MĀRTIŅŠ BARONS

elektriķis, elektrotehnikas pasniedzējs,
aktīvs Trešās atmodas dalībnieks

Dzimis 1923.g.19.oktobrī Latvijas brīvības cīnītāja, zemnieka ģimenē. Tēvam Jūlijam Baronam par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās tobrīd piederēja jaunsaimniecība “Alieši” Valkas apriņķī, Alsviķu pagastā. Ģimenē viņš ir jaunākais bērns savai mātei Zelmai Baronei. Ģimenē jau bija vecākā māsa Anna un vidējais brālis Jānis.
Skolas gaitas uzsāka vietējā Alsviķu pagasta Strautiņu 6 - klasīgajā pamatskolā. Skolas beigšanas apliecību saņēma 1937.gada maijā Alūksnē. Tajā dienā apsveikt novada pamatskolu beidzējus bija ieradies Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis.
Sekoja mācības Cēsu valsts arodskolas elektrotehnikas nodaļā. Šīs skolas beigšana sakrita ar vēsturisku datumu, 1941.g.14.jūniju . Izlaiduma balles naktī Cēsīs kursēja t.s. melnās bertas, kā saka M.Barons, - “par viņu “veikumu” runā un raksta vēl šodien” (14.jūnijā Latvijā tagad atzīmē komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu).
Līdz ar 2. pasaules kara sākumu Mārtiņam nācās pamest nozīmēto meistara darba vietu FRA (fabriku-rūpnīcu arodskolā) skolā Rīgā. Kamēr notika okupācijas armiju nomaiņa – sarkanarmijas vietā stājās vermahta daļas, Mārtiņš dzīvoja un strādāja tēva saimniecībā, apmēram pusgadu Valkas apriņķa Annas pagasta valdē bija kancelejas ierēdņa amatā.
1943.g.19.martā, pakļaujoties okupacijas iestāžu mobilizācijas pavēstei, Mārtiņam sākās dienests vācu vermahtā, kas turpinājās līdz vācu armijas kapitulācijai 1945.g.8.maijā. No šīs dienas vajadzēja iejusties kara gūstekņa statusā, pārdzīvot daudzās VDK ierēdņu pratināšanas, pārvietoties kājām gūstekņu kolonnās, uzklausīt un “norīt” uzvarētāju draudus. 1945.gada septembrī visus Grodņā sapulcinātos karagūstekņus, iepriekš katru izģērbtu pārbaudot, sadzina slēgtos preču vagonos. Tā sākās brauciens uz piespiedu darbu nometni Krievijas ziemeļos - Komi autonomajā padomju sociālistiskajā republikā Uhtas zonā “Voivožņeft.” Šai nometnē Mārtiņš uzturējās līdz 1946.g. oktobrim, pēc tam pārvietots uz Narvu Igaunijā. Tur noformējās armijas celtniecības bataljons, kurā Mārtiņš strādāja līdz demobilizācijai 1950.gada aprīlī.

Atgriezies Latvijā, Mārtiņš uzsāk civilu darbu Alūksnes zenitartilērijas kara skolā par vecāko elektriķi. 1956.gadā, karaskolai dislocējoties uz Krieviju, Mārtiņš paliek Alūksnē. 1959.g. salaulājās ar Ausmu Lūciņu, Alūksnes vidusskolas svešvalodu skolotāju. Iekārtojās darbā celtniecības organizācijā, kur strādā līdz 1965.gadam, vienlaikus studējot Rīgas Politehniskā institūta neklātienē.

1965.g.aprīlī Mārtiņš tiek uzaicināts darbā Malnavas sovhoztehnikumā par elektrotehnisko priekšmetu skolotāju. Šeit nostrādā līdz 1992.gadam. Arī sieva Ausma Barone strādā Malnavā par svešvalodu skolotāju.

Strādājot Malnavā, Mārtiņš bija ne vien priekšmetu pasniedzējs, bet arī labs audzinātājs četrām tehniķu – elektriķu grupām. Trīs gadus veica direktora vietnieka pienākumus un vadīja praktiskās apmācības (1972. – 1975.).
Paralēli tiešajam darbam, vadīja tehnikuma foto un kino amatieru pulciņu un bija arī kinoamatieru laboratorijas vadītājs. Šajā laikā uzņemts desmitiem dažāda žanra foto un kinofilmu par Latgales novadu: par Malnavu, Kārsavu, Ludzu - gan par dabu, gan darbu, svētkiem, atpūtu.
Sākoties Trešajai atmodai, Mārtiņš Barons kļūst LTF biedrs (apliecības Nr.360 – 243). Viņš ir aktīvs notikumu dalībnieks. Uzņemti daudzi foto un kino kadri par Atmodas laika notikumiem (1988.–89.g.), piemēram, par Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga iesvētīšanu un pacelšanu virs Malnavas tehnikuma vecā mācību korpusa ēkas. Šie materiāli saglabāti un tiek eksponēti Malnavas koledžas muzejā.
Darba attiecības Malnavas tehnikumā M.Barons pārtrauc 1992.gadā, nostabilizējoties pensionāra statusā. Kopā ar dzīvesbiedri izaudzinājis meitu Ilzi (dz. 1965.g.oktobrī). Ilze studēja medicīnu un tagad vada ģimenes ārsta praksi Taurupes doktorātā. Meitas ģimenē aug mazmeita Kristīne Barone, kas mācās Taurupes vidusskolas 5.klasē. Ir aktīva folkloras kopas dalībniece. Skolu brīvdienās Kristīne tiek sirsnīgi gaidīta un mīļi uzņemta Mārtiņa ģimenē. Lai nepārtrūktu saikne ar sabiedrību, Mārtiņš atsaucīgi piedalās Kārsavas un Malnavas sabiedriskajā dzīvē: dzied Kārsavas Tautas nama pensionāru korī “Sendienas”. Viņam patīk koka darbi - gatavo karotes un citus koka priekšmetus. Kā pats saka, cenšoties realizēt mundruma formulu: aktīva darbošanās plus labs garastāvoklis ir nosacījumi labai veselībai.
2003.g.aprīlī ar Ludzas rajona Padomes lēmumu Mārtiņam Baronam piešķirts politiski represētas personas statuss.

Attēli:
1. Mārtiņš Barons 2003.g.
2. Mārtiņš savējo lokā sagaida 2003.gadu. Mārtiņš, sieva Ausma, meita Ilze, mazmeita Kristīne, znots Elmārs.
3. Mārtiņš Barons iemūžina brīdi, kad virs Malnavas tehnikuma vecā mācību korpusa tiek pacelts Latvijas karogs (1989.g.jūnijā).

2004.gada februāris

Malnavas koledža
Sagatavoja: Māris Mikaskins (3.autotransporta grupa)
Konsultēja M.Orupe – vēstures muzeja vadītāja

LIIS izstrādne