ROMĀNS APSĪTIS

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

jurists, Dr.habil., ilggadējs LU mācībspēks,
valsts un sabiedrisks darbinieks,
piedalījies nozīmīgu juridisku aktu izstrādāšanā,
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1939.g.13.februārī Rīgā. Ir brālis un māsa. Mācījies Salacgrīvas vidusskolā, kuru pabeidzis 1957.gadā. Absolvējis LVU Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu 1963.gadā. Aizstāvējis disertāciju tiesību vēsturē, iegūstot juridisko zinātņu kandidāta grādu (1975.g.) un tiesību doktora grādu (1993.g.). Publicējis vairāk nekā 300 rakstu enciklopēdiskajos izdevumos, zinātnisko rakstu krājumos un presē. Līdzautors 3 mācību grāmatām Latvijas tiesību vēsturē ( 1970., 1980., 2000.).

Profesionālās darba gaitas sācis 1962.gadā kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētājs. Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā (1963-1965), kur kļuvis par PSKP biedru (izstājies 1990 gada pavasarī). Kopš 1965.gada septembra bijis LVU Juridiskās fakultātes asistents, aspirants, vecākais pasniedzējs, docents, kopš 1999.gada - asociētais profesors. Laikā no 1976. līdz 1980.gadam bijis arī Galvenās enciklopēdiju redakcijas Filozofijas un tiesību zinātniskās redakcijas vadītājs.

Kā LTF kandidāts 1990.gada martā ievēlēts par AP deputātu. LTF frakcijas, vēlāk - frakcijas "Satversme" biedrs. AP laikā bijis Likumdošanas jautājumu komisijas loceklis, Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Vadījis darba grupu, kas izstrādāja projektu 1990.gadā 4.maijā pieņemtajai "Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"... Bijis arī viens no 1991.gadā 21.augusta konstitucionālā likuma par Latvijas republikas valstisko statusu" autoriem. Darbojies Baltijas asamblejā, kā arī bija LR delegācijas eksperts sarunām ar Krievijas federāciju par tās karaspēka izvešanu (no 1991.gada februāra līdz 1993.gada jūlijam). Izpildot LR AP Prezidija lēmumu, no 1991.gada 4.septembra līdz 6.septembrim uzturējies Maskavā, kur pilnvaroto LR tautas deputātu grupā kopā ar V.Birkavu, J.Dineviču un A.Panteļejevu piedalījies PSRS lēmumprojekta izstrādāšanā par Latvijas neatkarības atzīšanu, kas izmantots, pieņemot PSRS Valsts padomes 1991.g.6.septembra lēmumu par Baltijas valstu neatkarību.

Bijis 5.Saeimas deputāts (1993-1994), Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs (1993-1994), tieslietu ministrs (1994-1995), 6.Saeimas deputāts, (1995-1996) un Satversmes tiesas tiesnesis (kopš 1996.gada 9.decembra).

Apguvis likumdošanas un tiesu darba pieredzi ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā, Šveicē, Dānijā un Austrijā. Kopš 1989.gada ar viņa līdzdarbību izstrādāti daudzi nozīmīgi likumprojekti un citi dokumenti: Valodu likums (1989.g.), 1939.-1940.gadā starp PSRS un Vāciju noslēgto vienošanos politisko un tiesisko seku izvērtēšanas Latvijas PSR AP komisijas darba grupas atzinums (1989.g.), Prokuratūras likums (1994.g.), Satversmes tiesas likums (1996.g.), Deklarācija par Latvijas okupāciju (1996.g.) u.c.
Darbojies LTF kopš tās izveidošanas. Bijis LVU Juridiskās fakultātes LTF grupas vadītājs, LTF Domes loceklis; piedalījies LTF statūtu un pirmās programmas sagatavošanā un pieņemšanā. Savienības "Latvijas ceļš" biedrs (1993-1996).
Piedalījies Latvijas Juristu biedrības dibināšanā 1988.gadā. Rīgas Latviešu biedrības biedrs un tās domes loceklis. Darbojas arī J.Čakstes Demokrātijas veicināšanas fondā.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.) un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies, ir divas meitas, trīs mazbērni.

Avots:
"4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.