
1968. un 1969.gadā mācījies augstākajos scenāristu kursos Maskavā. Strādājis par Rakstnieku savienības prozas konsultantu (1974-1977). Bijis PSKP biedrs (1976-1989).
Pirmā publikācija - īsais stāsts "Nakts etīde" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (1963.g.Nr.9). Vēlāk uzrakstīti vairāk nekā 100 īsie stāsti, no kuriem daļa publicēta krājumos "Spēles ar nažiem" (1966), "Es pats līdzenumā" (1968), "Sainis" (1980).
Pirmais romāns "Izmeklētājs" publicēts 1967.gadā. Romāns "Bezmiegs" sarakstīts 1967.g., bet 1971.gadā pret autoru ierosināta krimināllieta, romāns tika klasificēts kā pretvalstisks, taču prokuratūra nespēja savākt pietiekamus pierādījumus, lai lietu novadītu līdz tiesai. Romāna publikācija tika aizkavēta līdz par 1987.gadam. Nākamie romāni - "Būris", "Saucēja balss" (1973), Poligons (1977), "Saknes" (1982), "Slēptuve (1986), "Sitiens ar teļādu" (1987), "Cilvēki laivās" (1987), "Saulē mērktie" (1995), "Melnā zīme" (1996), "Latviešu labirints" (1998). Populārākie romāni tulkoti četrpadsmit valodās, atsevišķi stāsti tulkoti vairāk nekā divdesmit valodās.

1990.gadā Ropažu un Stopiņu pagasta tautfrontieši izvirza un ievēlē rakstnieku Augstākajā Padomē, kur viņš darbojas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. 1993.gadā viņš kļūst par padomnieku V.Birkava vadītajā valdībā, kur strādā līdz 1994.gada pavasarim, kad atkāpjas no amata un sāk rakstīt īsus teātra apskatus avīzē "Neatkarīgā Cīņa". Kopš 1995.gada aprīļa atstāj darbu avīzē un pievēršas tikai literatūrai. Partijās nesastāv.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (http://www.lza.lv/EN/MEMBERS/mem_hon.htm) Goda loceklis (1999.g.).
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.) un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avots:
"4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.


2000.gada jūlijs