JĀZEPS ANSPOKS
Bioloģijas skolotājs, izglītības un
sabiedriskais darbinieks,
aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks, TF grupas vadītājs,
LTF dibināšanas kongresa dalībnieks
Jāzeps Anspoks dzimis 1927.gadā zemnieka ģimenē Preiļu
rajona Saunas pagasta Lielajos Anspokos. Ģimenē bija 6 brāļi un viena māsa. Viņš
bija trešais bērns ģimenē.
Vecāki dara visu, lai izskolotu savus bērnus. Jāzeps pabeidza 6-klasīgo Priekuļu
pamatskolu. Neskatoties uz karu, vecāki nolēma turpināt dēla izglītošanu. Vācu
laikā viņš mācījās Aglonas ģimnāzijā. Šie kara un pēckara gadi ir bijuši
vissmagākie J.Anspoka dzīvē, jo abus vecākos brāļus iesauca latviešu leģionā un
viens no viņiem nepārnāca mājās, pēc kara 1947.gadā nomira māte.
Jau
bērnībā vecāki pamudinājuši Jāzepu iestāties mazpulkā. Mazpulcēni nodarbojās ar
lauku darbiem, dažādiem derīgiem amatiem. 14 gadu vecumā Jāzepam bija izcili
panākumi mazpulcēnu darbā, kad viņš izaudzēja kāpostu rekordražu un par to
saņēma lielisku balvu – ielūgumu uz Daugavpils dziesmu svētkiem. Šie 1940.gada
dziesmu svētki vēsturē ir ienākuši ar to, ka tika gaidīta Valsts prezidenta
uzstāšanās, taču K.Ulmanis neieradās dziesmu svētkos, jo Sarkanā Armija jau
soļoja pa Latvijas ceļiem.
J.Anspoka bērnības sapnis bija arī mūzika. Tā pašmācības ceļā tika apgūta spēle
uz vairākiem instrumentiem, sevišķi patika spēlēt uz akordeona. Ar mūziku
turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Savu profesionālo izglītību J.Anspoks
ieguva mācoties neklātienē Daugavpils skolotāju institūtā, kuru pabeidza
1953.gadā, iegūstot dabas zinību un ģeogrāfijas skolotāja kvalifikāciju
7-gad.skolu un vidusskolu 5.-7.klasēs. Vēlāk 1965.gadā neklātienē tika pabeigts
Daugavpils pedagoģiskais institūts, iegūstot bioloģijas un lauksaimniecības
pamatu vidusskolas skolotāja kvalifikāciju.
Par
skolotāju J.Anspoks sāka strādāt pēc vidusskolas beigšanas 1947.gadā. Pirmā
darba vieta Priekuļu 7.gadīgā skola, tālāk 1950.gadā tika pārcelts par skolas
direktoru Salas 7-gadīgajā skolā un 1956.gadā pārcēlās uz jaunatvērto Aglonas
internātskolu, kur nostrādāja līdz 1962.gadam. Šai pašā gadā darba gaitas tika
turpinātas Aglonas vidusskolā, kur no 1967.g. līdz 1986.g. J.Anspoks strādāja
par direktora vietnieku mācību un audzināšanas darbā. No 1986.g līdz 1987.g.
strādāja par direktora vietnieku mācību un audzināšanas darbā Aglonas
internātskolā, vēlāk par skolotāju līdz 1990.gadam. J.Anspoks 17 gadus vadīja
bioloģijas skolotāju metodisko apvienību Preiļu rajonā. Darba gaitas beidza
1990.gadā. Par labu darbu J.Anspoks tika apbalvots ar 7 goda rakstiem un krūšu
nozīmīti “Teicamnieks tautas izglītības darbā”.
Sākoties tautas Atmodai, J.Anspoks jau bija sasniedzis pensijas vecumu, bet,
neskatoties uz to, viņš aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontes darbā Preiļu
rajonā un Aglonā. Aglonas novadā laikam gan grūti būs atrast vēl kādu cilvēku,
kurš būtu tik aktīvi piedalījies Tautas frontes kustībā. J.Anspoks Aglonā vadīja
TF grupu, un, nepretendēdams uz vadošajām vietām, viņš veica milzīgu darbu.
