INTA BALODE

vēstures skolotāja,
bijusi LTF Lejasciema vidusskolas grupas vadītāja,
novadpētniece, Zentas Mauriņas piemiņas istabas veidotāja,
bibliotekāre, ziedu mīļotāja

Inta Balode dzimusi 1946.gada 7.februārī Gulbenes rajona Galgauskas ciema „Aizpurvos”. “Dzīvojām lauku mājās, vecāki strādāja kolhozā. Tēvs bija brigadieris, mamma kādu laiciņu strādāja mājās izvietotajā zirgu fermā, pēc fermas likvidēšanas dažādus darbus laukkopībā un fermās,” atceras Inta.
“Manu raksturu un intereses laikam visvairāk ietekmēja lauku dzīves norises un daba. Visu dzīvi esmu priecājusies par sakoptiem dārziem, gleznainām dabas ainavām, katru ziediņu. Bērnībā neapzināti, vēlāk jau mērķtiecīgi cenšos kopt un uzlabot savu apkārtni, rūpēties par augiem un dzīvniekiem. Kad biju maza, mājas virtuvē uz klona dzīvoja atrasts ezītis. Arī rotaļas saistījās ar apkārt esošo dzīvo radību: no zāles un koku zariņiem taisīju aplokus un aizgaldus, kuros mitinājās ozolzīļu aitiņas un egļu čiekuru gotiņas. Sausās vasarās baltais āboliņš smaržoja pēc medus. Mammai patika puķes, viņa centās izpļaut ceļmalas, un tad tur atālā saziedēja baltais āboliņš.”
Pamatizglītību apguva Galgauskas pamatskolā, toreiz astoņgadīgajā skolā. Skolā gandrīz visus priekšmetus mācījās vienādi labi, bija teicamniece: ”…visos svētkos saņēmu atzinības rakstus un balvas. Pateicoties vēstures skolotājam, vairāk ieinteresēja vēsture, daudz lasīju grāmatas, līdz ar to iepatikās literatūra.”
Mamma Intai bija laba dziedātāja un centīga rokdarbniece. Pirmo no šiem talantiem Inta nav pārmantojusi, bet ”.. rokdarbi, vēlme kaut ko radīt ar savām rokām pielipusi arī man. Par tālāko izglītību šaubījos, vēlējos būt gan dārzniece, gan bibliotekāre”.
Pēc Gulbenes vidusskolas absolvēšanas dzīve ieviesa savas korekcijas – vidusskolas sākumā Intai nomira tēvs, māsa smagi slimoja, bija nepieciešama operācija. Mamma viena nespēja ģimeni apgādāt, tāpēc drīz pēc izlaiduma meitene sāka strādāt grāmatvedībā: “..darbs īpaši nesaistīja, toties varēju sevi uzturēt un mācīties neklātienē,” stāstījumu turpinaInta Balode. Bibliotekāra specialitāti izvēlējās pati, bet tālākās studijas Intai ieteica viņas skolotāja, vēlāk kolēģe Laima Gavare: “Visu mūžu esmu pateicīga viņai par pirmo braucienu uz Latvijas Universitāti, kad skolotāja naktī nāca mani pavadīt uz staciju. Tālāk bija daudz kas – slimības, personīgās dzīves sarežģījumi, bet mana spītība palīdzēja studijas pabeigt.”
Tālākais darba mūžs atdots divām specialitātēm - 20 darba gadi nostrādāti par skolotāju, 20 – bibliotēkā. Darbu skolā Intai vairāk noteica nejaušība, jo bibliotēkā tobrīd samazināja štata vietas, bet Lejasciema vidusskolā vajadzēja vēstures skolotāju: “Tā kā nesen biju beigusi studijas vēstures specialitātē, piekritu. Tie bija ļoti noslogoti spraiga darba un mācību gadi. Atmoda ļoti tieši ietekmēja vēstures skolotājus, nācās daudz ko mācīties no jauna.”
Inta vadīja Tautas frontes Lejasciema vidusskolas grupu. Darbs skolā nesa arī atzinības: Goda nosaukums „Teicamnieks Tautas izglītības darbā”(1989.g.), Vecākais skolotājs (1990.g.), TV konkursa „Latvijas skolotājs” dalībniece (1989.g.) .
Vēstures specialitāte un interese par novada izpēti palīdzēja kopā ar svešvalodu skolotāju Jāni Kubulnieku izveidot Zentas Mauriņas piemiņas istabu Lejasciemā. Šo darbu sāka 1989.gadā, uzsākot saraksti ar Zentas Mauriņas cienītājiem Vācijā, Austrālijā un tepat Latvijā. Kopā ar audzināmo klasi apmeklēja rakstnieces dzīves vietas, organizēja viņai veltītus pasākumus. Lejasciemā viesojās literatūrzinātnieks Edgars Mucenieks, literatūrfilosofes darbus lasīja aktrises Ārija Stūrniece un Vija Artmane, kinoamatieris Pēteris Kozulis veltīja filmu.
