JĀNIS BAJINSKIS
Skolotājs, tagad zemnieku
saimniecības īpašnieks,
Tautas frontes dalībnieks, grupas vadītājs
Dzimis 1936. gada 2. novembrī, zemnieku ģimenē. Vecāki strādāja zemkopībā, bija
rentnieki, savas zemes ģimenei nebija. 1943. gada februārī piedzima brālis
Viesturs. 1944.gadā, vācu okupācijas laikā, ģimene ieguva lietošanā 18 hektārus
zemes, tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā. Pilskalnes četrklasīgā pamatskola
bija Jāņa pirmā skola. Skolā mācījās apvienotajās klasēs (pirmā un trešā klase;
otrā un ceturtā klase) un tajā strādāja tikai divi skolotāji. Tālāko izglītību,
no 5.-11. klasei, Jānis apguva Neretas vidusskolā. 1956. gadā beidza vidusskolu.
Mācoties Pilskalnes pamatskolā, 1949. gada martā savām acīm redzēja, kā stundu
laikā ieradās sarkanarmieši un klasē arestēja klasesbiedreni Zaigu Skujiņu, kura
tika aizvesta izsūtījumā uz Sibīriju. 1950. gadā zemes apsaimniekošana ģimenē
izbeidzās, jo visiem bija jāiestājas kolhozā, nododot kolhoza koplietošanā
laukus, mašīnas, zirgus un govis. Zirgu savā saimniecībā turēt nevarēja, bija
atļauts turēt tikai vienu govi.
Jānis vēlējās iegūt augstāko izglītību un iestājās Rīgas Pedagoģijas Institūta
Fizikas un matemātikas fakultātē. 1958. gadā Institūtu likvidēja, studentus
pievienojot Latvijas Valsts Universitātes Matemātikas fakultātei. LVU Jānis
beidza 1962. gadā.
Skolotāja profesijā Jānis Bajinskis ir strādājis piecās darba vietās, pirmos 6
gadus strādāja Tukuma rajonā - Irlavā, vēlāk Bebrenes sovhoztehnikumā, pēc tam
Daudzesas astoņgadīgajā skolā. 80. – 90.gados strādāja Neretas vidusskolā un
Jēkabpils Valsts ģimnāzijā.
Par
Atmodas laiku stāsta, ka 1988.gada oktobrī Rīgā, tautas sanāksmē Mežaparkā par
tiesisku valsti viņš piedalījies kā klausītājs. Drīz pēc tam Latvijā visos
ciemos dibinājās Tautas frontes grupas. Neretā pirmo Tauts frontes atbalstītāju
sanākšanu sasauca Arnolds Kalniņš. 1990. gada rudenī nodibināja Neretas atbalsta
grupu, kurā pieteicās pāri par simts cilvēkiem. Jānis Bajinskis kļuva par
Neretas Tautas Frontes grupas vadītāju. Tautas Frontes dalībnieki darbojās
Neretā, piedalījās dažādās aktivitātēs, mītiņos, gājienos, Baltijas ķēdē, kā arī
organizēja braucienus uz Rīgu barikāžu laikā. Aktīvi darbojās līdz 1992.gadam.
Tad Tautas Frontes mērķis - Latvijas neatkarības atjaunošana - bija izpildīts,
jo Latvijas parlaments 1991.gada maijā bija pieņēmis Deklarāciju par neatkarību.
Latvijai bija sava valdība un savs parlaments, tās neatkarību bija atzinušas arī
citas valstis. Jānis atceras, ka Tautas frontes pasākumi, vienmēr bija ļoti
emocionāli. Visvairāk viņu pārsteidza tas, ka sapulcējās tik liela cilvēku masa.
Tās ir vēsturiskas atmiņas, jo Jānis domā, ka Latvijā tik daudz cilvēku vairs
nekad nesanāks kopā. Kā vienu no spilgtākajām šā laika personībām Jānis atceras
TF domes locekli Vilni Zariņu, ar kuru tikās Tautas Frontes mītnē Rīgā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ainārs ir atguvis vectēva zemi un
saimnieko Pilskalnes pagasta zemnieku saimniecībā “Ievas”. Ģimeni izveidojis
1963. gada 31.decembrī, kad salaulājās un uzsāka kopdzīvi ar dzīvesbiedreni
Āriju. Ģimenē izaudzināti dēls un meita. Meita Lauma strādā Jēkabpilī par
frizieri.
Attēli:
Jānis Bajinskis Neretas vidusskolas parkā barikāžu dienu atceres desmitgadē
2001. gada janvārī:
1. pie atmiņu ugunskura,
2. uzrunājot dalībniekus.
2003.gada novembrī
Neretas vidusskola
Sagatavoja 11.klases skolnieces Līga Veinberga un Inga Kaukale
Projekta vadītāja informātikas skolotāja Sarmīte Sniķere
LIIS izstrādne