Preiļu rajonā maz tādu ciematu, kur J.Anspoks nebūtu rīkojis sanāksmes un
propagandējis Tautas Atmodas idejas. Viņš arī aģitēja vēlēšanās par TF
deputātiem - M.Kosteņecku,
A.Puzo u.c. LTF dibināšanas kongresā 1988.gadā
Rīgā piedalījās kā Preiļu rajona delegāts. Aktīvu dalību ņēma Atmodas laika
manifestācijās Rīgā, organizēja masu pasākumus rajonā un Aglonā. Viņa vadībā
1989.gada 14.augustā, piedaloties lielām tautas masām, virs Aglonas
internātskolas ēkas tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, iezīmējot
ceļu uz Latvijas neatkarības atgūšanu. 1992.gadā un atkārtoti 1994.gadā tika
ievēlēts par Preiļu rajona padomes deputātu. Preiļu rajona padomē viņš
nostrādāja līdz 1997.gada beigām.
Aktīvi
darbojās Latvijas Republikas zemessardzes organizēšanā. Strādāja par
zemessardzes 35.bataljona 2.rotas komandieri no 19.08.1992. līdz 01.04.1993. Par
ieguldīto darbu zemessardzē saņēma Latvijas Republikas zemessardzes atzinības
rakstu un par nopelniem Latvijas Zemessardzes labā 23.08.1996. tika apbalvots ar
tajā laikā augstāko zemessardzes apbalvojumu “Nopelnu zīmi”. Šai laikā J.Anspoks
Aglonas vidusskolā strādāja arī ar jaunsargiem. Vienā no skolas jaunsargu
pasākumiem Aglonas vidusskolā J.Anspoks mūžīgā glabāšanā nodeva Aglonas TF
grupas karogu, jo Aglonas vidusskolas tautfrontieši Atmodas laikā bija
visaktīvākie cīnītāji, kas deva nozīmīgu ieguldījumu Latvijas neatkarības
atgūšanā.
J.Anspoka
dzīves stāsts ir ļoti raksturīgs Latgalei. Darba cilvēka mūžs, kurš ietver sevī
trīs dažādus laikmetus. Visa dzīve pavadīta grūtā darbā – audzinot bērnus, kā
arī veicot dažādus sabiedriskos pienākumus. J. Anspoka ģimenē izaudzinātas un
izskolotas divas dvīņu meitas - Ināra un Anita un dēls Jānis.
Pašreiz J.Anspoks ir pensijā, bet joprojām ar savu dzīvesprieku un enerģiju
cenšas būt dzīves vidū, būt aktīvs mūsu sabiedrības loceklis. Viņš ir viens no
tiem, kas piedalās vairumā ar Latvijas valsts vēsturi rīkotajos pasākumos gan
Preiļu rajonā, gan arī pašreizējā dzīves vietā Jēkabpilī. Ar lielu ticību
Latvijas valsts izaugsmei viņš raugās nākotnē, jo šodienas plašās iespējas
jauniešiem iegūt izglītību gan pašu valstī, gan aiz tās robežām vieš cerības, ka
par nākotni lems mūsu izglītotā jaunā paaudze.
Tālr. : 26550101
Attēli:
1. Rīgā, 1989.gada 18. novembrī Daugavas krastmalā Manifestācijas laikā
2. Zemessardzes 35. bataljona 2. rotas komandieris J.Anspoks svinīgā jaunsargu
pasākumā 2001. gada 19. janvārī
3. Aglonas vidusskolas kolēģu vidū (20.gs.80.tie gadi )
4. J.Anspoka vaļasprieks
5. Aglonas vidusskolas 8. klases izlaidumā (20.gs.70.tie gadi )
Aglonas vidusskola
Sagatavoja - 6. klases skolniece Zanda Meldere
Konsultante – skolotāja Lilija Meldere
Ievietots ar TF muzeja atbalstu