JĀNIS BALTIŅŠ

Kora priekšmetu pedagogs, kordiriģents,
starptautisko kora konkursu uzvarētājs,
Dziesmu svētku dalībnieks;
Atmodas notikumu dalībnieks,
piedalījies barikāžu aizstāvēšanā

Dzimis 1960. gada 17. jūnijā Alūksnē, kur vēl joprojām dzīvo viņa vecāki. Māte ir igauniete, tādēļ pats Jānis brīvi pārvalda igauņu valodu. Vecāki visu mūžu dzīvojuši Alūksnē, mātei šogad jau 81. gads, bet tēvam – 75. Vecāki bijuši vienkārši strādnieki, tēvs – šoferis, māte – audēja. Abus vecākus smagi skāra 1949. gada izsūtīšana, abi 9 gadus atradās izsūtījumā Sibīrijā. Ģimenē ir arī māsa, kura dzīvo Rīgā, viņas darbošanās sfēra ir saistīta ar ekonomiku.

1967. gadā Jānis uzsāka mācības Alūksnes Bērnu mūzikas skolā, klavieru specialitātē, kas iesākumā nepatika, bet pēc 8. klases beigšanas viņš tomēr izlēma, ka vēlas mācīties mūziku, un iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kordiriģēšanas nodaļas pedagoga Jāņa Lindenberga klasē. Tā jau 15 gadu vecumā viņš sāka dzīvot Rīgā, 200 km no mājām. Tur arī tika likti pirmie pamati profesionālajai izglītībai. Ir vairāki iemesli, kāpēc Jānis sāka nodarboties tieši ar kordiriģēšanu. Tajā laikā, kad viņš sāka mācīties, kordiriģenta un pedagoga profesijas tika uzskatītas par ļoti prestižām. Liela nozīme profesijas izvēlē bija mātei, kas Jāni bērnībā vadāja uz dažādiem ārpusklases pulciņiem – arī tautiskajām un modernajām dejām –, tātad māksla Jānim ir bijusi tuva jau kopš bērnības.

1980. gadā Jānis Baltiņš iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģēšanas specialitātē pie profesores Ludmilas Pismennajas. Studijas viņš beidza ar augstākās izglītības diplomu kordiriģēšanas specialitātē, kas deva iespēju strādāt par kora priekšmetu pedagogu. Mācoties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Jānis paralēli strādāja par pedagogu Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Kaut gan vēlāk viņš bija jau precējies un dzīvoja Siguldā, 1985. gadā, pēc konservatorijas beigšanas, Jāni pierunāja strādāt Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā par direktoru, kur viņš bija arī jauktā kora diriģents un kordiriģēšanas nodaļas pedagogs.

Strādājot Cēsīs un dzīvojot Siguldā, aizsākās arī viņa praktiskā darbība ar koriem. Pirmais bija Siguldas Tautas vīru koris “Satezele” 1980. gadā. Tajā viņš par diriģentu nostrādāja 10 gadus. Ar šo kori saistās arī atmiņas par iepazīšanos ar savu sievu Inetu kādā skaistā Siguldas „Lauktehnikas” kluba atklāšanas ballē. No 1982. – 1994. gadam (12 gadus), Jānis vadīja jaukto kori “Madliena”, tādēļ lielu daļu sava laika viņš pavadījis “uz riteņiem”. Papildus Jānis strādāja arī Cēsu skolotāju korī “Beverīna”. Lai gan darba bija ļoti daudz, Jānis izvēlējās sev svarīgāko – turpināt izglītību. 1993. gadā pavērās iespēja aizbraukt uz Dāniju, kur viņš mācījās profesora Dana Olafa Stenlunda kordiriģēšanas meistarklasē. Tajā pašā gadā viņš uzsāka mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas kordiriģēšanas fakultātes maģistrantūrā profesora Imanta Kokara klasē, kur 1995. gadā ieguva maģistra grādu. Vienlaicīgi strādāja Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžā par kordiriģēšanas nodaļas pedagogu un jauktā kora diriģentu (kopš 1990. gada), bet no 1992. gada – par kordiriģēšanas nodaļas vadītāju. Kopš 1996.g. strādā arī par Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas asistentu. Pēdējais pavērsiens profesionālajā karjerā notika 1998. gadā, kad viņš sāka diriģēt Alūksnes skolotāju kori “Atzele”.