“Viesus no Austrālijas, Vācijas u.c. uzņēmām toreizējā Zentas Mauriņas Piemiņas istabā, kas bija kā vidusskolas muzeja sastāvdaļa, bet es pildīju muzeja konsultantes pienākumus. No 1997.gada muzejs pārcēlās no skolas telpām uz māju Rīgas ielā 18, līdz ar to mainīja statusu, kļūstot par pagasta muzeju. Tagad muzejs pārveidots par kultūrvēsturiskā mantojuma centru, tā sastāvdaļa ir Zentas Mauriņas Piemiņas istaba,” stāsta Inta Balode.
Lejasciemā ciemojās Z.Mauriņas lekciju klausītāji, izdevniecību pārstāvji, viņas darbības pētnieki un vienkārši interesenti. Ārzemju latvieši un viesi dāvināja grāmatas, fotomateriālus, skaņuplates ar rakstnieces – novadnieces balss ierakstu, no Austrālijas atsūtīja Lejasciemā uzfilmēto materiālu. Trimdas latviete no Floridas pat ziedoja naudu muzeja vajadzībām, divas ģimenes no Hannoveres sūtīja mapītes un kabatiņas materiālu ievietošanai, jo toreiz Latvijā tādu preču vēl nebija. Inta atceras: ”Tas bija ļoti spraigs darbu laiks, braucu tikties ar Liepājas PI un LVU profesoriem E.Daugatu un V.Bisenieku, filosofu I.Šuvajevu, braucu uz Tautas frontes mītni Rīgā, jo daži sūtījumi no ārvalstīm pienāca uz šo adresi.”
Atsākot darbu savā pirmajā specialitātē bibliotēkā, novada izpēte Lejasciema bibliotēkā turpinājās. Sadarbībā ar LLU profesoru Rudzīti tika sagatavotas brošūras par izcilākajiem Lejasciema novadniekiem – skolotājiem, novadpētniekiem, teātra un kultūras attīstību. Apkopojot ilgākā laika posmā savāktos izglītības attīstības izpētes materiālus, no tiem izveidojās atsevišķa nodaļa grāmatā „Lejasciems upju un laiku lokos”. Bibliotekāre veidojusi materiālu krājumus „Lejasciems agrāk un tagad”, Lejasciema topogrāfija, Bibliotēkas vēsture, Novada personības u.c.
Pārejot darbā uz bibliotēku, Inta uzskatīja par savu pienākumu ne tikai izplatīt zināšanas, bet rosināt uz visu skaisto un radošo. Organizēja skolēnu rokdarbu izstādes, plašas ziedu izstādes pie bibliotēkas. Pamazām radās kopīgas intereses ar līdzīgi domājošiem, līdz 1997. gada decembrī nodibinājās puķu draugu kopa „Puķuzirnis”. Bibliotekāre atzīst: “Pa šo laiku esam augušas gan skaitā, gan zināšanās un izpratnē par skaistu dārzu un sakoptu vidi.”
Katru gadu Zinību dienā lejasciemiešus priecē ziedu izstādes, augu kompozīcijas, tikšanās ar puķu audzētājiem. Tiek organizēti kolektīvi braucieni uz stādu audzētavām, puķu draugu saietiem visos Latvijas novados, izstādēm, ir iespēja piedalīties zaļajā tirgū Lejasciemā, Ziedu ballēs u. c. Tas ir vaļasprieks un reizē pašu un citu izglītošana. Skaistuma mīļotājas moto: „Labs, kas padarīts” un pārliecība, ka kārtības un skaistuma nevar būt par daudz. Inta apgalvo: ”Ģimene atbalsta manu darbošanos mājās un sabiedrībā. Žēl, ka meita un mazbērni neizrāda nopietnu interesi par dārzu, bet aizraujas ar modernajām informācijas tehnoloģijām. Tomēr ceru, ka ar laiku vēl var notikt vērtību pārvērtēšana, un zaļā domāšana ietekmēs arī jauno paaudzi.”

Intas Balodes adrese: Lejasciemā, Miera ielā 11 tālr. 447192

ATTĒLI:
1. Inta Balode ar ziedu veltēm Lejasciema pagasta bibliotēkas 110 gadu jubilejā (2002.)
2. I.Balode iepazīstina Valsts Prezidenti V.Vīķi-Freibergu ar bibliotēku prezidentes viesošanās laikā Lejasciemā (2004.)
3. Skolotāji Inta Balode un Jānis Kubulnieks (vidū) Z.Mauriņas piemiņas istabā kopā ar viesiem no Vācijas (1993.)

2007.gada 15.februārī

Sagatavoja Ozolkalna pamatskolas novadpētnieki
Darba vadītāja Ozolkalna pamatskolas bibliotekāre Biruta Pokule

Ievietots ar PBLA atbalstu