Uz jautājumu, kurš no koriem – “Atvars” vai “Atzele” – ir labāks, Jānis atbild: ”Viņi abi ir mīļi – katrs ar savu. Vienam ir jaunība, otram ir pieredze, bet, ja tie iet kopā, tad ir veiksmīga mijiedarbība.” Ir ieviesusies tradīcija, ka Dziesmu svētku noslēguma koncertā estrādē abi kori (“Atzele” un “Atvars”) nofotografējas un šķiras līdz nākamajiem svētkiem. Atmiņas par koriem, ar kuriem strādāts, protams, ir patīkamas. Bijuši daudzi ārzemju braucieni. Lielākā daļa no tiem bijusi kopā ar Jāzepa Mediņa koledžas jaukto kori gan uz Dāniju, gan Ungāriju, Vāciju u. c. Eiropas valstīm. Ārzemju konkursos tika saņemtas godalgotas vietas, arī diriģenta atzinības. Savukārt ar “Atvaru” ir būts konkursā Ungārijā, kur iegūta 1. vieta un sudraba diploms jauniešu koru un tautas mūzikas kategorijās. Arī ar kori “Atzele” ir būts gan Ungārijā (1. vieta un zelta diploms jaukto koru un tautas mūzikas kategorijā), gan Spānijā.

Īpašs notikums ģimenē ir Dziesmu svētki, jo tad visa Jāņa ģimene kopā dzied. Dziesmu svētki uzskatāmi par ģimenes tradīciju. Arī Jāņa māte dziedājusi korī. Korī dzied arī sieva Ineta un meitas Anete un Kristīne. Kopīga ģimenes darbošanās sanāk Alūksnes skolotāju korī “Atzele” , kurā Jānis ir diriģents kopš 1998. gada. Abas meitas dzied Jāņa vadītajā Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu korī “Atvars”. “Atvars” dibināts 1993. gadā un pagājušā gada nogalē nosvinēja savu 10 gadu jubileju ar grandiozu koncertu. Jānis uzskata, ka, nodarbojoties ar mūziku, ļoti svarīgs ir cilvēku atbalsts, kuru viņš noteikti saņem gan no kolēģiem, gan no ģimenes.

Atmodas laikā Jānis Baltiņš bija dziesmotās revolūcijas dalībnieku vidū. Cēsu rajonā pie Līgatnes ar kori “Beverīna” dziedāja pasākumā, kas bija organizēts Baltijas vienotībai. Ar vīru kori “Satezele” piedalījās 1988.gada manifestācijā Mežaparkā 7. oktobrī, kur pirmo reizi varēja redzēt tik daudzus sarkanbaltsarkanos karogus un ugunskurus visās malās. Tā bijusi neaprakstāma sajūta! Viņš piedalījies arī “Baltijas ceļā”, kad visi kopā stāvēja pie Siguldas, un sajūta bijusi saviļņojoša un neaizmirstama. Jānis aktīvi piedalījās barikādēs, divas naktis no „Lauktehnikas” ar autobusiem brauca apsargāt Latvijas Ministru padomi. Tur visiem izdalīja gāzmaskas, un sajūta bija fascinējoša, cilvēku vienotība un apņēmība aizstāvēt Latvijas brīvību vienkārši apbūra.
Jānim patīk strādāt arī dārzā, patīk fiziskās aktivitātes, gan dzīvokli remontējot, gan apkopjot zemi, zāģējot malku vai pļaujot zāli ar izkapti. Strādājot fizisku darbu, Jānis atpūšas. Viņš uzskata: ”Cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtas.” Pats Jānis jūtas jauns, jo strādā jauniešu vidē. Un vēl viena doma, kas dara jaunu: “Manai profesijai nav griestu, var mācīties visu mūžu.”

Attēli :
1) Jānis Baltiņš kopā ar kori „Atzele”,
2) Jānis Baltiņš ar dzīvesbiedri Inetu, meitām Aneti (no kreisās) un Kristīni.

2004.gada aprīlis

Siguldas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja Renāte Ludviga, Sigita Sauša, 10.a klases skolnieces,
Konsultants – vēstures skolotājs Edgars Ceske

LIIS izstrādne